Saeima piekrīt dažādām vajadzībām no budžeta sadalīt 17,05 miljonus latu

© f64

Saeima šodien piekrita valsts budžeta līdzekļu pārdalei dažādām neatliekamām vajadzībām 17 049 791 lata apmērā.

Finansējumu paredzēts pārdalīt no Finanšu ministrijas (FM) budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība", jo šajā programmā ietaupīti līdzekļi.

Vislielākā summa - 5,19 miljoni latu - paredzēta Veselības ministrijai. No šīs summas dienas stacionāru pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēti 1,043 miljoni latu, onkoloģijas pakalpojumu nodrošināšanai - 494 500 latu, izmeklējumu nodrošināšanai 24 stundu laikā slimnīcu uzņemšanas nodaļās - 1,814 miljoni latu, rehabilitācijas pakalpojumiem ilgstoši slimojošiem - 966 215 lati, papildu apaugļošanas procedūrām 125 pacientiem - 87 500 latu, bet kompensējamo medikamentu apmaksai apaugļošanas procesā nepieciešamo medikamentu kompensācijai - 110 785 lati.

Savukārt 446 921 lats paredzēts, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālais centrs varētu norēķināties ar AS "Rīgas sanitārā transporta autobāze" par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu nomu un autovadītāju pakalpojumiem. Lai segtu Stradiņa slimnīcas izdevumus par attīstības izpēti, atvēlēti 30 000 latu. Ultrasonogrāfijas iekārtas un kardiotokogrāfu iegādei invazīvo pakalpojumu nodrošināšanai jaundzimušajiem paredzēti 98 010 lati, sirds veselības pakalpojumu nodrošināšanai - 99 438 lati.

Ārlietu ministrijai tiks piešķirti 4,189 miljoni latu. No šīs summas 1,7 miljoni latu paredzēti Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē nepieciešamo jauno funkcionālo un drošības prasību ieviešanai Ārlietu dienesta informācijas sistēmu tehniskajā nodrošinājumā, tajā skaitā 1,117 miljoni latu paredzēti programmai "Diplomātiskās misijas ārvalstīs", bet centrālajam aparātam - 582 864 lati. Savukārt 2,489 miljoni latu paredzēti, lai segtu izmaksas Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) sarunu procesā.

Satiksmes ministrijai paredzēti 3,612 miljoni latu. Lielākā daļa no šīs summas - 2,012 miljoni latu - paredzēti, lai kompensētu Latvijas Pastam zaudējumus, ko 2012.gadā radīja abonēto preses izdevumu piegāde. Savukārt valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai paredzēti 1,6 miljoni latu, lai atjaunotu valsts autoceļu uzturēšanai rudens/ziemas periodam plānoto finansējumu, kas uz laiku tika novirzīts neatliekamu Latgales reģiona valsts autoceļu sabrukušo posmu segumu ārkārtas uzturēšanas darbu finansēšanai.

Iekšlietu ministrijai atvēlēti 2,294 miljoni latu. No šīs summas vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšanai un vadībai paredzēti 500 000 latu operētājsistēmu un ofisa programmatūras licenču iegādei, Valsts policijai tiks 484 000 latu operatīvās darbības nodrošināšanai, Drošības policijai - 490 000 latu operatīvās darbības nodrošināšanai, Valsts robežsardzei - 327 820 lati, bet 492 180 lati vajadzīgi nekustamo īpašumu apsaimniekošanai un remontdarbiem.

Labklājības ministrijai paredzēti 636 928 lati. No šīs summas 228 111 lati paredzēti labklājības nozares informācijas tehnoloģiju atjaunošanai, 92 846 lati - Labklājības ministrijas ugunsdrošības signalizācijai, elektroinstalācijai, pagrabstāva ārējās sienas hidroizolācijai un iekštelpu kosmētiskajam remontam un logu nomaiņai, 22 563 lati - biedra naudas iemaksām Starptautiskajā Darba organizācijā, bet 12 000 latu vajadzīgi žalūziju nomaiņai un komunālo pakalpojumu tarifu sadārdzinājumu segšanai.

Valsts sociālās aprūpes centru ugunsdrošības pasākumiem un vides pielāgošanai vajadzīgi 138 728 lati, valsts sociālās aprūpes centru izdevumu segšanai saistībā ar komunālo pakalpojumu tarifu paaugstināšanos paredzēti 54 076 lati, valsts sociālās aprūpes centru darbinieku piemaksu nodrošināšanai saistībā ar izmēģinājuma projekta "Priekšlikumi klientu grupēšanai un nepieciešamā pakalpojuma apjoma noteikšanai" aprobāciju - 12 012 lati. Papildu finansējums piešķirts arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai izdevumu segšanai saistībā ar komunālo pakalpojumu tarifu paaugstināšanos, Nodarbinātības valsts aģentūras telpu kosmētiskajam remontam, Valsts darba inspekcijas tehniskā aprīkojuma iegādei un komunālo pakalpojumu tarifu paaugstināšanās izraisītiem izdevumiem. Vēl 3310 lati paredzēti, lai izgatavotu apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Tieslietu ministrijai piešķirti 350 500 lati budžeta programmā "Satversmes aizsardzība" operatīvās darbības nodrošināšanai.

Zemkopības ministrijai dažādām vajadzībām paredzēti 250 000 latu.

Kultūras ministrijai atvēlēts 231 851 lats Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra finanšu situācijas stabilizācijai - iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu segšanai.

Savukārt FM atvēlēti 107 000 latu valsts ieņēmumu un muitas politikas vajadzībām.

Prokuratūrai tiks piešķirti 97 750 lati 115 datorkomplektu iegādei.

Aizsardzības ministrijai atvēlēti 75 000 latu programmas "Valsts drošības aizsardzība" operatīvās darbības nodrošināšanai.

Pārresoru koordinācijas centram atvēlēti 14 500 latu dienesta transportlīdzekļa iegādei.

FM skaidro, ka iespēja pārdalīt līdzekļus no programmas "Valsts parāda vadība" radusies, jo šogad minētajā programmā tiek prognozēts līdzekļu ietaupījums. Valsts parāda vadības izdevumi samazinājušies vairāku faktoru dēļ, viens no tiem - precizēti plānotie procentu maksājumi par faktiskajām ārējā parāda saistībām un tiem piesaistītajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ņemot vērā aktuālās procentu likmes un valūtu kursus. Otrs faktors - īstermiņa valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas apjoms šogad bija mazāks, nekā plānots, kā arī otrajā pusgadā nav paredzēti īstermiņa aizņēmumi iekšējā finanšu tirgū, kas varētu palielināt procentu izdevumus šā gada atlikušajā periodā. Ņemot vērā zemās procentu likmes, Valsts kases maksājamie procenti noguldītājiem par Valsts kasē izvietotiem līdzekļiem, kā arī termiņnoguldījumu apjomi ir būtiski mazāki, nekā sākotnēji plānots.

Likums par Valsts budžetu 2013.gadam noteic, ka valdības pieņemtie lēmumi par līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammām ir jāapstiprina arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijā un pēc tam Saeimā.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais