Banānu cenu pazemināšanās pamato Latvijas Centrālās statistika pārvaldes (CSP) kārtējo matemātisko bestselleru, kurā 4,93 =5,17 latu.
CSP ir paziņojusi inflācijas rādītājus par šā gada oktobri. Atbilstoši tiem, vidējā patēriņa cena Latvijā pēc nelielām svārstībām 12 mēnešu laikā esot 2013. gada oktobrī nonākusi tieši turpat, kur jau bijusi 2012. gada oktobrī. Labi, devāmies uz veikalu nopirkt tieši tās pašas preces, kas pirktas pirms gada. Tādējādi iegūtie čeki par diviem pirkumiem parāda, ka 4,93=5,17 latu.
Pirkumi izdarīti vienā un tajā pašā veikalā ar nelielu laika nobīdi novembra garumā. Proti, nejauši saglabāts izrādījās 2012. gada 22. novembrī veikta pirkuma čeks, kurā uzrādītās cenas salīdzinātas ar šā gada 10. novembra pirkuma cenām. Komentāram par oktobra inflāciju šie dati ir izmantojami, pamatojoties uz CSP apgalvojumu, ka pagājušā gada novembrī patēriņa cenu izmaiņas bijušas nelielas (–0,1% pret oktobri). Daudz lielāka ietekme uz pirkumu cenu summu ir jāatvēl preču sastāvam, jo tas nekādā gadījumā nereprezentē visas pārtikas veikalā piedāvātās preces. Tomēr šis nopirkto preču cenu salīdzinājums dod papildu argumentu apšaubīt CSP aprēķinus. Proti, pirms gada nejauši un vakar apzināti pirkumu grozā tika ielikts krietni liels, caurmēra pirkumiem ne pārāk atbilstošs banānu ķekars, kas atstāja atbilstoši lielu ietekmi uz kopējo pirkumu groza cenu un tā izmaiņām. Un tai bija jābūt lielai pazeminošai ietekmei! Pēc CSP datiem, tieši augļi gada salīdzinājumā piedzīvojuši vislielāko cenu kritumu – par 6,3%. Vakardiena to apstiprināja, jo banāni izrādījās nocenoti no 69 santīmiem par kilogramu pirms gada līdz 58 santīmiem par kilogramu pirkuma brīdī šogad (–15%!). Tātad konkrētā pirkuma groza sastāvs bija nobīdīts pārtikas tieši visvairāk palētināto preču virzienā un tam vajadzēja kļūt kopumā lētākam, nevis dārgākam nekā pirms gada. Nav Latvijas iedzīvotāji tikuši tik tālu, lai ceturto daļu no kopējiem izdevumiem par pārtiku atdotu tieši par banāniem. Caurmēra pirkuma grozos lielāku vietu aizņem citas preces, par kurām statistiķi atzīst, ka to cenas gada laikā, pirmkārt, ir cēlušās, un, otrkārt, cēlušās nebūt par procentu desmitdaļām: pienam un tā produktiem +5,1%, sieram +4,9%, svaigai gaļai +2,0%, maizei un graudaugu izstrādājumiem +1,2%. Visi šie sadārdzinājumi, pēc CSP aprēķiniem, tiekot gandrīz vai nolīdzināti ar cenu pazeminājumu augļiem, tējai un cukuram. Kopējais pārtikas inflācijas rādītājs esot +0,6% jeb nepilnas desmit reizes mazāk par konkrēta un – galvenais – pēc sava sastāva statistiķu aprēķinu pamatošanai itin kā speciāli piemeklēta preču groza sadārdzināšanos. Neatbilstība starp šāda pārtikas groza paredzamo un faktisko cenu parāda, ka reālais cenu pieaugums pārtikas precēm gada laikā bijis ap +10%. Uz pircēju izdevumiem tas, visticamāk, atstājis mazāku iespaidu, jo pirkumu sastāvs mainās atbilstoši katras dienas cenu atlaidēm vai nu tik vienādām precēm kā dažādu ražotāju sviesta paciņas, vai starp preču grupām, kad banāni ar lielu cenu atlaidi uz dažām dienām var izspiest no ģimenes ēdienkartes sviestu vai daudz ko citu. Pērnā gada atlaide ir ticamākais iemesls, kāpēc pirkumu grozā tika ielikti 1,3 kilogrami banānu.
Var jau būt, ka pārtikas cenu pieaugumu par 0,6% spētu līdzsvarot citu cenu pazeminājums, kurā īstenībā nozīme ir tikai vienam faktam – degvielas cenu kritumam. Pērnā gada oktobrī E 95 markas benzīna cena par litru svārstījusies 97–99 santīmu robežās, bet šogad svārstību iezīmēšanai pietiek norādīt 93 santīmus. Tomēr pārtikas un pēc tās parauga citu pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugums ir bijis straujāks, nekā CSP to atzīst.
Pietiek ar lata pastāvēšanas laikā tipisku 3–5% gada inflāciju, lai cilvēki sajustu nespēju salāgot savus ieņēmumus ar izdevumiem. Tādā gadījumā atliek emigrēt vai nu no Latvijas teritorijas, vai Latvijas legālās ekonomikas. Tā tas arī notiek, par spīti tam, ka CSP par algu pieaugumu sludina tikpat neatlaidīgi, kā par cenu pazemināšanos. Šajā sakarā jāatgādina par Neatkarīgās 3. septembra publikāciju Algas aug un aug, un aug, kas pamatota nevis ar CSP aprēķiniem par vidējām algām, bet ar CSP preses pārstāves Sandas Riekstas atbildi par izmaiņām CSP darbinieku atalgojumā. Izrādījās, ka daļa CSP darbinieku atlaisti un atlikušajiem algu summa palielināta, bet reāli «algu izmaiņas skārušas nelielu CSP darbinieku daļu». Tātad tiem, kuru mēnešalgas jau bija tūkstošiem latu mēnesī, tika piemesti daži simtiņi latu klāt. Kāpēc tā bija jādara pašas CSP pasludinātās cenu nemainības apstākļos? Tāpēc, ka tie, kas pieraduši tērēt tūkstošiem latu mēnesī un nav ar mieru banānu cenu atlaižu dienās pārtikt no banāniem (iztikt pamatā ar to, ko piedāvā cenu atlaižu akcijas un second hand veikali), pēdējā gada laikā ir izjutuši savu faktisko ikmēneša izdevumu pieaugumu vairāk nekā par tikai simts latiem.
***
Cenu izmaiņas latos
Cena pirms gada Cena pašlaik
Rudzu maize 0,51 0,49
Sviests 180 g 0,74 0,99*
Cīsiņi 370 g 1,79** 1,98
Biezpiena sieriņi 0,11x6*** 0,10x6
Minerālūdens 1,5 l 0,29 0,35
Banāni 0,69x1,3 kg 0,58x1,3 kg
Kopā: 4,93 5,17****
*Vislētākā izvēle.
**Toreiz Bajāru cīsiņi, t. i., ar mājienu, ka tur esot klāt gaļa.
***Visticamāk, ka cenu atlaižu akcijas preču pirkums.
****Pārrēķins atbilstoši tam, lai abos pirkumos būtu vienāds banānu svars.