Aizdomas par korupciju pārtikas eksportā
Valsts kontrolei (VK) un Krievijas Federācijas Revīzijas palātai (KFRP) radušās aizdomas par iespējamu korupciju, kuras mērķis ir vienam uzņēmumam bremzēt citu uzņēmumu produkcijas eksportu uz Krieviju, secināts pēc Latvijā un Krievijā vienlaikus veiktās revīzijas.
Ne valsts kontroliere Inguna Sudraba, ne arī Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Sergejs Stepašins neatklāja konkrētus uzņēmumus, pieminot vien, ka aizdomas radušās par kādu lielu uzņēmumu piena nozarē.
"Ja vienu uzņēmumu pārbauda neskaitāmas reizes, bet pie cita inspektori iegriežas tikai paretam, tas liek aizdomāties par iemesliem, kāpēc tā notiek," sacīja I. Sudraba. Viņa gan uzsvēra, ka revīzijas veicējiem ir radušās tikai aizdomas un pagaidām nav runa par konkrētiem faktiem.
"Mums šodien nav pierādījumu, ka tiek doti kukuļi par to, lai aizkavētu kādu uzņēmumu eksportu, bet aizdomas ir," sacīja S. Stepašins. Ja šīs aizdomas apstiprināsies, viņš solīja vērsties Ģenerālprokuratūrā.
Abas augstās amatpersonas bija arī neizpratnē, kāpēc zivju pārstrādes uzņēmumiem, kuri saņēmuši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) akceptu eksportam uz Krieviju, nereti nākas gaidīt pat astoņus mēnešus, lai gan saskaņā ar Latvijas un Krievijas memorandu par savstarpējo sadarbību uzņēmumam jāsaņem atļauja eksportam 30 dienu laikā, ja to par piemērotu eksportam ir atzinis Pārtikas un veterinārais dienests.
"Pēc šīs revīzijas mēs noskaidrosim, kādi ir iemesli tam, ka uzņēmējiem ir jāgaida tik ilgi, un to novērsīsim, lai uzņēmēji neciestu no valsts iestāžu savstarpējās neizpratnes," solīja S. Stepašins.
Kopīgajā revīzijā konstatētas arī nepilnības Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajā pārtikas uzņēmumu uzraudzībā, izvērtējot to atbilstību Krievijas prasībām. Piemēram, PVD nav pietiekami koordinējis teritoriālo struktūrvienību darbību, lai pārbaudes tiktu plānotas un veiktas pēc vienotiem principiem. Pēc kontrolieru domām, PVD izveidotā uzņēmumu novērtēšanas un sodu piemērošanas sistēma nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kā arī pietiekami nemotivē uzņēmumus darboties atbilstoši normatīvo aktu prasībām. To apliecinot dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu, kuros 2008. gadā regulāri konstatētas neatbilstības, augstais īpatsvars – 55% no pārbaudītajiem.
VK arī norāda, ka līdz šā gada 30. jūnijam PVD centrālajā administrācijā – Pārtikas uzraudzības departamentā un Veterinārās uzraudzības departamentā – 91,8 procenti no kopējā nodarbināto skaita bija vadības līmeņa darbinieki. Savukārt teritoriālajās struktūrvienībās trūkst inspektoru, kuri veiktu reālas pārbaudes.
Revīzijā tika identificētas arī problēmas, kas apgrūtina uzņēmumu eksporta spēju uz Krieviju. Kā vienu no tām VK minēja to, ka atbalsta pasākumi pārtikas produktu eksporta veicināšanai ir pamatā virzīti uz atbalstu individuālajiem uzņēmumiem, neveicinot uzņēmumu konsolidāciju eksporta tirgu apguvē.
Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanas gadījumā abu valstu augstākās revīzijas iestādes ir ierosinājušas Krievijas atbildīgajām institūcijām izvērtēt iespēju pilnībā deleģēt PVD tiesības izvērtēt gaļas pārstrādes uzņēmumu atbilstību Krievijas Federācijas prasībām, noslēdzot attiecīgu memorandu, kā to paredz Eiropas Savienības likumdošana. Šāds memorands starp Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestu un PVD jau ir parakstīts par zvejas produkciju ražojošo uzņēmumu atzīšanu.
VK solīja ar revīzijas rezultātiem iepazīstināt Valsts prezidentu, Ministru kabinetu un atbildīgo ministriju.