Silta maize, ķiploku konfektes, lauku tortes, kūpināti cūku vaidziņi, mājas vīns, vīngliemeži – tā ir tikai neliela daļa no mājražotāju piedāvātajiem gardumiem. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā reģistrētie 969 mājražotāji ir ļoti maz.
«Mājražošana ir labs veids, kā cilvēkiem sevi nodarbināt un gūt ieņēmumus ģimenes uzturēšanai,» Neatkarīgajai teic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības atbalsta konsultante Vidaga Vītola. Kopumā mājražošanā Latvijā šobrīd ir reģistrētas 565 privātpersonas, 201 zemnieku saimniecība, 48 individuālie komersanti, 114 SIA un citi, taču šajā uzņēmējdarbībā ir iesaistīti daudz vairāk cilvēku, jo lielākoties tas ir ģimenes bizness, kurā darbojas kopā vairākas paaudzes, palīgos nereti steidz arī radinieki vai draugi.
Tomēr arī neraugoties uz to, Latvijā mājražošana ir mazattīstīta. Ar to nodarbojas vien 0,2% zemnieku, savukārt ES – vidēji 8%, Rumānijā – pat 41procents.
Ķiploki konfektēs, ziedi – burciņās
Cenu pagasta Dalbes ciemā dzīvojošā Antra Zeiliņa viesus cienā ar ķiploku tēju – neticami garšīgu un veselīgu. Tie, kuri pazīst šo uzņēmīgo dāmu, par šādu cienastu nebrīnās, jo Antra jau divus gadus nodarbojas ar ķiploku audzēšanu un pārstrādi. Prasmīgās saimnieces rokās visparastākie ķiploki pārtop par dažādām piedevām ēdieniem, piemēram, nikno Rīkļurāvēju, ķiploku pulveri. Pat ķiploku ziedus, ko lielākā daļa laucinieku nogriež kā nevajadzīgus, Antra pārvērš pikantos marinējumos. «Izaudzēt ķiploku nav liela māksla, bet man ir svarīgi tam pievienot vērtību – padarīt to interesantāku,» stāsta Antra. Jaunākais produkts ir ķiploku un medus konfektes, kas top sadarbībā ar Jelgavas Karameļu darbnīcu. Jautāta par ideju krātuvi, kurā dzimt tik neticamas idejas, Antra rausta plecus, it kā tas nebūtu nekas sevišķs: «Idejas dzimst pašas no sevis, jo, lai gan pieprasījums pēc ķiploku pārstrādes produktiem nemazinās, visu laiku ir jādomā, ko vēl no jauna piedāvāt. Pretējā gadījumā tālu netikt.»
Pievērsties ķiploku biznesam piespiedusi krīze, kas bez darba atstāja daudzus, tai skaitā toreizējo socioloģi Antru. Izmēģinājusi gan šuvējas darbu, gan nagu dizainera profesiju, taču jutusi, ka tas nav īstais aicinājums. Tiesa, diez vai pirms pieciem gadiem viņa būtu ticējusi, ka ar aizrautību stādīs, ravēs, novāks un pārstrādās ķiplokus. Līdztekus darba meklējumiem aptuveni gadu viņa regulāri apmeklēja LLKC organizētās konsultācijas un mācības, līdz dzima ideja par ķiplokiem. Ģimenei pieder pāris hektāri zemes Olaines pagastā, kurā ķiplokus pirmajā gadā iestādīja 0,2 hektāros. Nākamajā gadā jau 0,3, bet šogad jau 0,5 hektāros.
Silta maize
Svētes maizes ceptuvei pabraukt garām, nepiestājot pie tās, nav iespējams, jo šajā vietā tik garšīgi smaržo pēc tikko ceptas maizes. Svētes maizes līdzīpašnieks Jānis Dāvids atklāj, ka maize ceptuvē uz vietas tiek tirgota tikko kā no krāsns izņemta – vēl gluži silta. «Tā ir mūsu pateicība un pievienotā vērtība tiem pircējiem, kuri pēc maizes mēro ceļu līdz pašai ceptuvei,» teic meistars. Svētes maizi var nopirkt arī citviet, piemēram, Jelgavā, Rīgas centrāltirgū, ekotirdziņos un citur, un, lai gan kukulīši jau ir atdzisuši, tie nav zaudējusi ne savu garšu, ne bioloģisko vērtību.
«Maizi cepam no bioloģiskām izejvielām un tāda veidā, kā to darīja maiznieki pirms simt gadiem – dabiski raudzēja un malkas krāsnī cepa,» stāsta meistars.
Ceptuve Svētē darbojas kopš 2011. gada, iekārtota kādreizējās fermas kompleksa dzīvnieku barības gatavošanas telpās, protams, izremontētās un labiekārtotās. Maizes ceptuvē reizē jūtama arī senatnes elpa – graudi tiek malti uz vietas minidzirnavās, mīkla tiek gatavota ar ieraugu. Savukārt maizes krāsni kurina ar malku. J. Dāvids teic, ka gan ekoloģiski sertificēto produktu izmantošana, gan krāsns kurināšana ar malku sadārdzina galaproduktu, tomēr iegūtā garša un vērtība ir neatsverama.
LLKC konsultanti lielākoties ir pirmie, kas palīdz topošajam mājražotājam saprast, kurā virzienā attīstīties un vai ideja būs dzīvotspējīga. Tomēr vissvarīgākais ir uzdrīkstēties.
«Protams, nezināmais biedē, tāpēc pašam uzsākt uzņēmējdarbību nav viegli. Taču, ja baiļu sajūta ir pārvarēta un mājražotājs redz, ka viņa gatavoto produkciju pircēji slavē un izpērk, tālāka darbošanās jau ir vieglāka. Turklāt liels atbalsts ir citu mājražotāju pozitīvais piemērs. Tas iedvesmo vairāk nekā lekcija,» neslēpj V. Vītola. Gan viņa, gan arī Neatkarīgās aptaujātie mājražotāji atzīst, ka kļūt par mājražotāju nav tik sarežģīti, kā varētu domāt. «Tas viss ir izdarāms,» teic A. Zeiliņa. «Protams, jārēķinās ar pārbaudēm, bet, tā kā ražojam pārtiku, nemaz citādi nedrīkst būt. Arī higiēnas prasības nav pārspīlētas.»
Turklāt Lauku atbalsta dienests 24. martā sāks pieņemt pieteikumus pasākumam Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana. Atbalsts paredzēts jau esošiem vai arī topošiem pārstrādes uzņēmumiem, bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kā arī mājražotājiem, lai pēc projekta realizācijas izveidotu jaunu pārstrādes uzņēmumu.
Apvienojas interešu aizstāvībai
Savu organizatora prasmi J. Dāvids liek lietā, vadot sabiedrisko organizāciju Pārtikas amatnieki, kas izveidota ar LLKC centra Jelgavas biroja konsultantu palīdzību pērnā gada rudenī. Šī ir pirmā šāda organizācija, kas pārstāv mājražotāju intereses arī politiskā līmenī. Mājražotāji cer, ka ar šīs organizācijas palīdzību izdosies atrisināt vairākas problēmas, ar ko tie saskaras, piemēram, jauno benzopirēna normu stāšanās spēkā, kas apdraud gaļas un zivju kūpinātājus, neelastīgie tirdzniecības noteikumi. Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu mājražotāji drīkst pārdot preci tikai pa tiešo patērētājam. Tas nozīmē, ka šobrīd viens mājražotājs nedrīkst tirgū pārdot gan savus, gan citu mājražotāju produktus. Tas savukārt sarežģī preču noietu mājražotājiem no attālākiem reģioniem, jo tiem katram atsevišķi ar saviem produktiem jādodas, piemēram, uz Rīgu. Tāpat mājražotāju produktus nedrīkst pārdot veikalos.
***
Mājražotāju skaits Latvijā
Augu izcelsmes produkcija 459
Gaļas produkcija 194
Maizes un miltu izstrādājumi 160
Piena produkti 142
Zvejas produkcija 85
Ēdienu gatavošana 30
Cits 8