Pēc aptaujas, ko realizēja SEB banka sadarbībā ar Market Data, 72% nerenovēto mājokļu iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu mājās renovācija ir nepieciešama. Viņi arī uzsvēra, ka atbalstītu renovācijas projektus, ja būtu pārliecināti, ka rezultātā rēķini par apkuri kļūs mazāki.
Pēc Centrālas statistiskas pārvaldes datiem, 2008. gadā Latvijā renovēto māju apjoms nepārsniedza 5% no daudzdzīvokļu māju kopēja skaita. To apliecina arī SEB bankas šī gada novembrī veiktā aptauja, kurā tikai 9% respondentu norāda, ka viņu daudzdzīvokļu mājā veikti renovācijas darbi. Vismazāk renovētas ir mājas, kuru apsaimniekošanu nodrošina pašvaldībai piederošs uzņēmums, ka arī Latgalē esošās daudzdzīvokļu mājas. Interesanti, ka 72% no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu mājās renovācija ir nepieciešama. Visvairāk renovācijas nepieciešamību saskata Kurzemes iedzīvotāji, vismazāk - Latgales iedzīvotāji, informē "SEB bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda.
Lielākā daļa - 53% - no aptaujātajiem, kuri uzskata, ka viņu mājās renovācija ir nepieciešama, norāda, ka ir gatavi uzņemties papildu izmaksas, kas saistītas ar renovācijas darbiem. Viena trešdaļa no šiem iedzīvotājiem ir gatavi maksāt no 11 līdz 20 latiem mēnesī, apmēram tik pat daudz aptaujāto - no 6 līdz 10 latiem mēnesī, savukārt katrs piektais - līdz 5 latiem mēnesī. 20% no renovāciju atbalstošajiem iedzīvotājiem norāda, ka papildu izmaksas nav gatavi uzņemties.
Atbildot uz jautājumu par finansēšanas avotu, respondenti dalās divās nozīmīgās grupās - 41% aptaujāto ir gatavi izmantot kredīta resursus, bet 51% - kredītu mājas renovācijai neizmantotu. Visvairāk par kredīta izmantošanu mājas renovācijas darbiem ir Vidzemē dzīvojošie (74%), vismazāk - Latgalē dzīvojošie (27%). Kurzemē 47% aptaujāto ir gatavi izmantot kredītā piešķirtos līdzekļus, lai veiktu mājas renovācijas darbu, savukārt Zemgalē - 33%. Rīgā un Rīgas rajonā par kredīta izmantošanu renovācijas darbiem ir 39% Latvijas iedzīvotāju, Kredītlīdzekļu izmantošanai atvērtāki ir latvieši - 51% -, cittautieši - 28%.
Interesanti, ka sievietes ir daudz aktīvākas renovācijas atbalstītājas, nekā vīrieši - attiecīgi 95% un 88%. Tajā pašā laikā sievietes atšķirībā no vīriešiem ir mazāk gatavas atvēlēt papildu līdzekļus remontdarbu īstenošanai - tā 48% sieviešu un 60% vīriešu.
SEB bankas finansēšanas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha: "Daudzdzīvokļu māju renovācija ir iespēja paaugstināt mājas energoefektivitāti un samazināt apkures izmaksas, kā arī paildzināt pašas mājas ekspluatācijas laiku. SEB bankas un Market Data veiktā aptauja rāda renovācijas nepieciešamību un vienlaikus cilvēku pārliecības trūkumu par finansēšanas iespējamiem avotiem. 2010. gadā tiks turpināta programma, kuras ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja saņemt Eiropas Reģionālas attīstības fonda līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas projekta izmaksām. Pēc Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras datiem šīs programmas ietvaros ir iesniegti 89 projektu pieteikumi, no kuriem 56 projekti ir apstiprināti. Jo vairāk Latvijā būs renovācijas pozitīvo piemēru, jo drošāk cilvēki ķersies pie savu mājokļu apstākļu uzlabošanas."
SEB bankas aptaujā, kas tika īstenota sadarbībā ar pētījumu kompāniju Market Data, piedalījās 816 Latvijas iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Aptauja tika veikta 2009. gada novembrī.