SEB Mājokļa pieejamības indeksa dinamika liecina, ka salīdzinājumā ar 2012. gada trešo ceturksni, gada laikā mājokļu pieejamības indekss pieaudzis Rīgā un Viļņā - attiecīgi par 1.9 m² un 0.4 m², bet Tallinā sarucis par 3.2 m². Rezultātā šī gada 3. ceturksnī Rīgas mikrorajonos mājokļa pieejamības indekss sasniedzis 50.3 m² un Viļņā 40 m², bet Igaunijā samazinājies līdz 44 m².
Nedaudz savādāka aina paveras, aplūkojot dzīvokļus jaunajos projektos Baltijas valstu galvaspilsētās. Pie pašreizējiem nosacījumiem (jauno dzīvokļu cenas, algu un cenu līmenis, procentu likmes) Tallinas iedzīvotājiem ir labākas iespējas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā. Pieejamības indeksa vērtības aprēķinos izmantojot tādus pašus kredīta nosacījumus kā sērijveida dzīvokļiem - pirmā iemaksa 20%, termiņš 25 gadi, vidējā kredītu procentu likme, Tallinā indeksa vērtība ir 32.5 m², Viļņā - 26.9 m², savukārt Rīgā - tikai 22.6 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Izmaiņas Baltijas valstu mājokļu pieejamības attīstībā skaidrojamas ar to, ka Rīgā un Viļņā strādājošo vidējās darba samaksas pieaugums apsteidza dzīvokļu cenu kāpumu, bet Tallinā mājokļu cenas palielinājušās procentuāli straujāk nekā strādājošo reālie ienākumi, ņemot vērā inflācijas ietekmi. Savukārt Tallinas iedzīvotāju priekšrocības jauno mājokļu iegādē saistītas ar to, ka vidējās algas līmenis Igaunijā ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, savukārt jauno mājokļu cenu atšķirības nav tik izteiktas."
Ja aplūko tikai divus faktorus - vidējo algu un vidējās cenas jaunajiem projektiem, jo Tallinas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem šobrīd var iegādāties 7.1 m² lielu platību jaunajā projektā, kas ir par 30% vairāk nekā vidējās algas saņēmēji Viļņā un Rīgā, kuri var iegādāties attiecīgi 5.5 m² un 5.3 m².