Cerības, ka parāda atmaksāšana Itālijas bankai UniCredit S.p.A. būs pavērsiena punkts stāstā par Liepājas metalurgu, nav piepildījušās. Valsts iztērējusi vairāk nekā 50 miljonus latu, taču pat šāds ieguldījums nenodrošina akciju automātisku nonākšanu kreditora rokās un rūpnīcas darba atjaunošanu.
Vakar pusnaktī iztecēja termiņš kārtējam ultimātam, ko kreditoru vārdā formulēja konsultants Prudentia Advisers – akciju nodošana par latu. Ziņas no rūpnīcas īpašniekiem tika gaidītas līdz pat pēdējam brīdim. Akcionāru Iļjas Segala un Sergeja Zaharjina juristi tikmēr strādāja pie akciju nodošanas līgumiem. Advokāte Sintija Radionova Neatkarīgajai skaidroja, ka dokumentu projekti saņemti tikai naktī uz sestdienu. «Strādājam pie līgumiem un drīzumā nāksim klajā ar kaut kādu reakciju.» Vai tas varētu nozīmēt – jā – kreditoru piedāvājumam vai – nē, viņa neatklāja. Taču jāatgādina, vēl pirms pāris mēnešiem, kad līdzīgam ultimātam akcionāri formāli piekrita, kreditoru klubs to iztulkoja kā noraidījumu, jo līgumu teksti bija pārrakstīti. Domājams, ar līdzīga rakstura juridisku jaunradi šo abu akcionāru advokāti nodarbojās arī vakar. Opozīcijā viņiem esošais trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans savas daļas atdot negrasās, bet pieprasa dot viņam iespēju ieguldīt rūpnīcā naudu, tikai esot jāpadzen viņa oponenti. Pagājušajā nedēļā akcionāru kariņā notika pavērsiens, proti, pēc gadiem ilgas apsaukāšanās neklātienē visi trīs pusstundu pavadīja pie viena galda konsultanta birojā. Kā saruna izvērtusies, ticamu ziņu trūkst. Taču te jāatgādina, ka Prudentia Advisers vadītājs Kārlis Krastiņš jau vairākkārt uzsvēris – sliktākā alternatīva ir uzņēmuma maksātnespējas process.
Vēl sešas dienas uzņēmumu no šī scenārija sargā tiesiskās aizsardzības process. Kas notiks tālāk, tagad atkarīgs no kreditoru kluba. Distancējoties no komplikācijām ar saviem īpašniekiem, uzņēmuma valde sacerējusi tiesiskās aizsardzības plānu un vakar to nodeva izvērtēšanai saviem kreditoriem.
Oficiālā paziņojumā uzņēmums vēsta, ka plāna apstiprināšanas gadījumā rūpnīcas darbību iecerēts atjaunot jau septembrī. (Pašlaik elektrība tēraudkausēšanas krāsnij parādu dēļ ir atslēgta, strādnieki uz darbu nenāk, tomēr pamatalgu joprojām saņem.) Ar naudu uzņēmums apiesies taupīgāk nekā pirms krīzes. Plānots samazināt administrācijas izmaksas, pārvaldē tiks ieviestas informācijas tehnoloģijas, sportu uzņēmums vairs nesponsorēs, pārdos ar ražošanu nesaistītu kustamu un nekustamu mantu, kā arī savas meitas kompānijas. Viena no tām – AS Sātiņi Energo LM – jau paziņojusi par gatavību pati sevi izpirkt.
Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis norāda:
«Tiesiskās aizsardzības plāna īstenošana prasīs no valsts, no investoriem, kreditoriem, darbiniekiem saspringtu, mērķtiecīgu darbu, bet saglābs visu veidu ieguldījumus, turpretī bankrots radīs valstij vairāk nekā 100 miljonu latu zaudējumus. Nemaz jau neminot to katastrofālo sociālo situāciju, kas izveidotos Liepājā un skartu visu valsti.»
Iespējams, šodien rūpnīcas glābšanas plānus skatīs arī Ministru kabinets, jo valsts, kā zināms, tagad ir lielākais uzņēmuma kreditors. Tiesiskās aizsardzības plāns tiesā jāiesniedz līdz 26. augustam. Turklāt svarīgi taču arī vienoties, kuras partijas labvēlību baudošs administrators gūs iespēju nopelnīt 2,4 miljonus latu. Portāls pietiek.com vēsta, ka šāda summa iezīmēta plāna projektā.