Darbību apturējušā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akcionārs Kirovs Lipmans valsts galvojuma izsniegšanu šim uzņēmumam uzskata par afēru un asi kritizē toreizējo finanšu ministru Einaru Repši, kas parakstīja galvojuma dokumentus.
Valsts galvojuma sniegšana "Liepājas metalurgam" bija "liela kļūda un korupcija", intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" izteicies Lipmans, apgalvojot, ka ieinteresēti cilvēki tika korumpēti.
"Man nemaz šaubu nav, ka tur bija uzpirkšana. Cik vajadzēja samaksāt tiem, kas iedeva to galvojumu?!" sacījis Lipmans.
"Liepājas metalurga" akcionārs vaicā, vai afēra nav pats fakts, ka Repše parakstīja galvojumu, nekonsultējoties ar 35% akciju īpašnieku.
"Ja cilvēks saka, ka viņš grib, lai Latvijas iedzīvotāji viņam pārskaita līdz vienam miljonam latu, lai viņš būtu neatkarīgs, tas nozīmē, ka viņam ir tieksme uz negodīgu darbību. Vispār nesaprotu, kā tādu cilvēku varēja laist pie varas, kurš publiski pateica, ka viņam uz bankas kontu vajag pārskaitīt naudu, lai viņš varētu neatkarīgi strādāt," intervijā sacījis Lipmans.
Kā ziņots, Repše 2001.gada vasarā, būdams Latvijas Bankas prezidenta amatā, paziņoja, ka gatavs uzņemties jaunas labējas partijas veidošanu, taču par to vēlas saņemt vienreizēju honorāru viena miljona ASV dolāru apmērā. Tolaik tika atvērti divi konti ziedotājiem. Viens bija domāts jaunveidojamās partijas "Jaunais laiks" vadītāja darbības nodrošināšanai, otrs - partijas turpmākā darba finansēšanai, kam, pēc Repšes teiktā, nepieciešami 900 000 latu.
Jau ziņots, ka Repše noraidījis pārmetumus par galvojuma izsniegšanu un norādījis, ka Valsts kase atzinumā bija sniegusi visumā pozitīvu un galvojuma izsniegšanu atbalstošu atzinumu.
Savukārt pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzinis, ka valsts galvojuma izsniegšana "Liepājas metalurgam" savulaik bijusi politiska kļūda, bet ierēdņiem un Valsts kasei neko pārmest nevarot. "Bija politiska vēlme tikt pie kārdinoša populistiska galvojuma," norādījis Vilks.
Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.
"Nepieciešamā aizdevuma summa TAP plāna izpildei ir 37 miljoni latu, kas jāsaņem ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim," iepriekš norādīja TAP administrators Haralds Velmers, paskaidrojot, ka līdz 30.septembrim bija jāsaņem pirmā daļa no aizdevuma summas desmit miljonu latu apmērā, līdz 31.oktobrim - otrā daļa no aizdevuma summas 15 miljonu latu apmērā, bet līdz 31.decembrim - trešā daļa 12 miljoni latu apmērā.
"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".
TAP laikā "Liepājas metalurgs" plāno veikt pasākumus, kas vērsti uz ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu, fokusējoties uz tirgiem, kas ir ģeogrāfiski tuvāki un ar augstākām peļņas iespējām. Tāpat TAP laikā plānots ieviest profesionālāku tirgus analīzi, lai uzņēmums spētu elastīgi plānot pārdošanas iespējas ar augstāku peļņas potenciālu. Savukārt, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus TAP plāna īstenošanas laikā, "Liepājas metalurgs" plāno nodalīt ar tā pamatdarbību nesaistītus aktīvus un pārdot tos citām komercsabiedrībām vai fiziskām personām - šo pasākumu rezultātā rūpnīca plāno iegūt papildu naudas līdzekļus vismaz 3 765 000 latu apmērā.