Fortūnas džentlmeņi un lēdijas

Kad uzzinām par lielu laimestu vinnētājiem, mazliet iekņudas ne īsti skaudība, ne īsti no­žēla, bet drīzāk ziņkārība par to, kāpēc citiem veicas. Un gribas noskaidrot, kā pievilināt naudas pūķi?

Katrs ot­rais – mil­jo­nārs?

At­bil­dēt var ātr­i un – to nu gan uz­sve­ram! – pri­mi­tī­vi: nu­me­ro­lo­ģi­jā tā dē­vē­tie nau­das ci­pa­ri ir trīs, un as­tro­lo­ģi­jā par nau­das lie­tām at­bild trīs pla­nē­tas. Ja cil­vē­ka dzim­ša­nas da­tos ir vai nu vis­as trīs nau­das pla­nē­tas, vai vis­i «nau­dī­gie» ci­pa­ri, tas ir ide­āli. Ma­zāk lie­lis­ki, ja ir ti­kai kāds no ci­pa­riem vai kā­da no pla­nē­tām. Var iz­tikt, ja nau­das ci­pa­ri dzim­ša­nas da­tos no­gla­bā­ti slēp­tā vei­dā.

Ta­ču – ja viss bū­tu tik vien­kār­ši, tad Lat­vi­jā katrs ot­rais ie­dzī­vo­tājs bū­tu mil­jo­nārs. Bet nav.

Nau­das ci­pa­ri un pla­nē­tas

Ser­ti­fi­cē­ta as­tro­lo­ģe un nu­me­ro­lo­ģe In­gu­na Bal­gal­ve stās­ta: «Nau­das ci­pa­ri ir trīs, pie­ci un as­to­ņi. As­tro­lo­ģi­jā ir trīs nau­das pla­nē­tas. Ve­ne­ra at­bild par ik­die­nā ap­gro­zā­mo nau­du – al­gu, ko­mu­nā­lo pa­kal­po­ju­mu mak­sā­ju­miem un par sa­dzī­ves lie­tām. Ju­pi­ters at­bild par lie­lā­kām nau­das sum­mām, kas ir rak­stā­mas ar čet­riem ci­pa­riem. Tie va­rē­tu būt uz­krā­ju­mi, ie­gul­dī­ju­mi, lie­lā­ki da­rī­ju­mi, «biz­ne­sa ci­pa­ri». Un Plū­tons – tie ir mil­jo­ni, ļo­ti lie­las vēr­tī­bas. Cil­vēks, ku­ram as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir šī pla­nē­ta, var būt sa­ņē­mis man­to­ju­mā ēkas, zem­i, ne­vis vi­ņam kon­tā ir mil­jo­ni. Ja ho­ro­sko­pā šīs pla­nē­tas ir la­bi «as­pek­tē­tas», tad cil­vē­kam veik­sme ir ie­lik­ta šū­pu­lī. Viņš var pat ne­spē­lēt lo­te­ri­ju, vi­ņam veik­sies, pie­mē­ram, da­rī­ju­mos. Tā arī ir sa­va vei­da lo­te­ri­ja, jo ne­zi­ni, kāds par­tne­ris būs pre­tim. Ir veik­sme sa­tik­ties ar cil­vē­kiem, ku­riem tu pa­tīc un ku­ri grib sa­dar­bo­ties, ne­vis iz­man­tot.»

Jā­sa­rūg­ti­na tie, ku­ri, iz­la­sot «Prak­tis­ko As­tro­lo­ģi­ju», me­tī­sies spē­lēt, lie­kot lik­mes uz trij­nie­ku, piec­nie­ku un as­tot­nie­ku. Pā­rāk pri­mi­tī­vi!

Jā­ie­klau­sās In­gu­nā Bal­gal­vē: «Ja cil­vē­ki nāks uz kon­sul­tā­ci­ju un jau­tās, vai veik­sies lo­te­ri­jā, tad es teik­tu tā – jū­su dzim­ša­nas da­tu rin­di­ņā var re­dzēt, vai no da­bas ir ie­lik­ta nau­das veik­sme vai risks un zau­dē­ju­mi.»

Nu­me­ro­lo­ģi­jā skait­lis trīs no­zī­mē lab­vē­lī­gu vi­di un si­tu­āci­ju nau­das lie­tās, pie­ci no­dro­ši­na veik­smi fi­nan­šu da­rī­ju­mos, jo kaut kā uz­ra­dī­sies vieg­lā­kie ce­ļi, kā tikt pie nau­das. Sa­skai­tot trīs un pie­ci, sa­nāk as­to­ņi. Tas nu ir lie­las nau­das skait­lis, bet, ņe­mot vē­rā as­tot­nie­ka div­da­bī­bu, jā­uz­ma­nās. As­to­ņi vie­nā ga­dī­ju­mā dos vi­su, ci­tā – ne­ko. Tā­pēc jā­ska­tās, kā­dās kom­bi­nā­ci­jās dzim­ša­nas da­tos as­tot­nieks pa­rā­dās. Ja ko­pā ar trij­nie­ku vai piec­nie­ku, tad var pro­gno­zēt nau­das ie­gu­vu­mus. Tā­tad – vi­su. Ja kom­bi­nā­ci­jā ar div­nie­ku vai čet­ri­nie­ku, tad as­tot­nieks pa­zi­ņo – ne­ko ne­da­bū­si! Tad jā­rē­ķi­nās ar zau­dē­ju­miem.

Pa­šas pār­bau­dīts

«Kas es bū­tu par nu­me­ro­lo­gu un as­tro­lo­gu, ja ma­ni ne­bū­tu in­te­re­sē­ju­si ie­spē­ja vin­nēt lo­te­ri­jā,» ne­slēpj In­gu­na Bal­gal­ve. Do­māts, da­rīts. As­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē re­dzams, ka vi­ņai ir jā­pie­mak­sā sa­vai veik­smei, lai tā pa­griez­tu sa­vu gai­šā­ko vai­gu. In­gu­nai pa­šai jā­no­pērk lo­te­ri­jas bi­ļe­te, pa­šai tā jā­aiz­pil­da, pa­šai jā­iet spē­lēt ār­pus mā­jas.

Vi­ņa ir iz­mē­ģi­nā­ju­si da­žā­dus va­ri­an­tus. Vie­nu rei­zi vi­ņa di­vas vai trīs ne­dē­ļas ap­zi­nā­ti «ci­pa­ro­ja» vin­nes­tu. Gan­drīz kā mai­zes dar­bā – ga­ras stun­das ik die­nu. Iz­pē­tī­ju­si spēl­ma­ņu snieg­to in­for­mā­ci­ju par no­sa­cī­ju­miem, kas ga­ran­tē simt­pro­cen­tī­gu veik­smi, lie­kot lik­mes. In­gu­na to­ties li­ka lie­tā zi­nā­ša­nas nu­me­ro­lo­ģi­jā un cen­tās sa­vākt vi­sus no­sa­cī­ju­mus, lai tos va­rē­tu iz­pil­dīt vie­nā rei­zē. «Jo tad ir jā­būt, ne­var ne­būt,» vi­ņa sa­ka par lai­mes­tu.

«Vis­i ma­ni pū­li­ņi vai­na­go­jās ar to, ka da­bū­ju 80 pro­cen­tus no tiem uz­stā­dī­ju­miem, lai bū­tu ga­ran­tē­tā veik­sme. Un sa­pra­tu, ka vai­rāk ar to ne­gri­bu no­dar­bo­ties, jo tas ir pra­sī­jis pie­tie­ka­mi daudz lai­ka. Jā, zi­nā­ša­nas es ie­gu­vu, bet ci­tas lie­tas man to­mēr ir sva­rī­gā­kas ne­kā sē­dēt un dze­nāt lai­mi pa ci­pa­riem. To­brīd man dzī­vē viss pā­rē­jais ap­stā­jās, bet dzī­ve ir skais­tā­ka par to, lai ne­mi­tī­gi «ci­pa­ro­tu»,» nu­me­ro­lo­ģe at­ce­ras.

Un kā tad ar vin­nes­tu? Vi­ņa aiz­gā­ja uz tu­vā­ko tirdz­nie­cī­bas vie­tu, no­pir­ka lo­te­ri­jas bi­ļe­ti, «uz dul­lo» no­svīt­ro­ja des­mit ci­pa­rus, at­de­va bi­ļe­ti un... «Uz­mi­nē­ju as­to­ņus ci­pa­rus. Sa­vus 80 pro­cen­tus ga­ran­tē­ti arī da­bū­ju. Tie­ši tik daudz, cik no­sa­cī­ju­mu at­ra­du,» at­bild In­gu­na.

Ar veik­smes kār­ti azo­tē

Pa­gā­ju­šo­gad «Lat­vi­jas Lo­to» rī­ko­ta­jās lo­te­ri­jās vai­rā­kas rei­zes «no­spī­dē­ja» ie­spai­dī­gi lai­mes­ti. No­vem­brī kāds kungs lai­mē­ja 50 000 la­tu, iz­tē­rē­jot «pie­cī­ti». Nau­dī­gais piec­nieks se­vi ir at­tais­no­jis.

Ga­ta­vo­jot šo pub­li­kā­ci­ju, pēc ne­jau­šī­bas prin­ci­pa pār­bau­dī­ju vie­nu no «Lat­vi­jas Lo­to» pie­dā­vā­ta­jām lo­te­ri­jām – «5 no 35». Uz to brī­di pē­dē­jais lai­mī­go skait­ļu re­zul­tāts bi­ja zī­mīgs: 13, 24, 30, 31, 34. Pat 24 da­lās ar trīs, ja nu gri­bam to nau­das pū­ķi par kat­ru ce­nu aiz as­tes ie­vilkt sa­vā nau­das ma­kā. Bet abus ci­pa­rus sa­skai­tot, sa­nāk pie­ci.

Ja dzim­ša­nas da­tos ir uz­reiz re­dza­mi vis­i nau­das ci­pa­ri, pie­mē­ram, 30.05.1980., tad šā­dam cil­vē­kam dzī­vē viss nāk vieg­li un vi­ņam ne­būs va­ja­dzī­bas un vēl­mes uz­spē­lēt azart­spē­les. Viņš ne­sa­pra­tīs, kā­pēc ci­ti tik dik­ti var plo­sī­ties ap nau­das lie­tām. Bet viņš pra­tīs prie­cā­ties, kad vin­nēs, nav pat sva­rī­gi, cik daudz – vie­nu vai 50 000 la­tu.

Drī­zāk par veik­smi lo­te­ri­jā aiz­do­mā­sies, pie­mē­ram, 24. augus­tā (24.08.) dzi­mis cil­vēks. Vi­ņa as­tot­nieks gri­bēs ris­kēt un pa­mē­ģi­nāt, bet div­nieks un čet­ri­nieks brī­di­nās – ris­kēt jau tu va­ri, ti­kai būs ļo­ti lie­la ie­spē­ja zau­dēt, jo ie­gul­dī­si vai­rāk ne­kā ie­gū­si. Arī cil­vē­kiem ar as­tot­nie­ku dzim­ša­nas da­tu­mā azarts jā­pie­brem­zē, jo vien­reiz vi­ņi var vin­nēt, otr­reiz – ne.

Cil­vē­ki, ku­ru dzim­ša­nas da­tos ir nau­das ci­pa­ri, tiek dē­vē­ti par veik­smes ne­sē­jiem. Bie­ži vien vi­ņi azart­spē­les ne­spē­lē, bet nes veik­smi spēl­ma­ņiem, kaut pa­stā­vot līdz­ās vien. Kā­da mar­tā dzi­mu­si sie­vie­te stās­ta, ka, ska­to­ties «Ke­no» lo­te­ri­ju, vi­ņa zi­na, ku­ru ci­pa­ru no­sauks, pirms tas iz­ska­nē­jis. «Tā ir dau­dziem,» ap­gal­vo In­gu­na Bal­gal­ve, «ja iz­lo­ze jau no­ti­ku­si un tele­vī­zi­jā rā­da ie­rak­stu ar lai­ka no­bī­di, tad in­for­mā­ci­ja ir pie­eja­ma Vi­su­mā. Ja cil­vēks ne­ie­in­te­re­sē­ti vē­ro, viņš vien­kār­ši la­sa šo in­for­mā­ci­ju.»

Lik­te­nis pa­rā­da mē­li

Un tad veik­smes ne­sējs iz­lemj uz­spē­lēt. Lik­te­nis pa­zir­go­jas – he, šī ne­būs tā rei­ze, lai vin­nē­tu. Jo, ie­spē­jams, cil­vēks ne­spēs no­la­sīt in­for­mā­ci­ju no Vi­su­ma pirms iz­lo­zes. Lo­te­ri­jas bi­ļe­tē viņš no­svīt­ros pa­vi­sam ci­tus skait­ļus ne­kā bū­tu iz­vē­lē­jies, ska­to­ties iz­lo­zes re­zul­tā­tus.

Ci­pa­riem jā­sa­stā­jas at­tie­cī­gās kom­bi­nā­ci­jās, lai tie tap­tu par lai­mes­tu. Kom­bi­nā­ci­jas var būt ne­skai­tā­mas, un vien­mēr būs tā­das, ku­ras pa­liks ār­pus iz­vē­les ie­spē­jām. Tā­dā vei­dā lik­te­nis ik pa lai­kam pa­iro­ni­zē par veik­smes mek­lē­tā­jiem un lai­mes­tā ie­liek tie­ši tos ci­pa­rus, ku­rus cil­vēks ne­ie­rak­stī­ja lo­te­ri­jas bi­ļe­tē. Viņš it kā mē­dās – jā, tie, ku­rus ie­rak­stī­ji, ir nau­das un veik­smes ci­pa­ri, bet ne šo­dien un ne tev.

In­gu­na Bal­gal­ve pie­bilst: «Te vie­tā būs tei­ciens, ka veik­sme dar­bo­jas tad, kad cil­vēks spēj no­ti­cēt tam, ka ne­ie­spē­ja­mais ir ie­spē­jams. Vis­bie­žāk cil­vē­ki spē­lē lo­te­ri­jā ne­ti­cot, ka var vin­nēt. Bet nau­du gri­bas. Tā­pēc vis­pirms nāk zem­ap­zi­ņas no­lie­gums un no­strā­dā pir­mais uz­stā­dī­jums. Cil­vē­ki sa­ka – man jau lo­te­ri­jā ne­vei­cas. Tad ne­spē­lē!»

Nu­me­ro­lo­ģei par veik­smi lo­te­ri­jā bie­žāk tau­jā cil­vē­ki, ku­riem nau­di­ņa ne­nāk vieg­li. Kad vi­ņi jū­tas no­gu­ru­ši no ener­ģi­jas ie­gul­dī­ša­nas nau­das pel­nī­ša­nā, tad go­dī­gi pa­sa­ka – es arī gri­bu, lai man nau­du un veik­smi uz­dā­vi­na! Gri­bēt jau var, bet lik­te­nim mēdz būt savs plāns.

Pa­ļau­ties un ne­ie­springt

Lo­te­ri­jā un ci­tās lai­mes spē­lēs bie­ži vien vei­cas tad, kad cil­vēks ir bez­iz­ejā, kad dzī­ve ir ie­dzi­nu­si stū­rī un vi­ņam lie­kas, ka viss zau­dēts un vairs nav ko gai­dīt. Eh, tad nu no­spē­lēs arī bei­dza­mo la­tu! Ar to pa­sau­li ne­iz­glābt un sa­vu štrun­tī­go si­tu­āci­ju – ne tik. Vi­ņam ir vien­al­ga, vin­nēt vai zau­dēt, jo sa­viem spē­kiem ne­var at­ri­si­nāt sa­mez­glo­ju­šos si­tu­āci­ju. Tad ne­lai­mes putns uz­spē­lē ru­le­ti vai no­pērk lo­te­ri­jas bi­ļe­ti, un IR.

«Viņš ar ci­tu ener­ģi­jas plūs­mu pie­iet tai lai­mes akai. Vi­ņam nav mēr­ķa vin­nēt un nav arī ko zau­dēt. Tā­pēc lai­mests ne­mūk prom. Psiho­lo­ģi­jā to dē­vē par at­slā­bi­nā­tu al­fas stā­vok­li. Tā ir pa­ļau­ša­nās. Tā da­ra bēr­ni, tā dzī­vo da­bas bēr­ni. Vi­ņi ne­gai­da kon­krē­tu re­zul­tā­tu un ne­pra­sa – man ir tie­sī­bas. Da­bas bēr­ni ne­cen­šas iz­skait­ļot, ap­rē­ķi­nāt, pa­re­dzēt. Vi­ņi ska­tās uz ie­spē­jām, ko dzī­ve to­brīd pie­dā­vā. Tā­dā vei­dā vi­ņi tiek aiz­va­dī­ti uz pa­rei­zo vie­tu pa­rei­za­jā lai­kā,» skaid­ro nu­me­ro­lo­ģe.

Stress un vēl­me par kat­ru ce­nu ie­gūt nau­du, lai­mi un veik­smi ne­ļauj sa­dzir­dēt un sa­ska­tīt tās zī­mes, ar ku­rām tie­kam va­dī­ti. Veik­sme mūs ap­lai­mo bie­žāk, ja vien­kār­ši dzī­vo­jam, ne­vis tad, ja tai skrie­nam pa­kaļ. Tad var sa­nākt tāds ne­no­ti­cis ran­diņš ar veik­smi. Tu, cil­vēk, ie­ro­dies tur, kur va­ja­dzē­ja būt veik­smei, bet šī ir tik­ko aiz­gā­ju­si. Vai arī nav at­nā­ku­si.

Cim­per­lī­gā Mrs. Nau­da

Nu­me­ro­lo­ģei pa­tīk nau­das sa­lī­dzi­nā­jums ar pa­lu­ti­nā­tu jaun­kun­dzi. Abām gri­bas sa­ņemt uz­ma­nī­bu un kom­pli­men­tus, bet ne­pa­tīk, kad sāk re­gu­lēt vai ie­ro­be­žot. Tad gan jaun­kun­dze, gan nau­da var ap­cir­sties uz pa­pē­ža un prom būs.

Kād­reiz mē­dzam iz­mest – lats, tā jau nav nau­da. Ja tā nav nau­da, tad nau­du va­ri arī ne­da­būt. Ie­gu­vums ir jeb­ku­ra sum­ma, ko vin­nē, un tā jā­uz­ņem ar prie­ku. Tad nau­das ener­ģi­ja strā­dās. «Mā­cies pa­teik­ties un prie­cā­ties par ma­zo veik­smi, jo caur to at­nāk lie­lā veik­sme!» no­vēl In­gu­na Bal­gal­ve.

Pie vi­ņas uz kon­sul­tā­ci­ju ir nā­ku­ši pro­fe­si­onā­li spēl­ma­ņi. Vē­lāk sa­ru­na ie­vir­zī­ju­sies arī par veik­smi un at­tiek­smi pret lai­mes­tu, un vi­ņi ir iz­stās­tī­ju­ši sa­vu pie­re­dzi un fi­lo­zo­fi­ju. Vi­ņi va­dās pēc sa­jū­tām un pa­šu vei­do­tas sta­tis­ti­kas vai­rā­ku ga­du ga­ru­mā. Aiz­ejot uz spē­ļu zā­li, vi­ņi sev pa­sa­ka – šo­dien ie­lik­šu «pie­cī­ti» vai di­vus la­tus. Ja uz­reiz veik­sies, tad šī ir ma­na die­na, ja ne­vin­nē­ju, tad pie­ce­ļos un aiz­eju. Cil­vē­kam spē­lē­ša­na nav ap­mā­tī­ba vai paš­mēr­ķis, viņš at­vēl ne­lie­lu sum­mu sa­vam prie­kam.

Pro­fe­si­onā­lie spēl­ma­ņi at­zi­nu­šies, ka vi­ņiem ir die­nas, pe­ri­odi vai no­ti­ku­mi, kad vei­cas vai­rāk. Tas ir in­di­vi­du­āls cikls, vis­iem ne­de­rēs. Ša­jos veik­smes pe­ri­odos vi­ņi ne­ie­springst uz nau­das ie­gū­ša­nu, bet tic, ka veik­sies, ka sum­ma, ko ie­gūs, ap­mie­ri­nās vi­ņa va­ja­dzī­bas. Vi­ņi ne­pra­sa – dod, man pie­nā­kas!

«Nau­da ne­tiek do­ta uz­dzī­vei, nau­da tiek do­ta ap­ri­tei. Dzī­vei ne­va­jag pa­ra­zī­tus. Dzī­vei va­jag, lai ar nau­du kaut ko la­bu iz­da­rī­tu sev un ci­tiem. Nau­di­ņa grib, lai to ie­gul­da la­biem mēr­ķiem bez sav­tī­ga no­lū­ka,» at­gā­di­na nu­me­ro­lo­ģe.

PA­TIE­SI STĀS­TI

Kā bērns, tā nau­da

Kad nor­vē­ģie­tei Hē­gei Ža­ne­tei Ok­sne­sei pie­dzimst bērns, kāds vi­ņas ģi­me­nes lo­cek­lis lai­mē na­ci­onā­la­jā lo­te­ri­jā. Trīs at­va­ses se­šu ga­du lai­kā ir kriet­ni pa­pil­di­nā­ju­šas ģi­me­nes bu­dže­tu. Pa­gai­dām pē­dē­jais – tre­šais –lai­mests bi­jis 1,15 mil­jo­nus la­tu liels. Lai ģi­me­ni pār­steig­tu vēl vai­rāk, lik­te­nis pēc pas­ta­rī­ša pie­dzim­ša­nas arī Hē­ges Ža­ne­tes brā­ļa Tor­da ma­kā ie­ri­pi­nā­ja 1,13 mil­jo­nus la­tu. Pa­sau­lē nā­kot pir­ma­jam bēr­nam, sie­vie­tes tēvs lo­te­ri­jā ie­gu­va 395 500 la­tu, bet die­nu pirms ot­rā bēr­na dzim­ša­nas to­po­šā mā­mi­ņa vin­nē­ja 772 100 la­tu.

«Es do­mā­ju, ka šai ģi­me­nei ir uz­stā­dī­jums jeb prog­ram­ma, ka bēr­ni ir lie­la vēr­tī­ba. Vi­ņi gai­da un mīl bēr­nus. Tā­pēc, ie­nā­kot dzī­vē, bērns var ve­cā­kus at­al­got. Viņš nāk ar dā­va­nu, lai pa­teik­tos, ka lik­te­nis lē­mis tā­dus ve­cā­kus, ku­ri mī­lēs, rū­pē­sies un cie­nīs. Tā ir sa­nā­cis, ka šie bēr­ni at­al­go ar lai­mes­tu lo­te­ri­jā,» ko­men­tē In­gu­na Bal­gal­ve.

Pa­tī­ka­ma kļū­da

Ame­ri­kā ne­ce­rēts lai­mests pār­stei­dzis kā­du vī­rie­ti. Viņš vie­tē­jā vei­ka­li­ņā gri­bē­jis no­pirkt di­vu da­žā­du lo­te­ri­ju bi­ļe­tes, bet pār­de­vē­ja ie­de­vu­si ti­kai vie­nas lo­te­ri­jas bi­ļe­tes. Vī­rie­tis kļū­mi pa­ma­nī­jis vien mā­jās un sa­pik­to­jies tik ļo­ti, ka iz­lo­zi tele­vī­zi­jā nav pat ska­tī­jies. Lo­ģis­ki, ka tā­pēc arī nav uz­zi­nā­jis – pār­de­vē­jas mi­sēk­lis vi­ņam pa­lī­dzē­jis lai­mēt 2,1 mil­jo­nu do­lā­ru. Ti­kai tad, kad dēls pie­ru­nā­jis tē­vu sa­lī­dzi­nāt ci­pa­ru kom­bi­nā­ci­jas, jaun­iz­cep­tais mil­jo­nārs uz­zi­nā­jis, ka ir mil­jo­nārs. Viņš no­lē­mis pār­de­vē­jai uz­dā­vi­nāt 21 000 do­lā­ru.

Pa­rei­zi da­rīts, jo, kas vieg­li nāk, tas tik­pat vieg­li aiziet, ja ne­pie­tu­rē­si veik­smi sa­vā tu­vu­mā!

Lūg­ša­nas spēks

Lie­tu­vā, Viļ­ņā, ir Auš­ras vār­tu ka­pe­la. Ta­jā no­vie­to­ta brī­num­da­rī­tā­ja Vis­svē­tā­kās Jau­na­vas Ma­ri­jas glez­na. Glez­nu par brī­num­da­rī­tā­ju go­dā gan ka­to­ļi, gan pa­reiz­ti­cī­gie, gan uni­āti (grie­ķu ka­to­ļi). Cil­vē­ki uz­ska­ta, ka Ma­ri­ja iz­pil­da lūg­snas. Tie, ar ku­riem šāds brī­nums no­ti­cis, uz ka­pe­las sie­nām at­stāj īpa­šas zī­mes. Uz tām drīz vie­tas vairs ne­būs. «Un tad re­dzi, cik liels spēks ir lūg­snai un ka tiec uz­klau­sīts. Es­mu turp aiz­ve­du­si vai­rā­kus cil­vē­kus un sa­tie­kot re­dzu, ka vi­ņiem ir kļu­vis la­bāk. Vi­ņos ir miers,» sa­ka In­gu­na Bal­gal­ve.

Kā­da sie­vie­te uz Viļ­ņu brau­ku­si sma­gu sir­di, jo ilg­sto­ši ne­va­rē­ju­si at­ri­si­nāt nau­das pro­blē­mu. To iz­rai­sī­ja valsts ie­stā­de, bet re­zul­tā­tā ra­dās sa­sprin­gtas at­tie­cī­bas ar ci­tiem cil­vē­kiem. Sie­vie­te bi­ja kļu­vu­si par bez vai­nas vai­nī­go pie­cu ga­du ga­ru­mā. Pār­brau­ku­si vi­ņa at­klā­ja, ka rī­ta lūg­sna ir pie­pil­dī­ju­sies. Past­kas­tī­tē gu­lē­ja vēs­tu­le no valsts ie­stā­des ar ap­stip­ri­nā­ju­mu, ka nau­da jau ie­skai­tī­ta sie­vie­tes kon­tā. «Vi­ņa ļo­ti vē­lē­jās iz­lī­dzi­nāt at­tie­cī­bas, jo tas ne­bi­ja vi­ņas mēr­ķis – nau­du pa­tu­rēt,» pie­dzī­vo­to at­stās­ta nu­me­ro­lo­ģe. Ti­cī­ba spēj ma­te­ri­ali­zēt do­mas lai­kā. Tad pie­dzī­vo­jam brī­nu­mu, no šķie­ta­mi ne­ie­spē­ja­mā pa­ši ra­dām ie­spē­ja­mo.

Veik­smes ma­ģi­ja

Kad ļo­ti, ļo­ti va­jag nau­du, tad tā uz­ro­das. Vis­ne­gai­dī­tā­ka­jā vei­dā. Kā med­mā­si­ņai, ku­ra rā­vās di­vos dar­bos, jo mam­ma bi­ja sma­gi sli­ma un ne­pie­ti­ka nau­das ār­stē­ša­nai. Sie­vie­te ļo­ti pār­dzī­vo­ja, ka ne­var mam­mī­ti ap­rū­pēt mā­jās, un do­mā­ja – ja bū­tu nau­da, tad gan vi­ņa mam­mai sa­rū­pē­tu vis­la­bā­ko ap­rū­pi, lai mū­ža at­li­ku­šās die­nas vis­tu­vā­ka­jam cil­vē­kam bū­tu tik gai­šas, cik vien ie­spē­jams. Il­gus ga­dus vi­ņa pir­ka pa lo­te­ri­jas bi­ļe­tei, bet For­tū­na ne­re­aģē­ja. Kā­du die­nu mam­mas sli­mo­ša­nas lai­kā sie­vie­te ie­grie­zās tir­go­ta­vā, no­pir­ka bi­ļe­ti, un – lie­lais lai­mests!

Ja vēl­me nāk no sirds un lū­gums pēc nau­das ne­tiek iz­teikts ar mēr­ķi ie­gūt la­bu­mu sev, bet mī­les­tī­bā pret tu­vā­ko, tad lik­te­nis un veik­sme ir lab­vē­lī­gi. Un, jā, veik­sme bie­ži vien mīl bez­iz­ejā no­nā­ku­šos, jo vi­ņi vairs ne­cer ne uz ko, bet ļau­jas dzī­ves pie­dā­vā­ta­jam sce­nā­ri­jam. Tā­dos brī­žos lai­mes­tu var at­nest pat pē­dē­jie ma­kā at­ras­tie 20 san­tī­mi.

P.S. Šis no­teik­ti nav mu­di­nā­jums spē­lēt azart­spē­les! At­ce­rie­ties, ka tās var iz­rai­sīt sma­gu at­ka­rī­bu!

Citi raksti

Katru dzīves aspektu ir pārveidojusi tehnoloģija, un tas ietver arī brīvā laika pavadīšanu un izklaidi. No filmu straumēšanas pēc pieprasījuma līdz interaktīvu lietotņu un digitālo hobiju izpētei mūsdienu dzīvesveids arvien vairāk balstās uz pieredzi, kas pieejama uzreiz un ērti. Šodien cilvēki sagaida ātru piekļuvi visam, kas viņus interesē, un tiešsaistes risinājumi to padara iespējamu. Aplūkosim, kā tiešsaistes kazino ieņem vietu digitālajā izklaidē mūsdienu dzīvesveidā un kā tie kļūst par neatņemamu šī plašā tirgus daļu.

Svarīgākais