Džo­ana Kvig­li­ja. Ne­re­dza­mā ro­ka, kas vir­zī­ja Rei­ga­nu

© people.com

Sa­cīt, ka 1988. ga­da mai­jā ASV bi­ja šo­kā, no­zī­mē ne­pa­teikt ne­ko – tas bi­ja su­per­šoks, jo ame­ri­kā­ņi uz­zi­nā­ja, ka pre­zi­dents Ro­nalds Rei­gans gan­drīz sep­ti­ņu ga­du ga­ru­mā ik­vie­nu sa­vu dar­bī­bu sa­ska­ņo­jis ar kā­du as­tro­lo­ģi, ku­ra sa­vas re­ko­men­dā­ci­jas vi­ņam no­de­vu­si, re­gu­lā­ri kon­sul­tē­jot pir­mo lē­di­ju Ne­nsi­ju Rei­ga­nu.

Dar­ba kār­tī­ba – pēc pla­nē­tu stā­vok­ļiem

Īsā lai­kā ti­ka no­skaid­rots arī šīs as­tro­lo­ģes vārds – Džo­ana Kvig­li­ja, un, lai gan sā­ku­mā vi­ņa ne­vē­lē­jās ko­men­tēt sa­vu sa­dar­bī­bu ar Bal­to na­mu, vē­lāk to­mēr iz­man­to­ja si­tu­āci­ju, lai uz­rak­stī­tu pla­šu sla­vu ie­gu­vu­šu grā­ma­tu. Paš­laik Džo­ana Kvig­li­ja, ku­rai 10. ap­rī­lī ap­ri­tēs 85 ga­di, tur­pi­na strā­dāt sa­vā as­tro­lo­ģi­jas kom­pā­ni­jā Sa­nfran­cis­ko, po­li­ti­ķus no­zvē­rē­ju­sies vairs ne­kon­sul­tēt, bet ko­lē­ģu vi­dū ne­esot diez ko la­bi ie­re­dzē­ta.

Skan­dāls iz­cē­lās 1988. ga­da mai­jā, kad sa­vu me­mu­āru grā­ma­tu pub­li­cē­ja bi­ju­šais Ro­nal­da Rei­ga­na ad­mi­nis­trā­ci­jas va­dī­tājs Dons Rī­gans, ku­ram ne­bi­ja iz­vei­do­ju­šās īpa­ši la­bas at­tie­cī­bas ar pir­mo lē­di­ju – fakts, ka viņš at­klā­ja vie­nu no Bal­tā na­ma iek­šē­jās vir­tu­ves lie­lā­ka­jiem no­slē­pu­miem, ne­re­ti vēr­tēts kā tie­ša at­rie­bī­ba Ne­nsi­jai Rei­ga­nai. «Pre­zi­den­ta dar­ba kār­tī­bu un līdz ar to arī vi­su vi­ņa dzī­vi, kā arī ame­ri­kā­ņu nā­ci­jai sva­rī­gā­ko lē­mu­mu pie­ņem­ša­nu lie­lā mē­rā kon­tro­lē pirm­ās lē­di­jas as­tro­lo­ģe,» rak­stī­ja Dons Rī­gans, pie­bil­stot, ka gan vi­ņam, gan ci­tiem ad­mi­nis­trā­ci­jas dar­bi­nie­kiem nā­kas pa­kļau­ties šiem no­tei­ku­miem un ņemt vē­rā as­tro­lo­ģes no­teik­tās «ne­lab­vē­lī­gās die­nas», iz­strā­dā­jot pre­zi­den­ta dar­ba gra­fi­ku. «Šī pa­re­ģo­tā­ja kļu­va par ma­na dar­ba no­tei­co­šo fak­to­ru – man uz gal­da bi­ja ka­len­dārs, ku­rā kat­ra die­na bi­ja ie­krā­so­ta ar at­šķi­rī­gas krā­sas tin­ti (za­ļā krā­sa sim­bo­li­zē­ja lab­vē­lī­gas, sar­ka­nā – ne­lab­vē­lī­gas, bet dzel­te­nā – nei­trā­las die­nas), lai es vien­mēr at­ce­rē­tos, kad plā­not pre­zi­den­ta ce­ļo­ju­mus, vi­ņa pub­lis­kās uz­stā­ša­nās vai sa­ru­nas ar ār­val­stu lī­de­riem,» rak­sta Dons Rī­gans. Kā pie­mē­ru viņš mi­nē­ja 1987. ga­da sā­ku­mu, kad ad­mi­nis­trā­ci­ju plo­sī­ja «Irā­na-kontras» skan­dāls (ne­li­ku­mī­ga ie­ro­ču pār­do­ša­na Irā­nai un tik­pat ne­li­ku­mī­ga gū­tās peļ­ņas iz­man­to­ša­na Ni­ka­rag­vas kontr­re­vo­lu­ci­onā­ru fi­nan­sē­ša­nai) – as­tro­lo­ģe ša­jā lai­kā esot re­ko­men­dē­ju­si Rei­ga­nam Rei­ga­nam daudz ne­ce­ļot, un viņš bi­jis «fak­tis­ki ne­mo­bils». Do­nam Rī­ga­nam ne­esot bi­jis ne jaus­mas, cik lie­lu at­al­go­ju­mu sa­ņē­mu­si as­tro­lo­ģe, ku­ras vār­du viņš to­laik ne­zi­nā­ja – vē­lāk tele­vī­zi­jas kom­pā­ni­ja CBS no­skaid­ro­ju­si, ka ru­na bi­ju­si par ap­tu­ve­ni 3000 do­lā­riem mē­ne­sī.

Ame­ri­kā­ņu me­di­ji at­gā­di­nā­ja, ka as­tro­lo­gu pa­do­mus sa­vu­laik uz­klau­sī­ju­ši arī pre­zi­den­ti Āb­rams Lin­kolns un Vo­rens Hār­dings, zi­nāms, ka rei­zēm pie as­tro­lo­ģes Džī­nas Dik­so­nes kon­sul­tē­jies Ri­čards Nik­sons, ta­ču ne­kad vēl as­tro­lo­gam ne­esot bi­ju­si tik lie­la ie­tek­me uz Bal­tā na­ma po­li­ti­ku. No ar­hī­viem ti­ka iz­vilkts arī kāds 1980. ga­dā no­ti­cis skan­dā­liņš. To­reiz, pār­is mē­ne­šus pirms pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nām, Ro­nalds Rei­gans kā­dā in­ter­vi­jā at­zi­nis, ka par sa­vām iz­re­dzēm kļūt par Bal­tā na­ma saim­nie­ku vēl 1976. ga­dā kon­sul­tē­jies ar Džī­nu Dik­so­ni un re­gu­lā­ri la­sa sa­vus ho­ro­sko­pus avī­zēs. Šai at­klās­mei ne­ka­vē­jo­ties se­ko­ja Ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ku fe­de­rā­ci­jas lo­cek­ļu at­klā­tā vēs­tu­le, ku­rā ti­ka uz­svērts, ka, «pie­ņe­mot val­stij sva­rī­gus lē­mu­mus, ir ne­pie­ļau­ja­mi bal­stī­ties uz šā­diem mā­ņiem». Un Ro­nal­dam Rei­ga­nam jau nā­cās tais­no­ties: «Vē­los jūs pār­lie­ci­nāt, ka mēs ar Ne­nsi­ju, ik die­nas la­sot sa­vus ho­ro­sko­pus, ne­kā­dā vei­dā sa­ska­ņā ar tiem ne­plā­no­jam sa­vas ik­die­nas ak­ti­vi­tā­tes.»

Uz šā­da fo­na nav pār­stei­gums, ka zi­ņu no­nāk­ša­na at­klā­tī­bā nav bi­ju­si nedz Džo­anas Kvig­li­jas, nedz Ne­nsi­jas Rei­ga­nas in­te­re­sēs. «Es jau uz­reiz Ne­nsi­jai sa­cī­ju – ce­ru, ka šī lie­ta ne­uz­pel­dēs. Es pat vai­rāk ne­kā Ne­nsi­ja to vē­lē­jos tu­rēt no­slē­pu­mā,» de­viņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā snieg­tā in­ter­vi­jā žur­nā­lam «Pe­op­le» sa­cī­ju­si Džo­ana Kvig­li­ja. To­mēr pirm­ās lē­di­jas re­ak­ci­ja uz Do­na Rī­ga­na at­klās­mēm vi­ņu pār­stei­gu­si. Kad as­tro­lo­ģe zva­nī­ju­si Ne­nsi­jai Rei­ga­nai, lai no­skaid­ro­tu, kā rī­ko­ties, kad vi­ņu uz­mek­lēs žur­nā­lis­ti (bi­ja skaidrs, ka tas ir ti­kai lai­ka jau­tā­jums), Ne­nsi­ja Rei­ga­na sa­cī­ju­si: «Ja ne­pie­cie­šams, tad me­lo!» Kopš tā lai­ka abu kun­džu at­tie­cī­bās arī ie­stā­jās at­sa­lums...

Sa­bied­rī­bas dā­ma

Bet kas tad ir šī Džo­ana Kvig­li­ja, ku­ra no 1981. līdz 1988. ga­dam at­stā­ju­si tik lie­lu ie­spai­du uz Bal­ta­jā na­mā no­tie­ko­šo, kā vi­ņa no­nā­ku­si līdz as­tro­lo­ģi­jai, ko sa­lī­dzi­na ar me­di­cī­nu, bet pa­šu as­tro­lo­ga dar­bu ar ār­sta dar­bu dia­gno­zes no­teik­ša­nā? In­ter­vi­jās vi­ņa stās­tī­ju­si, ka pir­mo rei­zi par šo sfē­ru ie­in­te­re­sē­ju­sies 15 ga­du ve­cu­mā, kad ko­pā ar mā­ti de­vu­šās kon­sul­tē­ties pie kā­das sko­tie­tes, ku­ras spē­jas uz ma­zo Džo­anu at­stā­ju­šas lie­lu ie­spai­du. 1947. ga­dā, jau pēc pres­ti­žās Vas­sa­ra ko­le­džas beig­ša­nas un vēs­tur­nie­ces grā­da ie­gū­ša­nas, Džo­ana Kvig­li­ja at­grie­zu­sies Sa­nfran­cis­ko, lai kļū­tu par šīs sko­tie­tes mā­cek­li. Jā­pie­bilst, ka par die­niš­ķās mai­zes pel­nī­ša­nu vi­ņai gal­va daudz ne­bi­ja jā­lau­za, jo Džo­anas Kvig­li­jas tēvs Džons bi­ja pa­zīs­tams vies­nī­cu mag­nāts, bet Džo­ana un vi­ņas mā­sa Rū­ta jau kopš bēr­nī­bas vi­zi­nā­jās rol­sro­isos, bet jau­nī­bā bi­ja tik­pat pa­zīs­ta­mas aug­stā­kās sa­bied­rī­bas dā­mas kā mūs­die­nās Pe­ri­sa Hil­to­ne – tie­sa, ma­zāk skan­da­lo­zas.

Sā­ku­mā tēvs pret mei­tas aiz­rau­ša­nos iz­tu­rē­jies sa­mē­rā no­rai­do­ši. «Viņš as­tro­lo­ģi­ju uz­ska­tī­ja par blē­ņām,» stās­tī­ju­si Džo­ana Kvig­li­ja, ku­rai sa­vu pir­mo ro­kas­grā­ma­tu par as­tro­lo­ģi­ju pat nā­cies pub­li­cēt ar pseido­nī­mu An­gel Star. Vi­ņai gan sa­mē­rā ātr­i iz­de­vies pie­rā­dīt tē­vam, ka ar as­tro­lo­ģi­ju ne­kā­du jo­ku nav. Reiz Džo­ana sa­stā­dī­ju­si kā­da vi­ņai ne­pa­zīs­ta­ma tē­va drau­ga as­tro­lo­ģis­ko kar­ti un pēc tās pre­cī­zi no­tei­ku­si šā cil­vē­ka kā­zu da­tu­mu un pār­is rak­stu­ra ie­zī­mes. Tas uz Džo­anas tē­vu at­stā­jis ie­spai­du, sa­vus nā­ka­mos dar­bus vi­ņa dro­ši pub­li­cē­ju­si ar īs­to vār­du, sā­ku­si sa­dar­bo­ties ar me­di­jiem, uz­stā­ju­sies tele­vī­zi­jas šo­vos (sep­tiņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā tie­ši Mēr­va Gri­fi­na šo­vā vi­ņa ie­pa­zi­nās ar Ne­nsi­ju Rei­ga­nu) un ko­pā ar mā­su di­bi­nā­ju­si as­tro­lo­gu kom­pā­ni­ju. Zi­nā­tā­ji uz­sver, ka Džo­ana Kvig­li­ja bi­ju­si ļo­ti iz­vē­lī­ga klien­tu zi­ņā un tē­vam nav bi­jis jā­rai­zē­jas, ka mei­tas kom­pā­ni­ja kļūs par māņ­ti­cī­gu ļau­ti­ņu vie­tā ie­cie­nī­tu kan­to­ri.

Pret «po­pas­tro­lo­ģi­ju»

Džo­na Kvig­li­ja ne rei­zi vien pub­lis­ki pau­du­si sa­vu sa­šu­tu­mu par ļau­dīm, ku­rus vi­ņa pa­ti dē­vē par «po­pas­tro­lo­giem», pie­mē­ram, cil­vē­kiem, ku­ri bez at­tie­cī­gām zi­nā­ša­nām rak­sta ho­ro­sko­pus, pār­vērš tos par māņ­ti­cī­gās pub­li­kas iz­klai­di un kai­tē as­tro­lo­ģi­jas re­pu­tā­ci­jai. «Ma­na as­tro­lo­ģis­kā ana­lī­ze pa­ma­to­jas uz as­tro­no­mu da­tiem un as­tro­lo­ģis­ka­jām kar­tēm, kas tiek iz­strā­dā­tas ar elek­tro­nis­ko skait­ļo­ša­nas ma­šī­nu pa­lī­dzī­bu. Es sa­vus se­ci­nā­ju­mus iz­da­ru, bal­sto­ties uz pār­bau­dī­tu zi­nāt­nis­ko ma­te­ri­ālu, glu­ži tā­pat kā, pie­mē­ram, ārsts sa­vu dia­gno­zi ap­stip­ri­na ar la­bo­ra­to­ri­jas ana­lī­žu da­tiem vai eko­no­mists vei­do pro­gno­zi, iz­man­to­jot sta­tis­ti­ku. Es ne­vis kā pa­sa­ku bur­ve ve­ros kris­tā­la bum­bā, bet pē­tu da­žā­das as­tro­lo­ģis­kās kar­tes un no­nā­ku pie la­bi pār­do­mā­tiem se­ci­nā­ju­miem,» sa­ru­nā ar žur­nā­lu «Eho pla­ņe­ti» sa­cī­ju­si as­tro­lo­ģe. Jā, iz­rā­dās, jau as­toņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā vi­ņa sa­vā dar­bā sā­ku­si iz­man­tot skait­ļo­ja­mās ma­šī­nas, ko ta­gad pa­zīs­tam kā da­to­rus...

Plašāk lasiet "Praktiskās astroloģijas" marta-aprīļa numurā

Svarīgākais