Baltijas valstu galvaspilsētās tuvāko divu trīs gadu laikā gaidāms mājokļu cenu pieaugums. Īpaši tas ir attiecināms uz luksusa klases mājokļiem, pēc kuriem ir pieaugošs pieprasījums, - Starptautiskās nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku federācijas (FIABCI) 5.Eiropas kongresa diskusijā prognozēja Baltijas valstīs strādājošo nekustamā īpašuma kompāniju eksperti.
Visdārgākie luksusa klases īpašumi ir prognozējami Rīgā un Jūrmalā, jo šādu īpašumu tirgus attīstās un pēc tiem ir liels pieprasījums no ārvalstnieku puses. Attiecībā uz Tallinu un Viļņu prognozes ir pieticīgākas, jo šajās pilsētās luksusa klases īpašumu vēl ir pārāk maz.
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāja "Dekarta Property" valdes loceklis Deniss Kims prognozēja, ka jau pēc gada dārgāko luksusa klases īpašumu cena Rīgā vai Jūrmalā var sasniegt 10 000 eiro (7000 latu) par kvadrātmetru, jo jau šogad dārgākais īpašums Rīgā ir pārdots par 8000 eiro (5600 lati) kvadrātmetrā.
"Aptuveni pirms diviem gadiem bija grūti atrast īpašumu, kas maksātu 5000 eiro (3500 latus) kvadrātmetrā. Šogad investors vienā projektā iegādājās divus penthausus par 8000 eiro (5600 lati) kvadrātmetrā un viņš būtu pircis vēl, vienkārši nebija vairs ko piedāvāt. Tātad cenu kāpumam ir pamats," skaidroja Kims.
Kims piebilda, ka pēc "Dekarta Property" rīcībā esošiem datiem 78% Latvijas rezidentu pērk īpašumus, kuru cena ir līdz 120 000 eiro (84 000 latu), savukārt nerezidenti galvenokārt pērk īpašumus, kuru cena ir robežās no 143 000 līdz 160 000 eiro (no 100 100 līdz 112 000 latu). 66% no nerezidentiem mājokļus iegādājas, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas, turklāt 39% no tiem ir gatavi maksāt daudz vairāk.
"Krievijā dzīvokļu tirgus sākas no 300 000 eiro (210 000 latu) un uz augšu, ar zemākām summām tur neoperē. Tāpēc Latvijā ir potenciāls mājokļu segmentā, kuru cena pārsniedz 170 000 eiro (119 000 latu) un, ja tagad tiks paaugstināts investīciju slieksnis, kas nepieciešams uzturēšanās atļauju iegūšanai, varēsim pārdot daudz kvalitatīvākus un dārgākus īpašumus," uzsvēra Kims.
Viņš piebilda, ka ārzemnieki, kuri iegādājas īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, meklē vietu, kur būtu patīkami dzīvot. Bieži vien šie klienti pēc pirmā dzīvokļa nopērk arī otro un trešo - tas nozīmē, ka tie vairs nav tikai uzturēšanās atļauju gribētāji, bet gan cilvēki, kas par īpašumiem sāk domāt kā par investīciju objektu, skaidroja Kims.
Igaunijas nekustamā īpašuma attīstības uzņēmuma "Uus Maa" vadītājs Ardi Rosimā piekrita, ka turpmākos pāris gadus mājokļu segmentā būs vērojams cenu kāpums, jo iepriekšējos četros gados šajā tirgū bija stagnācija. "Tomēr Tallinā luksusa klases īpašumu niša nav tik attīstīta kā Rīgā un pērn dārgākais darījums bija par 5000 eiro (3500 lati) kvadrātmetrā," sacīja Rosimā.
Viņš prognozēja, ka 2015.gadā dārgāko īpašumu cenas Tallinā varētu sasniegt 6000 eiro (4200 latus) par kvadrātmetru. Rosimā piebilda, ka Igaunijas attīstītāji patlaban vairāk strādā ar iekšzemes pieprasījumu, jo īsti netic ārvalstu pieprasījuma ilgtspējībai.
Arī nekustamā īpašuma uzņēmuma "Ober-Haus Real Estate Advisors" vadītājs Lietuvā Vits Zabiļus norādīja, ka situācija Viļņā ir līdzīga Tallinai un atšķiras no Rīgas. "Prognozēju, ka 2015.gadā luksusa īpašumu cenas varētu sasniegt 5000 līdz 6000 eiro (3500 līdz 4200 lati) kvadrātmetrā, bet tie varētu būt kādi pāris labi projekti, kuros cenas sasniegs šādu līmeni," sacīja Zabiļus.