Nekustamā īpašuma nodoklis Vakarbuļļos dzīvojošiem ik gadu palielinās par 100 līdz 150 latiem. Nodokļa kāpumu veicinājis gan īpašumu kadastrālo vērtību kāpums atsevišķās Latvijas vietās, gan arī dažu pašvaldību lēmums vairs nesaglabāt nodokļa kāpuma ierobežojumu, kas iepriekšējos gados tomēr nedaudz to iegrožoja.
Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pieaugums saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) datiem šogad visvairāk skars laukos dzīvojošos un atsevišķus īpašumus pilsētās. Diemžēl kadastrālais novērtējums ir bezkaislīgs, tas neredz ģimenes, kas dzīvo šajās mājās. Vienīgā iespēja samazināt nodokļa slogu ir pašvaldībai, ja tā piemēro zemāku nodokļa aprēķināšanas koeficientu vai ierobežo nodokļa pieaugumu. Šogad pašvaldības vairs nav tik dāsnas nodokļa savaldīšanā kā pērn – pašvaldību vēlēšanu gadā.
Trešo ēdienreizi noēd nodoklis
Veltas Vainovskas senči Vakarbuļļos dzīvo jau trešajā paaudzē, cenšoties iekopt lieso zemi, ko ik gadu plūdos noplicina sāļais jūras ūdens. «Katru gadu rudeņos lielā vējā mūsu dārzi applūst ar sāļo jūras ūdeni. Tam atkāpjoties, virsējo auglīgo zemes kārtu aiznes ūdens, daļa sāļā ūdens iesūcas zemē. Tā rezultātā augļu koki un krūmi pamazām nonīkst. Arī zāles vietā mums aug zaļa sūna,» sāļā ūdens postījumus Neatkarīgajai rāda Velta. Taču nekustamā īpašuma nodoklis par sūnaino zemi 2012. gadā bija 178 lati, 2013. gadā – 296 lati. Brīdī, kad Neatkarīgā viesojās pie Vakarbuļļu iedzīvotājiem, viņi vēl nebija saņēmuši īpašuma nodokļa aprēķinu par šo gadu, taču visi to gaidīja ar bailēm.
«Vakarbuļļu ciemā ir 21 māja, no tām 16 mājās dzīvo pensionāri, kas ir vecāki par 80 gadiem. Nevaru iedomāties, kā mēs samaksāsim nodokli,» Velta raizējas arī par kaimiņiem. Viņa stāsta, ka nodokli maksājot uz pusēm ar māsu, taču arī tā vienalga ir liela summa. Līdz šim viņa ik mēnesi atlicināja desmit latu no savas pensijas, taču nu viņa raizējas, ka ar to var nepietikt.
Lai iztiktu ar savu pensiju un samaksātu nodokli, Veltas kundze ēd tikai divas reizes dienā – lielākoties ceptus kartupeļus ar sīpoliem. Nekam citam viņai naudas pāri nepaliekot. Tikko atgriezusies no slimnīcas, kur par ārstēšanos vajadzējis samaksāt 67 latus. «Labi, ka man vēl ir jumts virs galvas – māja, kur atgriezties,» teic Veltas kundze.
Hardija Vidžus, kuras ģimene arī šeit dzīvojusi gadiem, Neatkarīgajai rāda maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli kopš 2005. gada. Aizvadīto astoņu gadu laikā nodoklis pieaudzis desmitkārt – no 60 latiem līdz 558 latiem pērn! Lai pārtrauktu šo neadekvāto nodokļa kāpumu, viņa vienu gadu bija pasūtījusi zemes novērtējumu. Taču rezultātā ietaupīt neko neizdevās, jo vērtības samazinājumu apēda novērtēšanas izmaksas.
Par nesamērīgo nodokļa slogu pārdzīvo arī Laila Gervjatovska, kurai jārūpējas arī par mammu un dēlu invalīdu. «Viņam pie pensijas pielika 3,50 latu, taču ar visu to pensija nesedz pat zālēm nepieciešamos izdevumus. Kā lai nomaksājam nodokli, nezinām,» norūpējusies teica Laila.
Nodokli iekasē, uzlabojumus neveic
Taču gan Veltas kundze, gan arī citi ciemata iedzīvotāji ir nesaprašanā, kāpēc viņiem nodoklis par īpašumu tik dramatiski pieaug gadu no gada, ja infrastruktūrā netiek veikti nekādi uzlabojumi.
Hardija stāsta, ka jau desmit gadu nesekmīgi mēģina izlūgties, lai atbildīgie dienesti 36. autobusa galapunktā ierīko kādu laternu. L. Gervjatovska darbu beidz tikai pēc astoņiem vakarā, viņa baidās pa tumsu doties uz māju. «Rīgas dome atbildēja, ka šis jautājums tiks iekļauts budžetā un pēc finansējuma piešķiršanas uzsāks darbus. Šķiet, mūsu paaudze to nepiedzīvos,» ar sarūgtinājumu teica Hardija.
Arī ceļu, kas ved cauri ciematam, kā mazāk nozīmīgo no sniega tīra pēdējo, taču iedzīvotājiem ir jātiek uz darbu, bērniem uz skolu vai sasirgušajiem pie ārsta. Tāpēc ne reizi ir bijis tā, ka, nevarot sagaidīt ceļa tīrītājus, pie sniega šķūrēšanas ķeras paši ciema iedzīvotāji. Savukārt rudenī un pavasarī ceļu neizbrienamu padara dubļi.
Arī atpūtnieku atstātos mēslus lielākoties novāc ciema iedzīvotāji, pretējā gadījumā tie krātos nedēļām. «Pēc Līgo un brīvdienām dabas liegumā, dabas parkā pie Lielupes un Buļļupes, kāpu zonā atklājas šausmu skati – tiek izcirsti koki, kurināti ugunskuri, iznīcināti aizsargājamie augi,» bilda Hardija. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem ir liegts veikt kaut minimālus uzlabojumus.
Velta atceras, ka bijuši gadi, kad ūdens bijis istabā līdz ceļiem vai pat līdz logam, taču, tā kā šī skaitās applūstošā zona, apdrošināt pret plūdiem īpašumu nevar. Arī māju būvēt kādā augstākā vietā ir aizliegts, jo šī ir lieguma zona.
Pensionāri spriež, ka uz kādu laiku nodokļa slogu varētu atbīdīt, sadalot savu zemesgabalu un vienu daļu pārdodot. Taču arī tas lieguma dēļ ir liegts. Vienīgā iespēja, kā izdzīvot, būtu pārdot savu zemes pleķīti un pārcelties uz kādu no Rīgas guļamrajoniem, taču ciema iedzīvotāji, jo īpaši tie, kuri jau ir cienījamā vecumā, baidās, ka viņus apkrāps vai ka viņi neiedzīvosies pilsētā. Viņi arī pieļauj, ka nodokļa kāpums varētu būt tik straujš tāpēc, lai viņus dabūtu no šīs vietas laukā, jo pirktgribētāju netrūkstot. Vismaz Hardija, kuras māja ir ciema galā, stāsta, ka pie viņas durvīm itin bieži klauvējot kāds, kurš taujā par iespējām iegādāties zemi šajā ciemā.
Zemes un ēkas vērtīgākas
Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību pieaugums saskaņā ar VZD datiem šogad visvairāk skars laukos dzīvojošos. Lielākais pieaugums ir teritorijās, kur spēkā esošās bāzes vērtības pērn bija salīdzinoši zemas un tās atpalika no vidējām darījumu cenām. Aglonas, Baltinavas, Dagdas, Tērvetes, Varakļānu un Viļānu novados kadastrālā vērtība lauksaimniecības zemēm pieaugusi vidēji par 25 procentiem, salīdzinot ar pērno gadu.
***
Mājokļu kadastrālās vērtības, tūkst. eiro
Mājoklis 2008. gads 2013. gads 2014. gads
2 istabu dzīvoklis Rīgā, Valdeķu ielā 22,18 22,54 22,52
3 istabu dzīvoklis Rīgā, Ernestīnes ielā 19,24 27,80 27,80
4 istabu dzīvoklis Rīgā, Buļļu ielā 36,53 31,25 31,25
Privātmāja Rīgā, Rīta Buļļos – 72,25 73,45
Saimniecība Talsu novadā 4,93 9,36 11,02
Avots: kadastrs.lv, Neatkarīgā