Populāro zīmolu aiziešana neliecina par krīzi apģērbu tirgū

Neskatoties uz mazumtirdzniecības apjomu palielināšanos, nākamgad Rīgā tiks aizvērti Dressmann, Cubus un BikBok veikali. Neatkarīgās aptaujātie apģērbu tirdzniecības speciālisti pieļauj, ka konkurence samazināsies, iespējams, tikai vīriešu klasisko apģērbu piedāvājumā, taču ne tik ļoti, lai tas izraisītu cenu kāpumu.

Pirms 23 gadiem, kad Latvijā tika atklāts pirmais Dressmann veikals Aspazijas bulvārī Rīgā, pēc Rietumu apģērba izslāpušie rīdzinieki pat stāvēja garā rindā, lai tikai tiktu šajā veikalā. Tas bija pirmais šāds veikals Latvijā un notikums rīdziniekiem.

Šo gadu laikā Varner Gruppen impērija bija izaugusi līdz 15 apģērbu veikaliem Latvijā (Dressmann, Cubus, BikBok).Taču pagājušajā gadā Dressmann veikals Aspazijas bulvārī tika slēgts, pamatojot šo lēmumu ar augstajām telpu īres maksām un nerentabilitāti. Nesen šādu pašu iemeslu dēļ tika aizvērts arī BikBok veikals Aspazijas bulvārī, turklāt koncerns nolēmis nākamgad vispār pamest Latvijas apģērbu tirgu. Uzņēmuma oficiālie finanšu rādītāji gan nav tik graujoši, lai tie liktu pamest tirgu: 2012. gadā Varner Baltija strādāja ar 6,525 miljonu latu apgrozījumu, kas ir tikai par 2% mazāks nekā 2011. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 200 tūkstošus latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 50% vairāk.

Rīgā apģērbus pērk vairāk

Galleria Riga dati savukārt liecina, ka apģērbu tirdzniecība Latvijā pieaug. «Ja skatāmies uz apģērbu nozari tirdzniecības centrā Galleria Riga un salīdzinām tos pašus veikalus, kas bija atvērti pagājušogad, tad pirkumu skaits ir palielinājies par 14%, savukārt vidējais pirkums latos ir palicis praktiski nemainīgs, jo svārstības ir 1% apmērā,» Neatkarīgajai sacīja Galleria Riga direktors Māris Āboltiņš.

«Pēdējo gadu laikā apģērbu tirdzniecības nozarē ir ienākuši vairāki pasaulē atpazīstami zīmoli. Domāju, ka ar H&M ienākšanu tirgū arī daudziem Latvijā vēl nepārstāvētiem zīmoliem radīsies interese par šo tirgu. Līdz ar to trīs dažādu zīmolu veikalu slēgšana, kas turklāt katrs piedāvāja apģērbus atšķirīgām mērķauditorijām, uz kopējā fona neko būtisku nemainīs.»

Neatkarīgās aptaujātie apģērbu tirgotāji gan šaubās, vai Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un īres tirgu nosacījumi varētu būt iemesli Varner Gruppen aiziešanai no Latvijas, jo citi veikalu tīkli Latvijā attīstās – atver jaunus veikalus un piesaista jaunus zīmolus.

MOS veikalu tīkla direktore Diāna Čivča Neatkarīgajai stāstīja, ka novembrī plānots atvērt jaunu Parfois veikalu Spicē, savukārt nākamgad plānots paplašināt Karren Millen zīmolu. «Konkurence tirgus dalībniekus padara stiprākus, liekot vairāk padomāt par kolekcijām, kvalitāti un cenām,» pārliecināta teic D. Čivča.

Paplašināties plāno arī Baltika Latvija (veikalu tīkli Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion), atjaunojot esošo veikalu konceptus un atverot jaunus veikalus, piemēram, vīriešu brīvā laika apģērbu veikalu Blue Inc Rīgā un Valmierā. «Atšķirībā no esošajiem zīmoliem Blue Inc mums nepieder, bet mēs esam franšīzes ņēmēji. Ar Blue Inc vēlējāmies palielināt savu zīmolu portfeli,» Neatkarīgajai sacīja Baltika Latvija valdes locekle Maruta Ērgle. Viņasprāt, šis gads Baltika Latvija ir bijis veiksmīgs, jo gada sākumā uzņēmumam bija 15 veikalu Latvijā, bet gada beigās to skaits būs pieaudzis līdz 21.

Dārgas telpas, labi pircēji

M. Ērgle gan atzīst, ka tirdzniecības telpu īres cenas Latvijā tiešām ir augstas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. «Tik dārga tirdzniecības telpu īre kā Rīgā nav nevienā citā Baltijas valstī. Pat Valmierā ir jārēķinās ar salīdzinoši augstām īres maksām,» stāstīja M. Ērgle.

Tajā pašā laikā tirgotāji atzīst, ka Rīga ir laba vieta apģērbu tirdzniecībai. «Latvija starp citām Baltijas valstīm izceļas ar augstāko efektivitāti uz tirdzniecības platības kvadrātmetru,» skaidro M. Ērgle.

Arī D. Čivča uzskata, ka Rīgu nekādā gadījumā nedrīkst dēvēt par sliktu vietu apģērbu tirdzniecībai, jo arī MOS veikali par pircēju trūkumu žēloties nevar: «Protams, pircēju plūsmu un apjomus nevar salīdzināt ar 2006. vai 2007. gadu, taču apģērbu tirdzniecība noteikti nav izsīkusi un tā pēc krīzes atkal sāk palielināties.»

Cenas uzskrūvējot vietējie

Pēc D. Čivčas un M. Ērgles teiktā, apģērbu cenas pēc Dressmann, Cubus un BikBok aizvēršanas Latvijā nemainīsies – tās ne pieaugs, ne samazināsies. Tomēr lielākā daļa patērētāju uzskata, ka Rīgā drēbes maksā ļoti dārgi un dažreiz pat atmaksājoties doties iepirkšanās tūrēs uz citām valstīm.

M. Āboltiņš uzskata, ka augstās apģērbu cenas Latvijā ietekmē lielais franšīzes ņēmēju īpatsvars apģērbu tirdzniecības nozarē: «Daudzi apģērbu tirgotāji neizvēlas atvērt šeit pārstāvniecības, bet meklē sadarbības partneri šeit uz vietas, šādā veidā mazinot riskus un tirgus apgūšanas investīcijas, atverot veikalus Latvijā. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo varbūt citādi daudzi apģērbu tirdzniecības zīmoli neizvēlētos ienākt Latvijas tirgū vispār, no otras puses, tas sadārdzina preces pārdošanas cenu patērētājiem.»

Savukārt M. Ērgle uzsvēra, ka Latvijā lielākoties apģērbus pārdod lielās tirdzniecības ķēdes, kuras arī nosaka savu preču cenas, kuras tiek pārrēķinātas attiecīgās valsts valūtā.

Pagaidām tirgotāji arī visai piesardzīgi raugās uz iespēju pārdot apģērbus internetā.

M. Āboltiņš uzskata: lai gan interneta tirdzniecība Latvijā attīstās, tomēr, salīdzinot ar apgrozījumu veikalos, tās ietekme uz kopējo tirgu vēl ir ļoti maza. Pēdējā laikā ir vērojama strauja interneta veikalu attīstība Latvijā, taču cik lielā mērā to apgrozījumi ir salīdzināmi/nav salīdzināmi ar klasisko veikalu apgrozījumiem.

***

Kā BikBok, Cubus un Dressmann slēgšana varētu ietekmēt Latvijas apģērbu tirgu?

Gints BUDE, modes mākslinieks:

– Situācija, kādēļ konkrētie apģērbu ražotāji pamet Latviju, nav viennozīmīga. Iespējams, viņi nepiedāvāja tik interesantu klāstu, kāds ir citos veikalos, turklāt Latvijā ienākuši tādi nozīmīgi pasaules spēlētāji kā H&M. Zināma loma ir arī reklāmas vājumam. Jo ir apģērbu tirgū kompānijas, kas pēdējā laikā augušas! Ir pienācis tas brīdis, kad cilvēki pērk ne tikai drēbes, bet vēlas arī pievienoto vērtību – dizainu. Pat saldumu ražotāji pārdod ne tikai konfekti, bet arī dizainu.

Anna LEDSKALNIŅA, modes māksliniece, zīmola Anna Led radītāja:

– Man liekas, ka mūsu nelielajā tirgū zīmolu ir pārāk daudz. Cubus un BikBok nebija slikti dizaini. Manai meitai patika BikBok apģērbs, un viņa bija ļoti bēdīga, ka veikala vairs nebūs. Bet viss mainās – kāds aiziet un vietā nāk cits. Vienīgi baidos, ka visi kā kloni tagad staigās H&M apģērbā. Lai cilvēki nestaigātu vienādi, gribas, lai Rīgā būtu tikai mazi veikaliņi, kur katrs apģērbs ir dažos eksemplāros. Jādomā par ieguldījumu apģērbā.

Bruno BIRMANIS, multimākslinieks:

– Šie veikali iet prom, jo tiem sen vairs nav pircēju. Cilvēkiem augušas prasības pret dizainu. Es pat nesaprotu, kāpēc šie veikali tik ilgi noturējās. Problēma, ka mums ir lētais gals un dārgais, bet nav nekā vidusšķirai, kas vēlas iegūt kvalitāti par pieejamu cenu. Cenā līdz 100 latiem normāls apģērbs nav pieejams. H&M nav labāks un, manuprāt, ir pilnīgs mēsls. Ja jaunatnei patīk štrunti, tad varam ļaut viņiem bojāt gaumi no bērnības. H&M mums ir kā spožas lietiņas indiāņiem.

Aļona BAUSKA, modes māksliniece, zīmola QooQoo radītāja:

– Man liekas, ka šos veikalus izkonkurēja H&M. BikBok bija ilgi, atceros vēl no skolas gaitām. Ikdienas apģērbs pieejams daudzviet, un H&M ir lētāks. Neesmu gājusi uz BikBok, līdz ar to nemaz nezinu, kāds tur piedāvājums. Iespējams, atpalika arī mārketings. Nezinu, kā viņiem klājas citās valstīs, bet līdzīgu apģērbu ir daudz. Cilvēki varbūt kļūst apzinīgāki attiecībā uz to, ko viņi velk. Es vismaz tā ceru.