Lai gan vasarā, iespējams, gribētos aizmirst par apkures sezonu un apkures rēķiniem, prātīgs saimnieks tā nerīkojas. Varbūt tieši šobrīd ir vērts padomāt par to, kādēļ izdevumi par apkuri ir krietni lielāki, nekā tie varētu būt, neraugoties uz to, ka mājokļos ziemā nemaz tik silti nav.
Nav mūsu pašu spēkos novērst siltuma zudumus maģistrālajos un vietējos tīklos cauruļu sliktās siltumizolācijas dēļ, kā arī tos, kas saistīti ar siltuma noplūdēm ēkas konstrukcijās un pašos dzīvokļos, ja nu vienīgi kaut ko var panākt ar neatlaidīgu iesniegumu rakstīšanu.
«Tomēr viena no galvenajām problēmām, kuru var novērst vienkāršāk, ir apkures sistēmas piesārņojums,» stāsta Aivars Tenisons, SIA AM Apkure īpašnieks. Saruna - par to, kādas sekas var radīt šis no ārpuses neredzamais, bet apkures sistēmu pamazām bojājošais piesārņojums un kā to novērst.
- Kas izraisa apkures sistēmas piesārņojumu?
- Tas veidojas, nogulsnējoties vielām, kas atrodas ūdenī, kurš cirkulē apkures sistēmā - caurules, radiatori vai apkures katli pamazām aizaug, tur izgulsnējas kaļķis, dzelzs, mangāns u.c. Ja šādu cauruli pārgriež, nogulumi atsedzas gluži kā koka gadskārtas. Rezultātā samazinās cauruļvadu caurlaidspēja un palielinās hidrauliskā pretestība (pretestība, kas jāpārvar šķidrumam, plūstot pa caurulēm), samazinās siltuma atdeve un apkures elementu jauda, pieaug enerģijas patēriņš un arī palielinās sistēmas sasalšanas un iekārtu avāriju risks.
- Kā mēs, raugoties tīri sadzīviski, varam saprast, ka apkures sistēmā ir piesārņojums?
- Daudzdzīvokļu māju iemītnieki jūt, ka pasliktinājusies apkures kvalitāte, radiatori remdeni, bet rēķini aug. Individuālajā apbūvē šis efekts manāms pat vēl ātrāk - privātmājas īpašnieks redz, ka jātērē arvien vairāk kurināmais, lai telpās panāktu to pašu siltumu. Piemēram, sākumā vajadzēja divus klēpjus malkas, lai mājokli iesildītu līdz 22 grādiem, bet paiet pieci seši gadi, un nu jau vajadzīgi seši klēpji. Līdzīgi ir arī ar granulām, gāzi un citiem kurināmā veidiem. Gāzes katlam ir iekšējais siltummainis, kas ūdens nesagatavošanas dēļ mēdz aizkaļķoties ātrāk, līdz ar to uzsilst sliktāk - kādreiz ar vienu sildīšanas reizi karstā ūdens pietika, lai varētu novannoties divi vai trīs cilvēki, bet nu sanāk tikai vienam.
- Tātad sistēmas piesārņojums atkarīgs no ūdens sagatavošanas vai nesagatavošanas? Vai šajā ziņā pastāv kādi normatīvi?
- Ministru kabinets gan ir noteicis, ka ūdenim jābūt atdzelžotam, bet nav reglamentēts, kāda ir pieļaujamā ūdens cietība, kaut gan tas būtu lietderīgi. Ja ūdens ir ciets, aizkaļķošanās vienmēr notiek ātrāk. Tiek izmantoti dažādi filtri, bet, lai zinātu, kuri būs īstie, jāveic ūdens analīzes. Privātmāju īpašniekiem, kuriem ir savi urbumi, iesakām vispirms noteikt pilnu ūdens ainu: cietība, dzelzs, mangāns, amonija joni.
- Kāda palīdzība nepieciešama piesārņotai apkures sistēmai?
- Jāveic apkures sistēmas skalošana, kas aptver visus iesaistītos ķēdes posmus. Piesārņojumu veidojošās nogulsnes ir jāizskalo regulāri. Skalošanas biežums atkarīgs no ūdens kvalitātes un tīrības. Skalošana tiek veikta, izmantojot speciālus līdzekļus un reaģentus, kā arī iekārtas, kas nodrošina nepieciešamo cirkulāciju.
- Dzirdot par reaģentiem, daļa cilvēku kļūst aizdomīgi - tā taču ir «ķīmija»...
- Ir cilvēki, kuri saka: padomju laikos es vienkārši uzsildīju ūdeni līdz noteiktai temperatūrai un man viss ir kārtībā. Tev - jā, bet radiatoram ne. Šodien mēs to darām savādāk, vairs nenesam radiatorus no devītā stāva lejā un neskalojam turpat zālienā. Es cienu arī to laiku meistarus un viņu ieguldījumu, bet tagad mēs to varam izdarīt kompaktāk, ātrāk. Savu «ķīmiju» neitralizējam, ielaižam kanalizācijā, ja nepieciešams - utilizējam.
- Cik ilgs ir skalošanas process?
- Ja runa ir par lielajiem apkures katliem, tad vidēji tās ir divas trīs dienas, ja tā ir apkures sistēma privātmājā, pietiek ar vienu dienu, citreiz līdz vēlam vakaram, citreiz ātrāk - atkarīgs no tā, kur ir aizsērējums. Ja mēs to ātri atrodam, tad nav problēmu, ja tas ir krājies gadiem, tad ir sarežģītāk.
Sākotnēji ir jāsaprot, kāds ir ūdens, kādi filtri, vai jāskalo katls vai visa sistēma. Problēmas atrašanu apgrūtina tas, ka cilvēki cenšas caurules slēpt aiz sienu apdares, lai tās nebūtu redzamas. Kādu dienu tās aizkaļķojuma dēļ var plīst un nodarīt ievērojamus zaudējumus. Piemēram, nesen kādā savrupmājā šā iemesla dēļ applūda divi stāvi, kamēr saimnieki bija izbraukuši brīvdienās. Apkures sistēmai tur bija automātiskā piebarošana - tas nozīmē, ka ūdens visu laiku nāk klāt. Ja caurule atrastos redzamā vietā, defekts tiktu pamanīts ātrāk. Šodien iespējams ierīkot arī sensorus, kas signalizē par ūdens noplūdi, piemēram, nosūtot paziņojumu uz telefonu.
- Kā notiek apkures sistēmu skalošana?
- Metodes ir dažādas. Mēs izmantojam Anglijā un Itālijā ražotus sūkņus, kas spēj nodrošināt arī reversu plūsmu, vienkāršoti skaidrojot - spēj skalot gan «pa spalvai», gan «pret spalvu», kas ļauj efektīvāk atbrīvot no piesārņojuma. Mēs arī redzam, kas tiek izskalots. Reizēm nogulsnējumu ir ļoti daudz, piemēram, no viena vannasistabas radiatora, kuram sila vairs tikai pati augšējā daļa, izskalojām pusotru kilogramu piesārņojuma, un pēc tam radiators strādāja nevainojami. Vienreiz samaksājot par skalošanu, pēc tam jūtami samazinās izdevumi par kurināšanu un uzlabojas apkures kvalitāte.
- Vai tas ir dārgi?
- Cenu aprēķina pēc konkrētajiem apstākļiem. Mūsu devīze ir - nepārmaksā! Konsultējam cilvēkus un palīdzam atrast vienkāršāko, izdevīgāko risinājumu, turklāt par konsultāciju samaksu neprasām. Esam gatavi atbildēt uz visiem jautājumiem un neizvairāmies skaidrot arī tos lietas aspektus, ko konkurenti palaikam izvēlas noklusēt. Klientiem ar manometra un termometra rādījumu palīdzību uzskatāmi parādām mūsu darba efektu, tāpat arī mums ir savas mērierīces, kurās mēs redzam spiediena kritumu un pretestību. AM Apkure ir jauns uzņēmums, taču mums visiem ir pieredze un zināšanas, ko regulāri pilnveidojam.
- Daudzdzīvokļu mājā, apkures sezonai beidzoties, apkures sistēmu aprūpē profesionāļi. Kas jādara privātmājas īpašniekam?
- Mēs iesakām izlaist no apkures sistēmas visu ūdeni, uzpildīt par jaunu, uzsildīt līdz 80-85 grādiem un tad beigt kurināt. Dažs saka: es piekto gadu iztieku ar to pašu ūdeni un to papildināt arī nevajag. Tas vēl vairāk veicina apkures sistēmas aizkaļķošanos. Ja vasarā iestājas vēsāks laiks un gribas atkal iekurināt, to var darīt, tikai temperatūrai nevajadzētu būt mazākai par 75 grādiem. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi uztur to 45-50 grādu robežās un apgalvo, ka viss ir lieliski, taču - līdz brīdim, kad piesārņojuma dēļ izies no ierindas siltummainis, radiators vai katls.
- Vai, ceļot māju un plānojot apkuri, jāpadomā arī par to, ka reiz varētu būt vajadzīga apkures sistēmas skalošana un vēl kādi papildu nodrošinājumi pret avārijām?
- Sanitārtehniķis vai apkures speciālists varētu šādam varbūtējam gadījumam ierīkot divus krānus - turpgaitai un atpakaļgaitai. Varbūt ūdens būs perfekts, un tos nevajadzēs, bet bieži izrādās, ka tomēr vajag. Treknajos gados celtajās mājās par to bieži nav padomāts. Ja runa ir par apkures projektēšanu, vislabāk ir meklēt pieredzējušu speciālistu, kurš izdomās vispareizāk, kā un kur salikt radiatorus, un veiks precīzus aprēķinus kilovatos labāk nekā modernās datorprogrammas.
Kādreiz bija pašteces apkures sistēmas, tagad ir moderni cirkulācijas sūkņi, ko regulē elektronika. Taču nopietnas problēmas var rasties, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav elektrības - cirkulācijas sūknis nestrādā un notiek avārija. Tādēļ ieteicams padomāt par UPS (uninterruptible power supply - angļu val.) barošanas sistēmu vai ģeneratoru avārijas gadījumam.
SIA AM APKURE
Tālr. +371 29145637
Elektroniskais pasts: amapkure@gmail.com
www.amapkure.lv; www.facebook.com/amapkure