Mēs zinām, ka «nav stāsta skumjāka ar mīlas metu kā stāsts par Romeo un par Džuljetu». Tomēr tas joprojām saviļņo, kaut arī nobriedis cilvēks diezin vai sev vai saviem bērniem novēlēs tādu mīlas stāstu.
Reālajā dzīvē vērojam, cik daudz transformāciju ir literāro tēlu Solveigas un Pēra Ginta attiecībām, bet nesaprotam, kad pašas uzkāpjam uz Solveigas grābekļa. Par nelaimīgu mīlestību raudam, bet laimīgu nereti nespējam novērtēt. Un bieži vien tikai ar «atpakaļejošu datumu» atzīstam – tā bija liktenīgā mīlestība.
Kas ir mīlestība?
Pirms stāstīt par mīlestības un naida planētām un cipariem, sertificēta astroloģe un numeroloģe Inguna Balgalve sarunu sāk gandrīz vai ar ābeces patiesībām un saka: «Cilvēks, dodot sava veida un savas izpratnes mīlestību otram, gaida pretī to pašu. Bet otram varbūt ir citāda izpratne.»
Tāpēc cilvēkam, izzinot sevi, ir vieglāk dzīvot, jo ir mazāk iespēju kavēties ilūzijās un sevi sāpināt. Tad nav vajadzības kādu cilvēku idealizēt, tad ir iespējams atšķirt draudzību no mīlestības, pieklājību no vēlmes pēc «kaut kā vairāk». «Konsultācijās esmu piedzīvojusi, ka liela daļa vīriešu jūtas pārsteigti par to, ka sievietes, saņemot cilvēcisku uzmanību, to pārprot. Lietus laikā piedāvājumu aizvest līdz mājām uztver kā piedāvājumu personiskām attiecībām,» stāsta Inguna Balgalve. Tā notiek, ja viņām dzīvē kaut kā pietrūcis un gribas tukšumu piepildīt tādā veidā – lai uzmanības apliecinājumi būtu visu laiku un tikai man vienai. Otrs cilvēks pat var nenojaust, kā tiek iztulkota viņa pieklājīgā rīcība.
Inguna Balgalve runā par četriem veidiem, kā mēs izprotam mīlestību. Vieniem vajag, lai to izrāda un apliecina. Kā pati nosmej, tā ir tāds «Ērika onkul’, uznes mani kalnā» variants. Ja nevari uznest, tu mani nemīli, ja nevari aizvest – nemīli, ja nevari nopirkt – nemīli, ja nevari atteikties no kaut kā manis dēļ – tu mani nemīli.
Otri ir tie, kuri žūžo ausī. Viņi tevi apbērs ar komplimentiem un teiks, ka skaisti ir pat tavi kāju nagi un ausis, nemaz nerunājot par apaļumiem vai acīm. Un pratīs atrast tādus apzīmējumus un salīdzinājumus, ka sinonīmu vārdnīcas nobālēs.
Trešie neslavēs, bet rūpēsies, būs uzmanīgi, durvis atvērs, roku pados. Pavaicās, vai nepūš no loga. Tāda ir viņu izpratne par mīlestību – lai otram ir tik komfortabli, cik vien labi viņš var justies.
Ceturtajiem mīlestība ir uzticība. Ja tu man esi, tad mani neviens cits uz pasaules neinteresē.
Un satiekas divi cilvēki – viens, kurš mīlestību izprot kā uzticību, un otrs, kam tā ir komplimentu teikšana. Dzīvo abi kopā un viens otram sniedz to, ko uzskata par mīlestību, līdz vairs nesaprotas. Tas, kuram nemitīgi žūžo komplimentus, kļūst aizdomīgs, kāpēc tā, vai viņš/viņa tā dara ar visiem? Tam, kurš bārstās ar cildinājumiem, šķiet, ka uzticīgais partneris ir auksts un garlaicīgs. Viņi sāk meklēt sev līdzīgos, ar tādu pašu izpratni par mīlestību, jo pārņem sajūta – man viss ir, nav tikai tā lidojuma, ko varētu dot īstā, lielā, liktenīgā mīlestība.
Vieni savu mūža mīlestību izdomās, tās būs platoniskas jūtas, kad var fantazēt, kā būtu, ja būtu. Otri metīsies jaunās attiecībās un pēc laika konstatēs, ka, jā, pirmās attiecības bija garlaicīgas, bet nākamās toties ir ārdošas un sāpinošas. «Un sāks izvērtēt, pret ko esmu iemainījis. Arī šādā gadījumā var teikt – jā, tas bija liktenīgs cilvēks, kas mainīja manu dzīvi par 180 grādiem. Tikai jautājums, uz kuru pusi. Vai, pazaudējot to, kas ir, ieguvi to, ko cerēji? Vai otrādi – tiecoties pēc nereālā, pazaudēji to, kas jau bija?» saka Inguna Balgalve.
Kā sastājas zvaigznes un planētas...
Vai astrologs un numerologs saviem klientiem var pateikt, ka, lūk, šis būs vienīgais un liktenīgais? Var jau gan, atbild Inguna Balgalve, tikai – ko mēs katrs saprotam ar savu liktenīgo vīrieti vai liktenīgo sievieti?
Venera cilvēka astroloģiskajā kartē nosaka to, kā viņš uztver mīlestību, un to, kas saskaņā ar viņa sajūtām ir mīlestība. Kartē var redzēt arī to, vai cilvēks prot mīlēt, vai grib ģimeni un attiecības. Un var ieraudzīt, vai divi cilvēki sagājuši kopā tikai izdevīguma un ērtuma dēļ. «Mēdz būt, ka ģimene izaug no tādām attiecībām, kad cilvēki mācās vai strādā kopā un ilgāku laiku īrē vienu dzīvokli. Un ir tik pieraduši viens pie otra, ka liekas, nu varam veidot ģimeni. Es nesaku, ka tādas attiecības nav stipras, bet tās ir cita veida attiecības – tajās ir droši, bet pietrūkst siltuma,» vērtē astroloģe.
Ja viena partnera Saulei saderības kartē ir labi aspekti ar otra Veneru, tad abi jutīsies kā Erota azotē. Ja aspekti būs saspringti, tad patikšana, kaislības un jūtas gan būs, bet parādīsies vēlēšanās vienam otru iekarot, pakļaut, padarīt atkarīgu. Kaislības būs destruktīvas un graujošas. «Esmu redzējusi šādas kombinācijas. Sieviete un vīrietis enerģētiski bija saderīgi, jo viens otru izjuta pilnībā, bet aspekts starp Sauli un Veneru vīrieti padarīja privātīpašniecisku un viņš manipulēja ar sievieti. Jūtas abiem bija, viņš mīlēja viņu, bet neuzticējās un sāka manipulēt. Viņš varēja izturēties slikti un pēc tam pateikt – bet tu taču zini, es tevi mīlu. Viņš viņu varēja apsaukāt un pateikt – atvaino, tas nebija nopietni, tu taču zini, cik patiesas man jūtas pret tevi, man tikai nezin kas uznāca. Vai arī pārmetumi – tu pati biji vainīga, es to situāciju neizraisīju, tu to izprovocēji. Tas nav attaisnojums! Otru cilvēku tāda spriedze var novest līdz emocionālam sabrukumam,» skaidro Inguna Balgalve.
Starp zodiaka zīmēm nav liktenīgās mīlas etalona. Ja arī kādreiz kādai no tām tikusi piedēvēta īpaši kaislīga daba, tad tomēr tie bijuši vien atsevišķi pamanāmi cilvēki, uzskata Inguna Balgalve.
...un cipari
Numeroloģijā saderību vērtē, protams, pēc cipariem, bet ar tiem var izteikt Rietumu pasaulei neierastu kritēriju – vienādo dvēseļu grupas. Kad satiekas šādi dvēseļu radinieki, viņus pārņem sajūta, ka ir pazīstami jau sen, kaut arī tiekas pirmo vai otro reizi. Visbiežāk viņi atzīstas: «Man ar tevi ir tik viegli! Tu saproti mani no pusvārda!» Tādās attiecībās nebūs kaislību un apmātības, bet būs siltums un mīļums, un iespēja būt pašam, neizlikties. Šādi cilvēki viens otram neizteiks ultimatīvas prasības.
Saderību nosaka, aprēķinot arī tā dēvētos nākotnes un pagātnes kodus. Tie ir vienādu vai atšķirīgu ciparu kombinācijas, kuras diviem un vairākiem cilvēkiem var sakrist pilnībā vai daļēji. Un var arī nesakrist nemaz. Šie kodi liecina gan par nepabeigtām attiecībām, gan parāda to, kāpēc dzīvē ienāk liktenīgie cilvēki, gan to, vai cilvēkiem jābūt kopā, jo divatā viņi vieglāk izdzīvos tagadnē, pašreizējos apstākļos, un tas abus tuvinās.
Cipari atklāj vēl kādu saderības aspektu – seksualitāti, vajadzību pēc seksuālām attiecībām, seksuālo apetīti. Cipari parāda saskaņu, teiksim vienkārši – gultā. Ja abi būs pārlieku kautrīgi vai arī viens – izteikti aktīvs, tad pielāgoties nebūs viegli.
Liktenīgi viens otram ir tie cilvēki, kuru dzimšanas datos ir vienādi cipari: 13 un 30, pieci un pieci, 14 un četri, un tā tālāk. Tādi cilvēki viens pie otra tiecas un pievelkas.
Inguna Balgalve saka: «Jo vairāk ir vienojošo aspektu, cilvēki kopā izies caur uguni un ūdeni un būs laimīgi. Ja dzīve viņus izšķirs, viņi nekad neaizmirsīs viens otru.»
(Ne)laimīgi kopā un atsevišķi
Liktenīgo mīlestību redzam ik uz soļa. Ketrīna Midltone desmit gadus copēja savu Viljamu. Kas viņa tagad ir? Prinča Viljama sieva un Kembridžas hercogiene. Un pavisam drīz kļūs par karaliskā bēbja mammu. Neapstrīdēsim taču, ka viņš ir viņas liktenīgais vīrietis.
Britu karalisko ģimeni jauši vai nejauši vajā liktenīgā mīlestība. Anglijas karalis Edvards atteicās no troņa amerikāņu šķirtenes, vitālās, skaistās un liktenīgās Volisas Simpsones dēļ. Velsas princis Čārlzs un Kornvolas hercogiene Kamilla ir vēl viens piemērs. Gaidot likteņa lemto, Kamilla izbaudīja dzīvi visā tās krāšņumā: apprecējās, izšķīrās, viņai bija karalisks mīļākais, par kura sievu viņa vēlāk kļuva par spīti stingrajiem karaļnama noteikumiem un principiem. «Viņa sagaidīja savu stundu, kad nonāks tur, kur grib būt – blakus savai mīlestībai. Viņi abi ir viens otram liktenīgie,» noteic Inguna Balgalve.
Mūsu pašu Una Gavare – nu jau sešu bērnu mamma, bet pirms daudziem gadiem – veiksmīga modele, kura strādāja pasaules modes pilsētās. Satika savu Māri un saprata, ka slava salīdzinājumā ar šo cilvēku nav nekas.
Aktieru Mudītes Šneideres un Harija Liepiņa mīlas stāsts ir ticis daudz apspriests. Viņa palika viņam blakus, lai ko runātu.
Solveiga un Pērs Gints. Literārs stāsts par to, kā viens cilvēks ir gatavs gaidīt otru un ticēt, ka vienā dienā viņš pieklauvēs pie durvīm un abi varēs izbaudīt to, ko nav piedzīvojuši. Diemžēl dzīvē tā notiek pārāk bieži.
Romeo un Džuljeta... Pārāk traģiski, lai gribētos piedzīvot. Taču skaisti tik un tā. Un režisoru iztēli šis stāsts nebeidz kairināt.
Dzejnieka Dantes Aligjēri mūza bija kaimiņmeitene Beatriče, kuru viņš ieraudzīja deviņu gadu vecumā. Beatričei bija astoņi gadi. Visu mūžu Dante dievināja savu Beatriči... no attāluma. Kas zina, vai jūtas nepazustu, ja abi būtu kopā.
Bet katrs no šiem stāstiem ir atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs alkstam pēc liktenīgās mīlestības.
Viens solis līdz naidam
Inguna Balgalve vērtē, ka cilvēka sirds un dvēsele allaž tiekusies pēc skaistiem stāstiem. Katrs cilvēks sapņo, ka saņems mīlestības piepildījumu, ka viens bez otra nevarēs. Bet tas ir izņēmums – būt ļoti laimīgiem ikdienā. «Mūsu sabiedrībā ir tikpat daudz laimīgu pāru, cik ģēniju. Lielākā problēma, kāpēc mēs tik maz esam laimīgi, ir savu jūtu neizprašana, vēlme pārveidot otru, iebāzt rāmītī. Tā nav mīlestība,» vērtējumā saklausāma ironija.
Būtu ideāli, ja liktenīgā mīlestība sāktos un beigtos kā pasakā – viņi dzīvoja ilgi un laimīgi un nomira vienā dienā. Taču liktenīga var būt arī tāda mīlestība, kura nogalina un nomāc personību un visu mūžu tur ilūziju gūstā. Liktenīgas var būt arī platoniskas jūtas un vienpusējas alkas. Otrs pat nekad nav zinājis un neuzzina, cik ļoti viņu kāds mīlējis, jo uzticīgais līdzās gājējs nav licis manīt, kāpēc ir blakus.
Biežāk uz konsultāciju pie astrologa un numerologa atnāk vīlies cilvēks un taujā – es viņu mīlu, vai mums kaut kas sanāks. «Paskaties un redzi, ka tas otrs nav mīlējis un nemīl, bet tas, kurš mīl, to negrib dzirdēt,» atzīst Inguna Balgalve. Kad mīlošais piedzīvo spēcīgu vilšanos, tad tiek rakstīts cits stāsts – par to, kā liktenīgais cilvēks izposta dzīvi. No mīlestības līdz naidam tiešām ir viens solis. «Kad saproti, ka nekad nesaņemsi no otra to, ko gaidīji, sākas šausmīgs naids un dusmas,» viņa brīdina.