Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr jūnijā budžeta deficīts šajā gadā tika prognozēts 3,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.
Deficīta vērtējums 2024.gadam uzlabojies salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto labākas darbaspēka nodokļu izpildes dēļ, ko veicināja būtiskais algu pieaugums tautsaimniecībā.
Tomēr vidējā termiņā zemāks IKP līmenis padara budžeta deficīta attiecību pret IKP nepievilcīgāku, nekā lēsts jūnijā, norādīja Latvijas Bankā. Tostarp 2025.gadā valsts budžeta deficīts prognozēts 3,3% apmērā no IKP, bet 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.
Šo faktoru ietekmē arī valdības parāds tiek prognozēts lielāks nekā pērn. Turpmākajos gados, ņemot vērā aizņemšanās nepieciešamību, valsts parāda līmenis tuvosies 50% no IKP.
2024.gadā - vispārējās valdības parāds lēsts 47% apmērā no IKP, 2025.gadā - 48,4% apmērā no IKP, bet 2026.gadā - 49% apmērā no IKP.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā piebilda, ka valdības izdevumu kāpums pēdējos gados vērojams visās Baltijas valstīs, radot papildu izaicinājumus budžeta deficīta ierobežošanā.
Viņš teica, ka Latvijā valdības izdevumi pieauguši no 38,4% no IKP 2019.gadā līdz gandrīz 44% no IKP. "Tos noteikti ietekmēja vairāki faktori, kas saistīti ar aizsardzības izdevumu pieaugumu, bet kopumā, piemēram, pandēmija un energoresursu krīzes atbalsts, ir stimulējis šo izdevumu pieaugumu," sacīja Rutkaste.
Viņš arī papildināja, ka šo rādītāju nav tik viegli samazināt, jo vairākās nozarēs trūkst finansējuma, tostarp pieaug izdevumi aizsardzībai, kā arī finansējums ir nepieciešams veselības aprūpes jomā un citur.
"Kopumā rezerve izdevumu optimizācijai, visticamāk, ir, ņemot vērā šo straujo pieaugumu," atzīmēja Rutkaste.