Inflācija eirozonā, visticamāk, saglabāsies zema ilgstošu laika periodu, bet atsevišķas valstis varētu piedzīvot deflāciju, šādu viedokli pauž "IHS Global Insight" analītiķis Hovards Ārčers.
Inflācija, visticamāk, tik drīz būtisku kāpumu nepiedzīvos, ņemot vērā ierobežotu ekonomikas aktivitāti, pārmērīgo ražotspēju, algu mērenību un eiro vērtības pieaugumu, norāda Ārčers.
"IHS Global Insight" prognozē, kā eirozonas ekonomikas izaugsme šogad nedaudz uzlabosies, taču ekonomiskā aktivitāte saglabāsies pārāk ierobežota, lai radītu būtisku inflācijas spiedienu.
Ārčers uzskata, ka neilga deflācijas perioda iespējamība nav izslēdzama Spānijā, Īrijā, Itālijā, Grieķijā, Kiprā, Slovākijā un Portugālē.
Zemā inflācija eirozonā šā gada februārī un eiro vērtības straujais pieaugums rada spiedienu uz Eiropas Centrālo banku (ECB), lai tā rīkotos, taču, visticamāk, daudz kas būs atkarīgs no tā, vai eiro vērtība turpinās pieaugumu un eirozonā turpināsies pakāpeniska atlabšana, vēsta Ārčers.
ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā februārī samazinājās līdz 0,7%, salīdzinot ar 0,8% janvārī.
Tādējādi inflācija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2009.gada novembra.
Inflācijas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar enerģijas cenu samazināšanos un pārtikas produktu cenu gausāku pieaugumu.