Džo­ana Kvig­li­ja. Ne­re­dza­mā ro­ka, kas vir­zī­ja Rei­ga­nu

© people.com

Sa­cīt, ka 1988. ga­da mai­jā ASV bi­ja šo­kā, no­zī­mē ne­pa­teikt ne­ko – tas bi­ja su­per­šoks, jo ame­ri­kā­ņi uz­zi­nā­ja, ka pre­zi­dents Ro­nalds Rei­gans gan­drīz sep­ti­ņu ga­du ga­ru­mā ik­vie­nu sa­vu dar­bī­bu sa­ska­ņo­jis ar kā­du as­tro­lo­ģi, ku­ra sa­vas re­ko­men­dā­ci­jas vi­ņam no­de­vu­si, re­gu­lā­ri kon­sul­tē­jot pir­mo lē­di­ju Ne­nsi­ju Rei­ga­nu.

Dar­ba kār­tī­ba – pēc pla­nē­tu stā­vok­ļiem

Īsā lai­kā ti­ka no­skaid­rots arī šīs as­tro­lo­ģes vārds – Džo­ana Kvig­li­ja, un, lai gan sā­ku­mā vi­ņa ne­vē­lē­jās ko­men­tēt sa­vu sa­dar­bī­bu ar Bal­to na­mu, vē­lāk to­mēr iz­man­to­ja si­tu­āci­ju, lai uz­rak­stī­tu pla­šu sla­vu ie­gu­vu­šu grā­ma­tu. Paš­laik Džo­ana Kvig­li­ja, ku­rai 10. ap­rī­lī ap­ri­tēs 85 ga­di, tur­pi­na strā­dāt sa­vā as­tro­lo­ģi­jas kom­pā­ni­jā Sa­nfran­cis­ko, po­li­ti­ķus no­zvē­rē­ju­sies vairs ne­kon­sul­tēt, bet ko­lē­ģu vi­dū ne­esot diez ko la­bi ie­re­dzē­ta.

Skan­dāls iz­cē­lās 1988. ga­da mai­jā, kad sa­vu me­mu­āru grā­ma­tu pub­li­cē­ja bi­ju­šais Ro­nal­da Rei­ga­na ad­mi­nis­trā­ci­jas va­dī­tājs Dons Rī­gans, ku­ram ne­bi­ja iz­vei­do­ju­šās īpa­ši la­bas at­tie­cī­bas ar pir­mo lē­di­ju – fakts, ka viņš at­klā­ja vie­nu no Bal­tā na­ma iek­šē­jās vir­tu­ves lie­lā­ka­jiem no­slē­pu­miem, ne­re­ti vēr­tēts kā tie­ša at­rie­bī­ba Ne­nsi­jai Rei­ga­nai. «Pre­zi­den­ta dar­ba kār­tī­bu un līdz ar to arī vi­su vi­ņa dzī­vi, kā arī ame­ri­kā­ņu nā­ci­jai sva­rī­gā­ko lē­mu­mu pie­ņem­ša­nu lie­lā mē­rā kon­tro­lē pirm­ās lē­di­jas as­tro­lo­ģe,» rak­stī­ja Dons Rī­gans, pie­bil­stot, ka gan vi­ņam, gan ci­tiem ad­mi­nis­trā­ci­jas dar­bi­nie­kiem nā­kas pa­kļau­ties šiem no­tei­ku­miem un ņemt vē­rā as­tro­lo­ģes no­teik­tās «ne­lab­vē­lī­gās die­nas», iz­strā­dā­jot pre­zi­den­ta dar­ba gra­fi­ku. «Šī pa­re­ģo­tā­ja kļu­va par ma­na dar­ba no­tei­co­šo fak­to­ru – man uz gal­da bi­ja ka­len­dārs, ku­rā kat­ra die­na bi­ja ie­krā­so­ta ar at­šķi­rī­gas krā­sas tin­ti (za­ļā krā­sa sim­bo­li­zē­ja lab­vē­lī­gas, sar­ka­nā – ne­lab­vē­lī­gas, bet dzel­te­nā – nei­trā­las die­nas), lai es vien­mēr at­ce­rē­tos, kad plā­not pre­zi­den­ta ce­ļo­ju­mus, vi­ņa pub­lis­kās uz­stā­ša­nās vai sa­ru­nas ar ār­val­stu lī­de­riem,» rak­sta Dons Rī­gans. Kā pie­mē­ru viņš mi­nē­ja 1987. ga­da sā­ku­mu, kad ad­mi­nis­trā­ci­ju plo­sī­ja «Irā­na-kontras» skan­dāls (ne­li­ku­mī­ga ie­ro­ču pār­do­ša­na Irā­nai un tik­pat ne­li­ku­mī­ga gū­tās peļ­ņas iz­man­to­ša­na Ni­ka­rag­vas kontr­re­vo­lu­ci­onā­ru fi­nan­sē­ša­nai) – as­tro­lo­ģe ša­jā lai­kā esot re­ko­men­dē­ju­si Rei­ga­nam Rei­ga­nam daudz ne­ce­ļot, un viņš bi­jis «fak­tis­ki ne­mo­bils». Do­nam Rī­ga­nam ne­esot bi­jis ne jaus­mas, cik lie­lu at­al­go­ju­mu sa­ņē­mu­si as­tro­lo­ģe, ku­ras vār­du viņš to­laik ne­zi­nā­ja – vē­lāk tele­vī­zi­jas kom­pā­ni­ja CBS no­skaid­ro­ju­si, ka ru­na bi­ju­si par ap­tu­ve­ni 3000 do­lā­riem mē­ne­sī.

Ame­ri­kā­ņu me­di­ji at­gā­di­nā­ja, ka as­tro­lo­gu pa­do­mus sa­vu­laik uz­klau­sī­ju­ši arī pre­zi­den­ti Āb­rams Lin­kolns un Vo­rens Hār­dings, zi­nāms, ka rei­zēm pie as­tro­lo­ģes Džī­nas Dik­so­nes kon­sul­tē­jies Ri­čards Nik­sons, ta­ču ne­kad vēl as­tro­lo­gam ne­esot bi­ju­si tik lie­la ie­tek­me uz Bal­tā na­ma po­li­ti­ku. No ar­hī­viem ti­ka iz­vilkts arī kāds 1980. ga­dā no­ti­cis skan­dā­liņš. To­reiz, pār­is mē­ne­šus pirms pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nām, Ro­nalds Rei­gans kā­dā in­ter­vi­jā at­zi­nis, ka par sa­vām iz­re­dzēm kļūt par Bal­tā na­ma saim­nie­ku vēl 1976. ga­dā kon­sul­tē­jies ar Džī­nu Dik­so­ni un re­gu­lā­ri la­sa sa­vus ho­ro­sko­pus avī­zēs. Šai at­klās­mei ne­ka­vē­jo­ties se­ko­ja Ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ku fe­de­rā­ci­jas lo­cek­ļu at­klā­tā vēs­tu­le, ku­rā ti­ka uz­svērts, ka, «pie­ņe­mot val­stij sva­rī­gus lē­mu­mus, ir ne­pie­ļau­ja­mi bal­stī­ties uz šā­diem mā­ņiem». Un Ro­nal­dam Rei­ga­nam jau nā­cās tais­no­ties: «Vē­los jūs pār­lie­ci­nāt, ka mēs ar Ne­nsi­ju, ik die­nas la­sot sa­vus ho­ro­sko­pus, ne­kā­dā vei­dā sa­ska­ņā ar tiem ne­plā­no­jam sa­vas ik­die­nas ak­ti­vi­tā­tes.»

Uz šā­da fo­na nav pār­stei­gums, ka zi­ņu no­nāk­ša­na at­klā­tī­bā nav bi­ju­si nedz Džo­anas Kvig­li­jas, nedz Ne­nsi­jas Rei­ga­nas in­te­re­sēs. «Es jau uz­reiz Ne­nsi­jai sa­cī­ju – ce­ru, ka šī lie­ta ne­uz­pel­dēs. Es pat vai­rāk ne­kā Ne­nsi­ja to vē­lē­jos tu­rēt no­slē­pu­mā,» de­viņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā snieg­tā in­ter­vi­jā žur­nā­lam «Pe­op­le» sa­cī­ju­si Džo­ana Kvig­li­ja. To­mēr pirm­ās lē­di­jas re­ak­ci­ja uz Do­na Rī­ga­na at­klās­mēm vi­ņu pār­stei­gu­si. Kad as­tro­lo­ģe zva­nī­ju­si Ne­nsi­jai Rei­ga­nai, lai no­skaid­ro­tu, kā rī­ko­ties, kad vi­ņu uz­mek­lēs žur­nā­lis­ti (bi­ja skaidrs, ka tas ir ti­kai lai­ka jau­tā­jums), Ne­nsi­ja Rei­ga­na sa­cī­ju­si: «Ja ne­pie­cie­šams, tad me­lo!» Kopš tā lai­ka abu kun­džu at­tie­cī­bās arī ie­stā­jās at­sa­lums...

Sa­bied­rī­bas dā­ma

Bet kas tad ir šī Džo­ana Kvig­li­ja, ku­ra no 1981. līdz 1988. ga­dam at­stā­ju­si tik lie­lu ie­spai­du uz Bal­ta­jā na­mā no­tie­ko­šo, kā vi­ņa no­nā­ku­si līdz as­tro­lo­ģi­jai, ko sa­lī­dzi­na ar me­di­cī­nu, bet pa­šu as­tro­lo­ga dar­bu ar ār­sta dar­bu dia­gno­zes no­teik­ša­nā? In­ter­vi­jās vi­ņa stās­tī­ju­si, ka pir­mo rei­zi par šo sfē­ru ie­in­te­re­sē­ju­sies 15 ga­du ve­cu­mā, kad ko­pā ar mā­ti de­vu­šās kon­sul­tē­ties pie kā­das sko­tie­tes, ku­ras spē­jas uz ma­zo Džo­anu at­stā­ju­šas lie­lu ie­spai­du. 1947. ga­dā, jau pēc pres­ti­žās Vas­sa­ra ko­le­džas beig­ša­nas un vēs­tur­nie­ces grā­da ie­gū­ša­nas, Džo­ana Kvig­li­ja at­grie­zu­sies Sa­nfran­cis­ko, lai kļū­tu par šīs sko­tie­tes mā­cek­li. Jā­pie­bilst, ka par die­niš­ķās mai­zes pel­nī­ša­nu vi­ņai gal­va daudz ne­bi­ja jā­lau­za, jo Džo­anas Kvig­li­jas tēvs Džons bi­ja pa­zīs­tams vies­nī­cu mag­nāts, bet Džo­ana un vi­ņas mā­sa Rū­ta jau kopš bēr­nī­bas vi­zi­nā­jās rol­sro­isos, bet jau­nī­bā bi­ja tik­pat pa­zīs­ta­mas aug­stā­kās sa­bied­rī­bas dā­mas kā mūs­die­nās Pe­ri­sa Hil­to­ne – tie­sa, ma­zāk skan­da­lo­zas.

Sā­ku­mā tēvs pret mei­tas aiz­rau­ša­nos iz­tu­rē­jies sa­mē­rā no­rai­do­ši. «Viņš as­tro­lo­ģi­ju uz­ska­tī­ja par blē­ņām,» stās­tī­ju­si Džo­ana Kvig­li­ja, ku­rai sa­vu pir­mo ro­kas­grā­ma­tu par as­tro­lo­ģi­ju pat nā­cies pub­li­cēt ar pseido­nī­mu An­gel Star. Vi­ņai gan sa­mē­rā ātr­i iz­de­vies pie­rā­dīt tē­vam, ka ar as­tro­lo­ģi­ju ne­kā­du jo­ku nav. Reiz Džo­ana sa­stā­dī­ju­si kā­da vi­ņai ne­pa­zīs­ta­ma tē­va drau­ga as­tro­lo­ģis­ko kar­ti un pēc tās pre­cī­zi no­tei­ku­si šā cil­vē­ka kā­zu da­tu­mu un pār­is rak­stu­ra ie­zī­mes. Tas uz Džo­anas tē­vu at­stā­jis ie­spai­du, sa­vus nā­ka­mos dar­bus vi­ņa dro­ši pub­li­cē­ju­si ar īs­to vār­du, sā­ku­si sa­dar­bo­ties ar me­di­jiem, uz­stā­ju­sies tele­vī­zi­jas šo­vos (sep­tiņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā tie­ši Mēr­va Gri­fi­na šo­vā vi­ņa ie­pa­zi­nās ar Ne­nsi­ju Rei­ga­nu) un ko­pā ar mā­su di­bi­nā­ju­si as­tro­lo­gu kom­pā­ni­ju. Zi­nā­tā­ji uz­sver, ka Džo­ana Kvig­li­ja bi­ju­si ļo­ti iz­vē­lī­ga klien­tu zi­ņā un tē­vam nav bi­jis jā­rai­zē­jas, ka mei­tas kom­pā­ni­ja kļūs par māņ­ti­cī­gu ļau­ti­ņu vie­tā ie­cie­nī­tu kan­to­ri.

Pret «po­pas­tro­lo­ģi­ju»

Džo­na Kvig­li­ja ne rei­zi vien pub­lis­ki pau­du­si sa­vu sa­šu­tu­mu par ļau­dīm, ku­rus vi­ņa pa­ti dē­vē par «po­pas­tro­lo­giem», pie­mē­ram, cil­vē­kiem, ku­ri bez at­tie­cī­gām zi­nā­ša­nām rak­sta ho­ro­sko­pus, pār­vērš tos par māņ­ti­cī­gās pub­li­kas iz­klai­di un kai­tē as­tro­lo­ģi­jas re­pu­tā­ci­jai. «Ma­na as­tro­lo­ģis­kā ana­lī­ze pa­ma­to­jas uz as­tro­no­mu da­tiem un as­tro­lo­ģis­ka­jām kar­tēm, kas tiek iz­strā­dā­tas ar elek­tro­nis­ko skait­ļo­ša­nas ma­šī­nu pa­lī­dzī­bu. Es sa­vus se­ci­nā­ju­mus iz­da­ru, bal­sto­ties uz pār­bau­dī­tu zi­nāt­nis­ko ma­te­ri­ālu, glu­ži tā­pat kā, pie­mē­ram, ārsts sa­vu dia­gno­zi ap­stip­ri­na ar la­bo­ra­to­ri­jas ana­lī­žu da­tiem vai eko­no­mists vei­do pro­gno­zi, iz­man­to­jot sta­tis­ti­ku. Es ne­vis kā pa­sa­ku bur­ve ve­ros kris­tā­la bum­bā, bet pē­tu da­žā­das as­tro­lo­ģis­kās kar­tes un no­nā­ku pie la­bi pār­do­mā­tiem se­ci­nā­ju­miem,» sa­ru­nā ar žur­nā­lu «Eho pla­ņe­ti» sa­cī­ju­si as­tro­lo­ģe. Jā, iz­rā­dās, jau as­toņ­des­mi­to ga­du sā­ku­mā vi­ņa sa­vā dar­bā sā­ku­si iz­man­tot skait­ļo­ja­mās ma­šī­nas, ko ta­gad pa­zīs­tam kā da­to­rus...

Plašāk lasiet "Praktiskās astroloģijas" marta-aprīļa numurā

Citi raksti

Katru dzīves aspektu ir pārveidojusi tehnoloģija, un tas ietver arī brīvā laika pavadīšanu un izklaidi. No filmu straumēšanas pēc pieprasījuma līdz interaktīvu lietotņu un digitālo hobiju izpētei mūsdienu dzīvesveids arvien vairāk balstās uz pieredzi, kas pieejama uzreiz un ērti. Šodien cilvēki sagaida ātru piekļuvi visam, kas viņus interesē, un tiešsaistes risinājumi to padara iespējamu. Aplūkosim, kā tiešsaistes kazino ieņem vietu digitālajā izklaidē mūsdienu dzīvesveidā un kā tie kļūst par neatņemamu šī plašā tirgus daļu.

Svarīgākais