Lai gan Ekonomikas ministrija apgalvo, ka plānotie ātro kredītu izsniegšanas ierobežojumi nebanku nozares darbību tikpat kā neietekmēs, taču būs būtiski, lai pasargātu iedzīvotājus, ātro kredītu piedāvātāji un vairākas asociācijas ir nemierā ar gaidāmajām izmaiņām.
EM rosina nākotnē ierobežot maksimālo gada procentu likmi līdz 100%, savukārt no pulksten 23 vakarā līdz 7 rītā vispār aizliegt slēgt līgumus par ātro kredītu piešķiršanu. Ministru kabineta komiteja vakar atbalstīja EM izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, taču, ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija (TM) šos grozījumus nav saskaņojusi un iebilst pret tiem, abām ministrijām – EM un TM – līdz nākamajai valdības sēdei uzdots panākt vienošanos par grozījumiem likumā.
Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko pretēji EM paustajam par plānoto izmaiņu niecīgo ietekmi uz nozari Neatkarīgajai uzsvēra, ka rosinātie ierobežojumi noteikti ietekmēs nozari. «Mēs darbojamies augsta riska nozarē, līdz ar to ir jārēķinās, ka daļa no klientiem aizdevumus neatdod, kas nozīmē, ka uzņēmumam jānodrošinās pret zaudējumiem. Tas tiek panākts ar augstākas pakalpojuma cenas palīdzību. Papildus jāpatur prātā, ka šobrīd liela daļa uzņēmuma izmaksu veidojas uz klientu maksātspējas izvērtēšanas pamata. Samazinot pieļaujamo gada procentu likmi, samazināsies īstermiņa aizdevumu pieejamība, taču pieprasījums pēc pakalpojuma paliks nemainīgs, kas var sekmēt arī nelegālu uzņēmumu attīstību. Šīs izmaiņas ietekmēs arī Ferratum Latvia darbību, taču visas izmaiņas, kas līdz šim ir bijušas, ir palīdzējušas mums optimizēt mūsu iekšējo sistēmu, veicinājušas iekšējo procesu restrukturizāciju, un, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tās ir tikai palielinājušas uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju,» teica D. Horoņko. Savukārt, vērtējot nozares attīstību kopumā, viņš prognozēja, ka tuvākajā nākotnē liela daļa klientu, kuriem nebūs iespējas saņemt aizdevumu no šābrīža tirgus spēlētājiem, meklēs alternatīvas neregulētajā melnajā tirgū, kas var novest pie daudzām nopietnām ekonomiskām problēmām. Pret EM rosinātajām izmaiņām iebilst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija.
Savukārt EM uzskata, ka ieguvums, ko iegūtu sabiedrība, būtu lielāks nekā tiešsaistes kredītu un SMS kredītu sniedzēju negūtie ienākumi, jo patērētājs, kas nonāk parādos, izraisa virkni sociāli ekonomisku problēmu, kurām ir ietekme gan uz paša patērētāja labklājību, gan ekonomiku kopumā. Viens no iemesliem, kā dēļ Latvijas iedzīvotāji darbspējīgā vecumā atstāj Latviju, ir nespēja nokārtot savas parādsaistības.
Arī nelegālā tirgus pieaugums plānoto ierobežojumu dēļ neesot gaidāms, ņemot vērā, ka gada procentu likmes ierobežojuma dēļ pats kreditēšanas pakalpojums kļūs lētāks un līdz ar to pieejamāks patērētājiem. Tāpat neesot paredzams, ka gada procentu likmes maksimālā apmēra ierobežojuma dēļ kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji būtu spiesti atstāt tirgu.
***
UZZIŅAI
- 2012. gadā ar distances saziņas līdzekļu starpniecību kopumā izsniegti kredīti par 114,58 miljoniem latu.
- 33% no visiem saistību kavējumiem ir par SMS kredītiem un internetā noformētiem kredītiem.
- SKDS aptaujā noskaidrots, ka 70% aptaujāto vēlas stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanā; 71% aptaujāto atbalsta procentu griestu noteikšanu.