Domnieki piešķir Ls 65 000 Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas ideju konkursam

Rīgas domes prezidijs šodien nolēma piešķirt 65 000 latu starptautiska metu konkursa rīkošanai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas K.Valdemāra ielā 10a rekonstrukcijai un funkciju uzlabošanai.

Līdzekļus piešķīra no Pilsētas infrastruktūras fonda.

Jau ziņots, ka pagājušā gada rudenī pašvaldība neatbalstīja līdzekļu piešķiršanu šāda konkursa rīkošanai. Kā toreiz norādīja domnieki, ekonomiskās krīzes apstākļos neesot īsti skaidrs, vai pašvaldība varēs atļauties izdevumus ēkas rekonstrukcijai, tādēļ dārga konkursa rīkošana nebūtu vēlama.

Iepriekš Pilsētas īpašuma komitejas deputāti vienojās, ka daļēji nodegušās "Zaļās skolas" ēku nesošo konstrukciju stāvokļa dēļ nepieciešams demontēt, nevis iekonservēt, kā bija iepriekš plānots. Līdz ar to atbrīvojas konkursa rīkošanai nepieciešamā summa - 65 000 latu, norādīja Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs.

Jau ziņots, ka muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā.

2007.gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu.

Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei.

Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespēju veikt muzeja ēkas rekonstrukciju-paplašināšanu un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā.

Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem.

Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.

Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir fiziski un morāli novecojuši un neekonomiski.

Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā.

Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm.

Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, tādējādi saglabājot ēku nākamajām paaudzēm.

Ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, kā arī jārod iespēja ēkas paplašināšanai.

Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.

Ekonomika

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.

Svarīgākais