Publiski kaunina Pasaules banku

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce vakar nāca klajā ar aicinājumu Latvijas valstij neapmaksāt Pasaules bankai (PB) solītos 275 tūkstošus latu par pētījumu Pārskats par ostu sektoru Latvijā: konkurētspēja un pārvaldība.

Sapulces dalībnieki uzklausīja savas organizācijas prezidentu, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu. Viņš analizēja to pašu pētījuma versiju, uz kuru LTBA jau bija reaģējusi šā mēneša sākumā, kad šī versija kļuva pieejama. Par to vēstīja Neatkarīgās 2. oktobra publikācija Koalīcija apmaldās trijās ostās. Tur jau doti piemēri PB tekstā iekļautajām aplamībām, kuras šeit lieki atkārtot.

Atpazīt PB pētījuma nekompetenci bija iespējams pirmajā acu uzmetienā. Nekas jauns no PB puses kopš tā laika nav parādījies, bet tieši tāpēc Latvijas pusei nākas par to publiski atgādināt. Piepildās Neatkarīgās 2. oktobra paredzējums, ka PB darbiniekiem neizdosies līdz oktobra beigām paveikt to, ko viņi nebija spējuši vai gribējuši gada laikā, kaut gan Latvijas puse viņiem sniegusi visu pētījumam nepieciešamo informāciju. To vakar apliecināja ne tikai A. Lembergs, bet arī satiksmes ministrs, iepriekš Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņš pastāstīja, ka tagad aicinājis pētījuma autorus darīt visu iespējamo, lai sabiedrībai rādāma pētījuma versija parādītos līdz šā gada beigām. Var jau būt, ka negatīva publicitāte kaut latviešu valodā kaut kā ietekmēs PB saukt pie kārtības savu struktūrvienību, kas PB vārdā pilda Latvijas pasūtījumu. A. Matīss pastāstīja, ka līgums ar šo struktūrvienību slēgts atbilstoši Vašingtonā bāzētās PB vadības norādījumiem.

Caurskatot pētījuma tekstu, A. Lembergs atsevišķiem PB apgalvojumiem veltīja tādus spilgtus epitetus kā «stulbums», «aprobežotība» un «muļķības», bet galu galā nonāca pie secinājuma, ka PB eksperti nemaz neesot tik stulbi, toties apzināti iesaistījušies Latvijas politiskajos procesos. Pasūtījuma tehnisko noformēšanu veica Satiksmes ministrija, bet politiskais pasūtījums nāk no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Komisiju tolaik vadīja Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis, kurš tagad pārstāv to pašu partiju valdībā. Valdošā koalīcija un valdība šobrīd skaitās vienojusies, ka nākamgad jāuzliek jauns nodoklis brīvostu pārvaldēm. PB pētījumā gan teikts, ka šādu nodokli uzlikt nevajag, tāpēc LTBA vēršanos pret PB nevar izskaidrot ar to, ka brīvostu pārvaldes ir pārstāvētas asociācijā.

Rodas iespaids, ka pētījuma pasūtītājus un autorus apmierina tagadējais pētījuma teksts, pat ja par to nav saņemti solītie 275 tūkstoši latu. Viņiem varbūt pat labāk, ka pētījums skaitās slepens, bet tajā pašā laikā visiem interesentiem pieejams un pēc vajadzības citējams brīvostu augstāko amatpersonu (gan brīvostu pārvalžu valdēs iekļauto politiķu, gan izpildstruktūru vadītāju) kritizēšanai. Citāti izklausās iespaidīgāk, kamēr dokuments nav publicēts un pat pārskata veidā nav latviskots. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča informēja LTBA, ka uz nenoteiktā statusā esošo pētījumu jau atsaucas dažas Eiropas Komisijas iestādes, lai iebilstu pret ES palīdzības fondu naudas ieguldīšanu Latvijas ostu infrastruktūras attīstīšanai. Pieņemsim to par komplimentu Latvijas ostām, par vai arī pret kurām cīņa notiek ne tikai vietējā līmenī.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais