Valainis: Latvijas ekonomika piedzīvojusi daudzus būtiskus satricinājumus
Patlaban galvenā problēma ir kapitāla pieejamība Latvijas ekonomikai, Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Valainis uzsvēra, ka ne tikai struktūrfondi attīstīs valsts ekonomisko izaugsmi, bet lielākā starpība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir privāto investīciju ieplūšana ekonomikā.
Ministrs sacīja, ka Latvijā privāto investīciju ir pārāk maz, tāpēc ir jādefinē skaidri mērķi, kā tuvākā gada laikā gribam mainīt šo situāciju.
Būtu nepieciešams palielināt Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 17% no IKP.
Tāpat nepieciešams palielināt uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro. Valainis uzsvēra, ka Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs jau šobrīd ir 35 un 34 miljardi eiro.
Valainis uzsvēra, ka kopumā nepieciešami 3,7 miljardi eiro, lai sāktu runāt par ekonomisko attīstību.
Ministrs arī norādīja, ka izsniegto kredītu apjoms 10 gadu laikā bija samazinājies, tomēr šā gada pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka kreditēšanas apjomi Latvijā pieaug. Tāpat redzams, ka banku aktivitāte ir pieaugusi un bankas ir sākušas cīnīties par klientiem. Tāpat arī Eiropas centrālā banka ir samazinājusi likmes, un bankas sāk cīnīties par mājokļa kredītu finansēšanu.
Valainis sacīja, ka Latvijas ekonomika piedzīvojusi daudzus būtiskus satricinājumus, tostarp trīs būtiskākie ir finanšu tirgus kapitālais remonts, Covid-19 pandēmija, kā arī karš Ukrainā, kas tiešā veidā būtiski ietekmē mūsu ekonomiku. Vienlaikus ir bijuši arī citi faktori un apstākļi, kas ietekmējuši ekonomiku. Tostarp tranzīta biznesa industrijā ir vērojama lejupslīde, kas ietekmē valsts ekonomisko attīstību, un ir jādomā, ko iespējams darīt, lai to mainītu.
Iepriekš minētie faktori ir bijuši pēdējo piecu līdz sešu gadu laikā, tomēr, "ja skatāmies mūsu tautsaimniecībā pieejamo finansējumu, tad izsniegto kredītu apjoma kritums sākās jau 2014.gadā," sacīja Valainis, norādot, ka tas sāka veidot plaisu Latvijas ekonomiskajā attīstībā, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
Valainis uzsvēra, ka, runājot par satricinājumiem ekonomikā, nevar izvairīties no diskusijas par ASV uzsākto jautājumu par tarifiem, kas ietekmē arī Latvijas ekonomiku. Lai gan ASV ir 11. lielākais eksporta partneris Latvijai un septītais lielākais importa partneris, tarifi tiešā veidā neietekmē Latvijas ekonomiku, tomēr pastarpināti gan.
Tāpat pagaidām nav tieša aprēķina tam, kā tarifi ietekmēs Latviju, tomēr ir redzams, ka ir samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes, tostarp Eirozonas izaugsmes prognoze samazināta par 0,8%. "Pašreizējā negatīvā tendence, kas iezīmējas, būs pamats produktīvām diskusijām, lai visas iesaistītās puses censtos panākt izmaiņas prognozēs," sacīja Valainis.
Ekonomikas ministrs sacīja, ka pirms gada tika izvirzīti vairāki problēmjautājumi, tostarp cilvēkkapitāla jautājumi, investīcijas, konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, reģionālā attīstība, klimata pārmaiņas, ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā, kā arī citi. Un pašreiz izvirzītie jautājumi kopš pagājušā gada nav mainījusies.
Valainis uzsvēra, ka, runājot par investīciju piesaisti, pērn reorganizēta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbība, liekot uzsvaru uz ārvalstu vizītēm, kas līdz šim arī nesušas rezultātus. Pēc LIAA reorganizācijas redzams, ka investīciju piesaistes jautājumos ir daudz ko uzlabot. LIAA plāno sakārtot un radīt pievilcīgu investīciju portfeli.
Tāpat strādāts pie birokrātijas mazināšanas jautājumiem, lai uzlabotu kopējo vidi, kā arī strādāts ar cilvēkkapitāla jautājumiem, tostarp Valaiņa ieskatā Cilvēkkapitāla attīstības padome gada laikā kļuvusi efektīvāka.
Vienlaikus Valainis uzrunā minēja, ka ir nepieciešama inovatīva pieeja pensiju fondu naudas piesaistīšanā. Pašreiz liela daļa šīs naudas plūst prom no Latvijas ekonomikas, pamatā uz ASV. Tāpat arī nepieciešams runāt par uzturēšanās atļaujām investoriem.
Valainis arī minēja, ka būtisks jautājums ir ostu pārvaldība. Pašreiz redzams, ka ir noticis faktiskais apjoma samazinājums par aptuveni 30%, kas ietekmē ekonomiku. Un pašreizējās tendences liecina, ka kravu apjoma samazinājums ostās turpināsies un tad "ostas būs nevis mūsu ekonomikas dzinējspēks, bet mums būs tās jāsāk dotēt".
Ekonomikas ministrs aicināja Saeimu pēc iespējas ātrāk izbeigt jautājumu par ostu pārvaldības reformu.
Valainis uzrunā akcentēja farmācijas nozares nozīmi ekonomikas attīstībā. Farmācijas nozare 10 gadu laikā varētu palielināt apgrozījumu no 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro.
Vienlaikus LIAA ir jāspēj piesaistīt vairāk nekā miljards eiro investīcijās ik gadu, sacīja Valainis.
Tāpat arī nepieciešama mērķtiecīga politika, atbalstot uzņēmumu eksporta attīstību.
Saeimas sēdē tika skatīts Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojums.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavoto pirmo Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu un tā papildu pielikumu.
Dokumenta izstrāde izriet no jaunā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojums un tā progresa ziņojums būtībā aizstāj iepriekš ikgadēji gatavoto Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu.
Ziņojums iepriekš tika apstiprināts Ministru kabinetā un to prezentēja deputātiem Saeimas Eiropas lietu komisijā. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam papildus tam atsevišķa pielikuma veidā tika pievienota aktualizēta informācija par fiskālajiem rādītājiem pēc "Eurostat" vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas publicēšanas.