72% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecības spēj nomaksāt apkures rēķinus

Lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņu mājsaimniecības spēj nomaksāt rēķinu par apkuri, tādējādi neveidojot parādu par citiem maksājumiem (35% - noteikti jā; 37% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobra beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk rēķinus par apkuri spēj nomaksāt latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem mājsaimniecībās.

Tomēr ceturtā daļa (25%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecības nespēj nomaksāt rēķinu par apkuri, tādējādi veidojot parādu par citiem maksājumiem (17% - drīzāk nē; 8% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk šādas rēķinu apmaksas problēmas rodas nepilsoņiem, bezdarbniekiem un iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemākiem mēneša ienākumiem mājsaimniecībās.

3% aptaujāto nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Gandrīz desmitā daļa (8%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņu mājsaimniecības izjūt to, ka šajā sezonā ir zemāki apkures tarifi (2% - noteikti jā; 6% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk zemāku apkures tarifu izjūt iedzīvotāji ar augstiem mēneša ienākumiem.

Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņu mājsaimniecība neizjūt apkures tarifu pazemināšanos šosezon (39% - drīzāk nē; 31% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neizjūt zemāku apkures tarifu, ir lauku teritoriju iedzīvotāji.

Piektajai daļai (22%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais