22% iedzīvotāju prognozē, ka viņu ģimene šosezon nespēs apmaksāt rēķinus par apkuri

Lielākā daļa (68%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem prognozē, ka viņu ģimene šajā apkures sezonā spēs apmaksāt rēķinus par apkuri (33% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir latvieši, lauku teritorijās dzīvojošie, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem mēneša ienākumiem, pēc nodarbošanās - vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembrī veiktais pētījums.

Tomēr aptuveni piektā daļa (22%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka viņu ģimene šajā apkures sezonā nespēs apmaksāt rēķinus par apkuri (15% - drīzāk nē; 7% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk šādas negatīvas prognozes pauž cittautieši, bezdarbnieki, darba meklētāji un iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem mēneša ienākumiem.

Desmitā daļa (10%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem minēja, ka viņu radu, draugu, paziņu lokā ir kāds, kuram ir parāds par apkuri.

Aptuveni desmitā daļa (12%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzina, ka viņiem pašiem/ viņu ģimenei ir parādsaistības par apkuri. Salīdzinoši biežāk parādi par apkuri ir iedzīvotājiem, kuru ģimenēs galvenokārt runā citā valodā, nepilsoņiem un iedzīvotājiem ar zemākiem mēneša ienākumiem.

37% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādīja, ka nepazīst nevienu, kuram ir parādsaistības par apkuri.

13% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais