Rīdziniece Agnese Brunere svētku reizē un tad, ja dāvanām vajadzīga, kā pati saka, pievienotā vērtība, gatavo šokolādes trifeles.
„Pirmais noteikums, lai sāktu gatavot šokolādes trifeles, - jāapbruņojas ar krietnu devu pacietības un vēlmi to patiešām darīt, jo gatavošanas process ir laikietilpīgs un piņķerīgs. Neiztrūkstoša sastāvdaļa visam šim procesam ir patika un mīlestība pret to, ko daru,” atzīst Agnese.
Ideja par šādu konfekšu gatavošanu radās tad, kad Rīgā atvēra pirmo kafejnīcu Emīla Gustava šokolāde. „Vienmēr uz turieni gāju ar baudu, jo man garšoja šīs konfektes. Tad vēl mācījos skolā. Kopš trifeles gatavoju pati, tās vairs neesmu pirkusi, jo man taču ir pašai savas,” smaida viņa. Sākumā tās neesot bijušas trifeles, bet vienkāršas cietas konsistences šokolādes konfektes – kausēta šokolāde tika pildīta mazos kēksa groziņos ar piedevām. „Tad meklēju informāciju, kā var pagatavot trifeles. Atradu senu Mārtiņa Rītiņa pavārgrāmatu ar recepti, taču proporcijas izvēlos citādas. Sapratu, ka vislabākais veids, ko piejaukt pie šokolādes, ir saldais krējums, kurā šokolāde kļūst mīksta.”
Katru reizi atšķirīgas
Pamazām improvizējusi ar vairākiem veidiem – ar marmelādi, dažādiem riekstiem, pistācijām, dzērvenēm, rozīnēm, ananāsu sukādēm, plūmēm. Nosaukumi gan pagaidām trifelēm netiekot izdomāti. „Cenšos konfektes apviļāt tajā produktā, kas ir trifeles sastāvā, lai saldumu baudītājs zinātu, kas ir tās viducī. Slikti ir ar marmelādi, jo tajā apviļāt trifeles nevar.” Viņa stāsta, ka gatavošanas procesā grūtākais esot sasmalcināt žāvētos augļus, kuros kārumus apviļā, piemēram, dzērvenes. „Riekstus var nopirkt gatavus sasmalcinātus, bet augļi ir jāsakapā ar rokām.” Viņa teic, ka nekad konfektes neizdodas pilnīgi vienādas – citreiz šokolāde esot mīkstāka, citreiz – cietāka. Izmanto nevis šokolādes tāfelītes, bet čipšus, jo tos nav nepieciešams sasmalcināt.
„Esmu izmēģinājusi gatavot trifeles ar saldētām avenēm. Trifelē ieliek veselu aveni, taču tas jādara uzmanīgi, lai šokolāde neiztek.” Agnese atminas, ka ir bijis gadījums, kad šokolāde nav bijusi pareizi sajaukta ar saldo krējumu, konfektes iznākušas šķidras un tās nācies ēst ar karoti. Vienā reizē Agnese protot sagatavot 200 trifeļu – tas esot lielākais daudzums viņas praksē. Palīgus viņa talkā šajā procesā nekad neņemot. Viņa neslēpj, ka konfektes, protams, izmaksājot dārgi. „Tās sanāk vēl dārgākas tāpēc, ka ar lielā iepakojumā (tā ir izdevīgāk!) iegādātajām sastāvdaļām, pirms tās tiek izmantotas konfektēs, mājinieki paspēj panašķoties.” Pašai vislabāk garšo trifeles ar riekstiem un pistācijām, jo iecienīta ir piena šokolāde ar riekstiem. Vīram Mārtiņam savukārt garšojot trifeles ar balto šokolādi un riekstiem, vecākajam dēlam Ernestam patīkot, ja saldajam kārumam ir pievienota marmelāde, bet jaunākais Armands našķojoties ar visu veidu konfektēm. Draugi jautājot, vai Agnese nevēloties atvērt savu trifeļu veikalu. Viņa teic, ka visdrīzāk nē, jo tad nemitīgi būtu jārūpējas, lai produkcija vienmēr ir svaiga. Trifeles nav ieteicams glabāt ilgāk par mēnesi un vēlams tās turēt ledusskapī, bet vislabāk – tūlītējai lietošanai.
Iesaista arī bērnus
Agnesei patīk gatavot ne tikai trifeles, bet ar prieku darboties virtuvē, gatavojot dažādus ēdienus. „Ikdienā pēc darba sarūpējot ēdienu, tas ne vienmēr sagādā prieku, jo tas tiek darīts steigā. Kad visi pārrodas mājās, galvenais ātri pagatavot maltīti, kas garšo.” Būdama viesmīlīga namamāte, labprāt mājās uzņem ciemiņus. „Zinu, ka viņiem patīk nākt pie mums. Pēc tam saņemu komplimentus, ka esmu pagatavojusi kaut ko garšīgu un interesantu..” Vasarā iznākot mazāk laika nodoties kulinārijas eksperimentiem virtuvē, jo bieži vien ēdienreizē tiekot izmantots grilēts ēdiens. Ģimenē iecienīta esot lazanja. Kamēr atradusi savu ideālo tās recepti, pagājis laiks. Agnesei padodas arī dārzeņu biezzupas, šim nolūkam bieži tiekot izmantotas gailenes. No saldajiem ēdieniem kulināre gatavojot siera kūku un arī pekanriekstu torti. Daļu jaunu un interesantu recepšu atrodot interneta portālos un raidījumos televīzijā. „Reizēm bērnus iesaistu gatavošanas procesā. Vieglākais ir gatavot kanēļmaizītes, ļauju viņiem izrullēt mīklu. Ziemassvētku gaidīšanas laikā viņi palīdz piparkūkām veidot dažādu krāsu glazūru.” Agnese domājot, ka iemesls, kāpēc viņai tik ļoti patīkot darboties virtuvē, - mamma un vecmāmiņa neesot lielas ēst gatavotājas, bet viņa vēlējusies, lai pašas ģimenē būtu citādi. „Mums ģimenē nebija tradīcijas darbdienu vakaros visiem apsēsties pie galda. Atceros, ka vecmāmiņas māsa vienmēr radus aicināja ciemos pie bagātīgi klātiem galdiem.” Agnese ar vīru un bērniem cenšoties darbdienās kopīgi vakariņot, bet brīvdienās obligātas ir kopīgas brokastis.
Neizmanto vienu garšvielu
Kulināre teic, ka pie ēdieniem pēc iespējas minimāli izmanto sāli, cenšoties mainīt savus ēšanas paradumus. Seko līdzi, lai ēdiens ir veselīgs. „Taču tā nav, ka, aizejot ciemos, neēdu ēdienu, jo tur pievienots sāls.” Agnese teic, ka izmantojot dažādas garšvielas, taču cenšoties nepierast pie vienas. „Ja sāk izmantot tikai vienu garšvielu, tad visi ēdieni sāk garšot vienādi,” spriež sieviete. „Drīzāk jaunas garšas nianses cenšos meklēt, pievienojot dažādus zaļumus, arī papriku. Ne vienmēr garšvielas ēdienu padara garšīgāku, bet gan veids, kā cilvēks ēdienu gatavo. Ja šajā procesā tiek ielikta daļa no sevis un mīlestība, tad rezultāts ir labs. Esmu novērojusi, ka steigā un lielā stresā gatavojot ēdienu, tas neizdodas.” Agnesei esot sapnis kādreiz virtuves noslēpumus pamācīties kādā pavārskolā vai kursos. Kamēr bērni vēl ir mazi, tam īsti neesot vaļas. „Ir lietas, ko vēlos apgūt. Mērces tik labi neprotu pagatavot vai zupas, kurām buljons jāvāra no kauliem, tāpēc ikdienā mājās to nedaru.”
Agnese teic, ka viņai negaršojot marinēta siļķe, tā viņai nesaistoties ar kaut ko garšīgu. Visa ģimene varot iztikt bez olīvām. „Mājās negatavojam ēdienus no cūkgaļas, taču tas nenozīmē, ka to nemaz neēdam. Dažkārt vēlu vakariņojam, un šī gaļa grūti pārstrādājas, tāpēc tas ir galvenais iemesls, kāpēc no tās nolēmām atteikties. Šašliku gatavojam no vistas, liellopa vai teļa gaļas, retāk – jēra.” Ģimenē favorītēdiens ir gabaliņos sagriezta vistas fileja, kuru apviļā kartupeļu miltos, pieliek garšvielas un cep. Kad gaļa ir gandrīz gatava, pievieno saldo Santa Maria sojas mērci Ketjap Manis. Ar citu mērci ēdiens neizdodoties tik brīnišķīgs. Pasniedz ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, un garšojot izcili.
ŠOKOLĀDES TRIFEĻU PAGATAVOŠANA
Sastāvdaļas: 200 ml saldā krējuma, 450 g šokolādes (nepieciešama tīra tumšā šokolāde un tīra baltā šokolāde). Lai pagatavotu tumšās šokolādes trifeles, izmanto tikai tumšo šokolādi; lai pagatavotu baltās šokolādes trifeles - izmanto tikai balto šokolādi; lai pagatavotu piena šokolādes trifeles, tad izmanto 300 g balto šokolādi un 150 g tumšo šokolādi. Pildījumiem norādīti aptuvens daudzums, jo ar to var variēt tāpat kā ar kombinācijām pēc izvēles. Var miksēt riekstus ar žāvētiem augļiem, pildīt ar marmelādēm un cepumiem vai amerikāņu zefīriem un izvēlēties citus variantus. 200 g žāvētu augļu (aprikozes, rozīnes, dzērvenes, plūmes - pēc izvēles, kas labāk garšo); 200 g riekstu (medū grauzdētas mandeles, karamelizētas saulespuķu sēklas, pistācijas, lazdu rieksti, Brazīlijas rieksti u.c. - pēc izvēles); 100 g marmelādes.
Pagatavošana: katliņā uzsilda saldo krējumu un pievieno šokolādi, samaisa un atstāj atdzist istabas temperatūrā. Gatavo masu sadala pa trauciņiem atkarībā no tā, cik dažādas šokolādes trifeles ir vēlme pagatavot. Šokolādes masai pievieno vai nu sasmalcinātus riekstus, vai žāvētus augļus, vai marmelādi vai pistācijas. Kad sajauktā masa ir atdzisusi, liek ledusskapī atdzesēt, lai masa sāk sacietēt un paliek viegli veidojama (lai nav šķidra). Ar roku palīdzību veido bumbiņas un apviļā, iepriekš sasmalcinātos riekstos, žāvētos augļos, pūdercukurā, cukura bumbiņās, ko izmanto piparkūku un citu saldo ēdienu dekorēšanai. (Agnese apviļā krikumiņos, kas atbilst trifeles pildījumam, lai trifeļu baudītājam ir nojausma, kas viņa izvēlētajā trifelē slēpjas – I.Z.). Trifeļu bumbiņas atdzesē ledusskapī un ņem ārā no leduskapja 5 minūtes pirms pasniegšanas. No šīm sastāvdaļām iznāk 58 šokolādes trifeles.