Iemīlēsim arī eiro?

Turpinot septembra «Praktiskajā Astroloģijā» aizsākto tēmu, eiro ieviešanas aspektus Latvijā iztirzā astrologs Edijs Spāre.

 Vi­ņa vēr­tē­jums iz­riet gan no as­tro­lo­ģi­jas, gan nu­me­ro­lo­ģi­jas un se­ci­nā­ju­mi ne­ap­ro­be­žo­jas ti­kai ar sau­su fak­tu uz­skai­tī­ju­mu. Ie­spē­jams, kā­dam as­tro­lo­ga ska­tī­jums va­rē­tu šķist pro­vo­ka­tīvs, ta­ču tas ne­no­lie­dza­mi ro­si­na do­māt pat­stā­vī­gi un, pats sva­rī­gā­kais, ne­bai­dī­ties do­māt.

Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem – čiks

Eiro ie­vie­ša­nas brī­dī va­lū­tas ho­ro­sko­pā pa­rā­dās trīs as­tro­lo­ģis­kās sti­hi­jas – Ze­me, Gaiss un Ūdens. Sim­bo­lis­ki Ze­me pie­šķir sta­bi­li­tā­ti un prak­tis­ku­mu, Gaiss – vieg­lā­kas mij­ie­dar­bī­bas ie­spē­jas, ap­gro­zī­ju­mu un tirdz­nie­cī­bas vei­ci­nā­ša­nu, bet Ūdens no­sa­ka, ka va­lū­ta sa­mē­rā vieg­li asi­mi­lē­jas Eiro­pas val­stīs un to tau­tas jaun­o nau­du pie­ņem un uz­tver kā sa­vē­jo un daudz ne­raud par zau­dē­to. Ho­ro­sko­pā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas, kas no­rā­da uz to, ka eiro ie­vie­ša­na no­tiek gau­si, teic Edijs Spā­re. As­tro­logs no­rā­da ret­ro­grā­do* Ju­pi­te­ru (tā tiek uz­ska­tī­ta par vie­nu no nau­das pla­nē­tām) eiro ie­vie­ša­nas brī­dī, kas ap­stip­ri­na ten­den­ci, ka eiro vē­ja spār­niem ne­ie­ka­ro da­ļu pa­sau­les un gan­drīz mū­žī­gi at­ra­dī­sies kāds šīs va­lū­tas skep­ti­ķis.

Ja ņe­mam vē­rā un at­tīs­tām sa­zvē­res­tī­bas te­ori­ju, tad ret­ro­grāds Ju­pi­ters – tā ir sen ap­do­mā­ta plā­na re­ali­zā­ci­ja. Eiro ne­vē­lē­sies ie­viest vis­i, ta­ču tie, ku­ri būs ti­ku­ši pie eiro, no tā ne­gri­bēs at­teik­ties. Edijs Spā­re pie­bilst, ka An­gli­ja, Zvied­ri­ja un Dā­ni­ja ir sa­gla­bā­ju­šas sa­vu va­lū­tu un ne­slēpj uz­ska­tus, ka eiro pie­ņē­ma val­stis, ku­rās ti­ka iz­nī­dē­ti Tem­plie­šu or­de­ņa** pēc­te­či. Pie­mē­ram, Fran­ci­jā. «Ja pē­tām li­te­ra­tū­rā, vi­ņi no Fran­ci­jas aiz­brau­ca uz Švei­ci, Zvied­ri­ju un An­gli­ju, kur no­stip­ri­nā­jās. ASV di­bi­nā­ja an­gļu ma­so­ni, Švei­cē dzī­vo mil­jo­nā­ri, un Bil­der­ber­ga klu­ba*** bied­ri tie­kas ša­jā val­stī. Vi­ņi no­sa­ka, kurš kļūs par Eiro­pas pre­zi­den­tu, pie­mē­ram, paš­rei­zē­jo Eiro­pa­do­mes priekš­sē­dē­tā­ju Her­ma­nu van Rom­pe­ju ak­cep­tē­ja vi­ņi. Un vi­ņi arī no­sa­ka pa­sau­les kār­tī­bu, vi­su val­stu po­li­ti­ku,» uz­ska­ta Edijs Spā­re.

2013. ga­da 9. jū­li­jā pie­ņem­tais lē­mums par Lat­vi­jas uz­ņem­ša­nu eiro­zo­nā un eiro ie­vie­ša­nas da­tums – 2014. ga­da 1. jan­vā­ris – vēs­ta, ka Lat­vi­jas tau­ta ir skep­tis­ki no­ska­ņo­ta pret la­ta aiz­vie­to­tā­ju, jo lat­vie­ši ne­par­ko ne­vē­las at­va­dī­ties no sa­vām tra­dī­ci­jām. Kad sti­hi­ju iz­vie­to­ju­mā do­mi­nē Ze­me, ne­gri­bas ne­ko daudz sa­vā dzī­vē mai­nīt. To­mēr as­tro­logs pro­gno­zē, ka eiro gan at­zī­sim un pie­ņem­sim par sa­vu va­lū­tu, ta­ču ne uz­reiz. Lē­nām, pa­ma­zām, so­li pa so­lī­tim. Par to lie­ci­na Gai­sa sti­hi­jas pro­por­ci­jas Lat­vi­jas jaun­ās va­lū­tas ho­ro­sko­pā.

Diem­žēl ie­dzī­vo­tā­ji no eiro ie­vie­ša­nas bū­tis­kus uz­la­bo­ju­mus ne­sa­ņems. Ja kāds cer uz gai­šā­ku nā­kot­ni, tad ir laiks at­va­dī­ties no ilū­zi­jām. Vie­nī­gais pluss, ka eiro ie­vie­ša­nas lai­kā nau­das ho­ro­sko­pā būs maz­liet pār­stā­vē­ta Uguns sti­hi­ja, no­teic as­tro­logs. Viņš skar­bi no­dē­vē par muļ­ķī­bām ap­gal­vo­ju­mus, ka eiro no­dro­ši­nās lie­lā­ku in­ves­tī­ci­ju plūs­mu un ka cil­vē­ki ātr­i aiz­mir­sīs la­tu.

Ak, lik­te­ņa ro­ta­ļas... Lat­vi­jā eiro ie­vie­sīs zī­mī­gā pla­nē­tu iz­vie­to­ju­mā – Ju­pi­ters at­kal būs ret­ro­grāds. Tā­pēc val­dīs lie­la skep­se pret eiro un to pār­vērst po­zi­tī­vā­kās emo­ci­jās va­rēs ti­kai ar lie­lām grū­tī­bām. «Lai si­tu­āci­ja mai­nī­tos, ir va­ja­dzīgs, kā dēļ mai­nī­ties. Jā­mai­na li­ku­mi,» pie­dā­vā as­tro­logs.

Ci­tiem, ne­vis sev

«Man li­kās in­te­re­san­ti, ka ko­pē­jā ana­lī­zē pa­rā­dī­jās ci­pars de­vi­ņi,» stās­ta Edijs Spā­re. Lat­vi­ja kļūst par 18. (1+8=9) eiro­zo­nas val­sti. «De­vi­ņi ir viens no slik­tā­ka­jiem skait­ļiem, ku­ru var vē­lē­ties sais­tī­bā ar nau­das ie­gū­ša­nu, jo tā pa­mat­vēr­tī­ba ir upu­rēt sa­vus re­sur­sus par la­bu ci­tiem. Tas no­zī­mē, ka ci­tas val­stis ie­gu­va no ie­stā­ša­nās Eiro­pas Sa­vie­nī­bā, bet mums drī­zāk būs vai­rāk zau­dē­ju­mu, jo būs vai­rāk jā­mak­sā. Va­rē­tu teikt, ka mū­su bu­džets vai­rāk at­dos ne­kā sa­ņems. Esam no­ka­vē­ju­ši to lie­lo nau­das plū­ša­nu uz še­jie­ni. Ja lie­tu­vie­ši būs nā­ka­mie, ku­ri ie­vie­sīs eiro, tad vi­ņi būs lie­lā­ki vin­nē­tā­ji,» uz­ska­ta as­tro­logs. Viņš pa­skaid­ro, ka Lie­tu­va, ja ie­stā­sies eiro­zo­nā 2015. ga­da 1. jan­vā­rī, no nu­me­ro­lo­ģi­jas vie­dok­ļa ie­gūs la­bā­ku star­ta ka­pi­tā­lu. Ga­da, mē­ne­ša un da­tu­ma kop­sum­ma vei­do skait­li 10. «Des­mit­nieks ir la­bāks – tas ir no­pel­nī­tais,» viņš sa­ka. Sa­vu­kārt de­vīt­nie­kā ie­tver­tais kods rak­stu­ro sap­ņo­tā­ju, fan­tas­tu, ku­ram pie­mīt vēl­me pa­da­rīt ci­tus la­bā­kus, rī­ko­ties tā, lai la­bāk kļū­tu ci­tiem, lai glo­bā­li kaut kas uz­la­bo­tos. Va­rē­tu teikt, ka tas ir pa­sau­les lā­pī­tājs, kurš ne­do­mā par se­vi un sev tu­va­jiem. Ir jau skais­ti, ka kāds gā­dā par ko­pē­jo kat­lu, bet jā­pa­do­mā, vai tie­šām sa­dzī­vē jū­ta­mies ēr­ti, ja glāb­jam ba­da­cie­tē­jus des­mi­tiem tūk­sto­šu kilo­met­ru at­tā­lu­mā, bet paš­iem trūkst ko mu­tē likt un bēr­niem – ko mu­gu­rā vilkt?

Edijs Spā­re re­zu­mē: «Lai gan de­vi­ņi ir piln­vēr­tī­bas un in­te­lek­tu­āls skait­lis, to ne­tul­ko kā po­zi­tī­vu fi­nan­si­ālu ie­gu­vu­mu. Līdz ar to ie­priek­šē­jās val­stis, kas ie­stā­jās Eiro­pas Sa­vie­nī­bā un eiro­zo­nā, sa­ņem lie­lā­kas in­ves­tī­ci­jas un ie­nā­ku­mus. Pa­rei­zāk sa­kot, in­sti­tū­ci­jas ša­jās val­stīs māk iz­man­tot ie­spē­jas. Pie­mē­ram, ce­ļi mums ir slik­ti. Ja pa­ska­tā­mies da­tus, cik Eiro­pa mums pie­dā­vā­ja fi­nan­sē­ju­mu un cik mēs pa­ņē­mām, tad tie ir no pie­ciem līdz piec­pa­dsmit pro­cen­tiem. Un vai­rāk ne­ņē­mām, jo bai­dī­jā­mies no bur­bu­ļa plī­ša­nas. Ce­ļus ne­var sa­tai­sīt vi­sus vie­nā ga­dā, bet, jo vai­rāk bū­tu sa­kār­to­ti ce­ļi, jo in­ves­tī­ci­jas vai­rāk ie­nāk­tu. Ta­ču vi­su lai­ku ir bai­les!»

Starp ci­tu, eiro ie­vie­ša­nas da­tu­ma kop­sum­ma ir de­vi­ņi (2014.1.1). Un de­vīt­nieks (kā skait­ļa 19 sa­stāv­da­ļa) pa­rā­dās vēl kā­dā Lat­vi­jas sais­tī­bā ar Eiro­pas Sa­vie­nī­bu. Pirms ie­stā­jā­mies, ta­jā bi­ja 15 val­stis. «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» iz­pē­tī­ja, ka ofi­ci­āla­jā Eiro­pas Sa­vie­nī­bas vēst­ne­sī par uz­ņem­ša­nu Eiro­pas val­stu eko­no­mis­ka­jā un po­li­tis­ka­jā ap­vie­nī­bā 2004. ga­da 1. mai­jā val­stis mi­nē­tas šā­dā se­cī­bā: Če­hi­jas Re­pub­li­ka, Igau­ni­ja, Kip­ra, Lat­vi­ja, Lie­tu­va, Un­gā­ri­ja, Mal­ta, Po­li­ja, Slo­vē­ni­ja,

Slo­vā­ki­ja. Ma­te­mā­tis­ki skai­tot, Lat­vi­ja vi­sā ko­pē­jā val­stu sa­rak­stā tā­tad ie­rin­do­jas 19. vie­tā. «De­viņ­pa­dsmit no­zī­mē, ka mēr­ķis ir sa­sniegts un ta­gad ir jau­tā­jums, ko tā­lāk ar to vi­su da­rīt?» as­tro­logs ko­do­lī­gi ko­men­tē. Viņš vēl­reiz uz­sver, ka paš­laik nav pre­cī­zi pa­teikts, cik nau­das un ku­rā jo­mā va­ram no Eiro­pas sa­ņemt un kā līdz šim pie­šķir­tie lī­dzek­ļi ir iz­lie­to­ti. «Ka­mēr ne­tiks ci­lā­ti jau­tā­ju­mi par to, cik nau­das mēs va­ram da­būt un kā va­ram to iz­man­tot, tik­mēr ne­kas ne­mai­nī­sies. Tā­pēc vai­rāk do­sim, ne­vis da­bū­sim,» strik­ti no­teic Edijs Spā­re.

To­reiz un ta­gad: di­vas as­tro­lo­ģis­kās kar­tes

Iz­ska­tot Lat­vi­jas ie­spē­jas Eiro­pas Sa­vie­nī­bā kā val­stij, ku­ra no­rē­ķi­nos iz­man­tos eiro, Edijs Spā­re sa­lī­dzi­na di­vas Lat­vi­jas Re­pub­li­kas as­tro­lo­ģis­kās kar­tes – tās di­bi­nā­ša­nas lai­kā 1918. ga­da 18. no­vem­brī un 1991. ga­da 21. augus­tā, kad Aug­stā­kā Pa­do­me pa­slu­di­nā­ja valsts ne­at­ka­rī­bu «de fac­to».

«Es do­mā­ju, ka abas kar­tes ir ak­tu­ālas, jo 1918. ga­dā val­sti di­bi­nā­jām, bet 1991. ga­da 21. augus­tā – «pār­di­bi­nā­jā­mies». Līdz ar to ie­vie­sām ko­rek­ci­jas (ie­priek­šē­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē), un tās diez­gan pre­cī­zi at­spo­gu­ļo mū­su valsts ta­ga­dē­jo gai­tu. Ne­drīkst sa­lī­dzi­nāt si­tu­āci­ju 1:1. Jā­sa­lī­dzi­na, kā­da tā bi­ja to­reiz un kā­da ir ta­gad,» viņš pa­ma­to sa­vu ana­lī­zi.

Lat­vi­jā na­ci­onā­las valsts ide­ja kļu­va ak­tu­ālā­ka tie­ši 1918. ga­dā, ko no­tei­ca sti­hi­ju iz­vie­to­ju­ma pro­por­ci­jas – četr­as da­ļas Ūdens un trīs da­ļas Uguns. «Ļo­ti na­ci­onā­lis­tis­ki vei­do­jām val­sti un vi­su lai­ku mek­lē­jām jaun­us ce­ļus, kā uz­la­bot, ko da­rīt. Arī uz­ņē­mēj­dar­bī­ba bi­ja ļo­ti iz­vēr­sta un val­stis­ki vei­ci­nā­ta. Bi­jām pir­ma­jā vie­tā svies­ta eks­por­tā Eiro­pā. Eks­por­tē­jām be­ko­nu,» viņš at­gā­di­na. «Ja mū­su eko­no­mi­ka at­tīs­tī­tos tā­pat kā Rie­tu­mu pa­sau­lē, var­būt mēs jo­pro­jām bū­tu lī­de­ri. Sta­bi­li­tā­te uz­ņē­mu­miem ne­bi­ja lie­la, bet nor­mas lī­me­nī. Ne­bi­ja ban­kro­tu uz kat­ra stū­ra. Ti­ka mek­lē­ta iz­eja uz ār­pu­si vai­rāk, ne­kā bi­ja ie­spē­ju, to­mēr iz­eja ti­ka mek­lē­ta. To no­sa­ka Gai­sa sti­hi­ja. Ar ta­ga­dē­jo val­sti pat sa­lī­dzi­nāt ne­var,» – tā skan Edi­ja Spā­res vēr­tē­jums.

Ta­ga­dē­jo Lat­vi­ju di­bi­nā­jām «uz ur­rā», val­dot Uguns sti­hi­jai. Ta­ču Lat­vi­jai ne­vie­na Uguns zo­di­aka zīm­ju pla­nē­ta ne­at­ro­das ne­vie­nā ho­ro­sko­pa Uguns zīm­ju «mā­jā» (as­tro­lo­ģis­kās kar­tes sek­to­rā – red.). «Līdz ar to mēs ne­ko re­āli ne­da­rām, lai iz­vēr­stu ak­ti­vi­tā­ti ār­pus valsts un arī val­stī. Da­rām to, kas ir rak­stu­rīgs Ze­mes sti­hi­jai – mums lie­kas, ka va­jag īs­te­not se­vi, no­dar­bo­ties ar se­vi, tā­pēc ār­kār­tī­gi maz mek­lē­jam ie­spē­jas, kā arī do­mā­jam ti­kai par sa­vu ma­ku un vē­de­ru. Tā­pēc jo­pro­jām tur­pi­nās valsts iz­lau­pī­ša­na. Mēs ti­kai ru­nā­jam par ie­spē­jām, sa­grāb­ja­mies ļo­ti daudz ie­spē­ju, bet ne­sa­gru­pē­jam tās, ne­iz­vēr­tē­jam, ko va­rē­tu da­rīt. Mē­ģi­nām sa­glābt Lat­vi­jas na­ci­onā­lo val­sti, ku­ru pēc «pār­di­bi­nā­ša­nas» ne­maz re­āli ne­vei­do­jam un ne­va­ram vei­dot. Acīm­re­dzot tā­pēc, ka ir ie­brau­cē­ju pā­rāk daudz un katrs do­mā ti­kai par sa­vu la­bu­mu un iz­de­vī­gu­mu. Ne­pie­cie­ša­mos li­ku­mus ne­pie­ņē­ma, kad tas tie­šām bi­ja sva­rī­gi, un ta­gad, kā iz­ska­tās, ir par vē­lu,» vēr­tē Edijs Spā­re.

Tā nu sa­nāk, ka uz Lat­vi­jas pē­dē­jiem 20 ga­diem var at­tie­ci­nāt trā­pī­go tei­cie­nu: ar mu­ti Rī­gā, ar dar­biem aiz­krās­nē. Vēl jo vai­rāk tā­pēc, ka Edi­ja Spā­res ana­lī­ze lie­ci­na – mēs ne­maz i ne­mai­nī­sim li­ku­mus, lai Lat­vi­ja tie­šām kļū­tu par na­ci­onā­lu val­sti. Viss. Šī ie­spē­ja ir no­gu­lē­ta – pa­lais­ta ga­rām. «Ja ne­kā­das ak­ti­vi­tā­tes no ār­pu­ses ne­tiek pie­dā­vā­tas vai uz­spies­tas, tad pa­ši ne­ko ne­re­ali­zē­jam, jo mums nav iek­šē­jās gri­bas (Uguns sti­hi­jas nav). Mums ir pļā­pā­ša­na par to, ka mēs kaut ko da­rī­sim, ka kaut kas ir jā­veic. Arī ta­gad – Rep­še nāk. Kā­pēc lai mēs ti­cē­tu, ka viņš pie­dā­vās kaut ko jaun­u, ja jau ta­gad imi­tē dar­bī­bu? Re­āli bū­tu jā­pie­dā­vā va­ri­an­ti, uz ku­rie­ni valsts var vir­zī­ties! Iek­šē­ji mums ir pra­sī­bas, ka vis­am jā­būt sta­bi­lam, ne­ko ne­drīkst mai­nīt, bet re­āli mēs ne­ko ne­da­rām, lai to sa­gla­bā­tu,» as­tro­lo­ga vēr­tē­jums nav glai­mo­jošs.

Viņš val­sti sa­lī­dzi­na ar kād­rei­zē­jo rūp­nie­cī­bas flag­ma­ni rūp­nī­cu VEF. Viss bi­ja la­bi, ka­mēr pie­pra­sī­ju­mu no­dro­ši­nā­ja pa­dom­ju re­pub­li­kas, jo tām VEF ra­žo­ju­mi bi­ja «know how»jeb pla­šā­kam cil­vē­ku lo­kam ne­zi­nā­mi jau­ni­nā­ju­mi. Tik­ko ro­be­žas bi­ja va­ļā, klāt bi­ja ķī­nie­ši ar ra­dio­te­le­fo­niem un ci­tiem tā lai­ka «ga­dže­tiem», un Rī­gā ra­žo­tie tele­fo­ni vairs ne­bi­ja va­ja­dzī­gi. Lieks kļu­va arī VEF. Tā iz­pau­žas Ze­mes sti­hi­ja Lat­vi­jā – mēs ne­ko ne­mai­nām, ne­ie­vie­šam jaun­as teh­no­lo­ģi­jas, jo smag­nē­ji tu­ra­mies pie ve­cām un pār­bau­dī­tām vēr­tī­bām. Un ne­pa­ma­nām brī­di, kad vēr­tī­bas kād­rei­zē­jais sta­tuss sāk ļo­dzī­ties.

Sa­ņem­sim no­pel­nī­to

Uz jau­tā­ju­mu, ku­ra Lat­vi­jas as­tro­lo­ģis­kā kar­te pre­cī­zāk at­spo­gu­ļo eiro ie­vie­ša­nas fo­nu, as­tro­logs at­bild: «Es teik­tu, ka jaun­ā kar­te at­spo­gu­ļo kriet­ni la­bāk.» Vis­pirms jau tā­pēc, ka pla­nē­tas, ta­jā skai­tā Ju­pi­ters, šķēr­so Mē­ness mez­glu. «Šis ir jaun­ais dzī­ves etaps, ku­rā ie­ejam. Sa­nāk, ka esam to no­pel­nī­ju­ši ar ie­priekš sa­strā­dā­to,» skaid­ro as­tro­logs.

Vi­ņa­prāt, Lat­vi­jas as­tro­lo­ģis­kā kar­te 1918. ga­da 18. no­vem­brī ne­lie­ci­na, ka valsts bū­tu ga­ta­va un spē­jī­ga ie­viest kaut ko jaun­u un no­zī­mī­gu. «Pla­nē­tu kom­bi­nā­ci­jas lie­ci­na, ka eiro va­ja­dzē­ja ie­viest ag­rāk – jau krī­zes lai­kā, ap­mē­ram 2009. ga­dā. Ap to lai­ku tie­šām at­sā­kās pie­klu­su­šās ru­nas par Lat­vi­jas un eiro «ap­rē­ķi­na lau­lī­bu». Mū­su kūt­rums ne­ļā­va to īs­te­not, jo Lat­vi­jas ho­ro­sko­pā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas, to­ties do­mi­nē Ze­mes sti­hi­ja. Tā­pēc mēs vi­su da­rām pēc reg­la­men­ta, tu­ra­mies pie li­ku­miem. Tik­līdz at­brauc augst­as ār­val­stu per­so­nas, slē­dzam vis­as ie­las. Vē­la­mies vi­su pa­da­rīt pā­rāk dro­šu, ne­rē­ķi­no­ties ar ie­dzī­vo­tā­jiem. Mēs esam ne­elas­tī­gi. Tā­pēc zau­dē­jam gan­drīz vis­as tie­sas prā­vas Eiro­pā, jo gri­bam dzī­vot elas­tī­ga­jā, mo­der­na­jā pa­sau­lē, gri­bam bau­dīt vi­sus la­bu­mus, ta­jā pa­šā lai­kā ne­ko ne­mai­not sa­vā val­stī,» as­tro­logs no­rā­da.

Viņš sa­ka – Lat­vi­jā li­ku­mi un bu­džets pa­ras­ti stā­jas spē­kā 1. jan­vā­rī. Ta­ču, ja val­stī vē­las pro­gre­su un at­tīs­tī­bu, tad lē­mu­mus pie­ņemt un pro­jek­tus uz­sākt va­ja­dzē­tu tā­dā mē­ne­sī, kurš, nu­me­ro­lo­ģis­ki vēr­tē­jot, bū­tu pie­mē­ro­tāks kon­krē­tās dar­bī­bas sāk­ša­nai. Tā­dē­jā­di ma­zi­nā­tos da­žā­du ap­stāk­ļu brem­zē­jo­šā ie­tek­me.

Ar ska­tu no ma­las

Edijs Spā­re uz­ska­ta, ka po­li­ti­kā pa­stā­vo­šās bai­les un pie­sar­dzī­bu va­rē­tu lauzt cil­vēks, kurš ne­ie­vē­ro val­stī pa­stā­vo­šos ste­reo­ti­pus. Vai Lat­vi­jā tāds maz var iz­augt? «Ne­pie­tiek ar vie­nu lī­de­ri. Vi­ņam jā­vei­do vis­a ko­man­da, kas gri­bēs kaut ko jaun­u ie­viest. Ja ne­būs kā­da, kas glo­bā­li sa­pu­ri­nās no­men­kla­tū­ras sis­tē­mu, ne­kas ne­mai­nī­sies,» as­tro­lo­ga no­stā­ja ir re­vo­lu­ci­onā­ra. «Mums Lat­vi­jā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas un nav arī lī­de­ra. Var pelt vai ne­pelt Vai­ru Vī­ķi-Frei­ber­gu, bet vi­ņa ir cil­vēks no ār­pu­ses. Mums ir jā­gai­da vēl viens lī­de­ris no ār­pu­ses, kas var­būt sa­kus­ti­nās šo val­sti, jo vis­i iek­šē­jie lī­de­ri ir pā­rāk kūt­ri dar­bī­bā un rī­cī­bā, bet lie­li mu­tes ba­jā­ri. Cil­vēks no ār­pu­ses lie­tas redz ci­tā­di, nav pa­kļauts ak­liem stan­dar­tiem, kā­di val­da šeit. Bri­se­les bi­ro­krāts ne­de­rēs, jo viņš ne­ko ne­mai­nīs. Krēs­lā sē­dē­tā­ji ini­ci­atī­vas ne­ra­da, va­ja­dzīgs kār­tīgs prag­ma­ti­ķis. Mums va­jag, lai Eiro­pas nau­du aku­mu­lē un ap­gūst. Nā­ka­mā ga­da bu­dže­tu vei­do­jot, ir jā­ru­nā par to, cik nau­das mēs va­rē­sim da­būt un ko lik­sim pre­tī, lai to nau­du va­rē­tu da­būt.

Ir vē­lams, lai po­li­ti­kā un arī uz­ņē­mēj­dar­bī­bā ie­nāk ci­tur dzī­vo­jo­šie, ir jā­mai­na li­ku­mi, pre­tē­jā ga­dī­ju­mā mēs šo nau­du ne­ie­gū­sim. To sim­bo­li­zē de­vīt­nieks, de­vī­tā mā­ja, kas as­tro­lo­ģi­jā no­zī­mē – ār­ze­mes, ce­ļo­ju­mi, li­ku­mi. Ja mēs esam de­vī­tie un cie­ši ne­sa­is­tām se­vi, sa­vu val­sti ar ār­zem­nie­kiem, tad mēs ne­ko ne­ie­gū­sim, ti­kai at­do­sim,» pa­ma­to as­tro­logs.

Ūdens­vīrs ne­ļauj rā­pot at­pa­kaļ

Vēr­tē­jot eiro nā­kot­ni, jā­ru­nā ne­vis par šīs va­lū­tas dzī­vot­spē­ju, bet par tās ie­vie­ša­nas mēr­ķi, uz­ska­ta Edijs Spā­re. «Jau kopš 19. gad­sim­ta ru­nā par Ūdens­vī­ra laik­me­tu. Bū­tī­bā tiek ru­nāts par val­sti bez ro­be­žām, ar vie­nu va­lū­tu, vie­nā­dām ie­spē­jām un bez ie­ro­be­žo­ju­miem. Lūk, mēs jau uz to vir­zā­mies, jo Eiro­pas Sa­vie­nī­ba ir valsts bez ro­be­žām, arī va­lū­ta ir bez ro­be­žām. Mēs ejam uz to, ka cen­trā­lais apa­rāts no­sa­ka to, kā viet­val­ži dzī­vos. Tā­pēc eiro ie­vie­sa un tā­pēc di­bi­nā­ja Eiro­pas Sa­vie­nī­bu. Kaut tā­pēc vien, ka paš­laik tu­vo­ja­mies Ūdens­vī­ra laik­me­tam, eiro ne­var būt īs­lai­cī­ga va­lū­ta. Tad sa­nāk­tu, ka at­tīs­tī­bā vir­zā­mies at­pa­kaļ, ne­vis uz priekš­u. Tā­pēc eiro tu­rē­sies sta­bi­li un il­gi,» ap­gal­vo as­tro­logs.

No nu­me­ro­lo­ga po­zī­ci­jām ska­to­ties, eiro iz­vei­do­ša­na un ie­vie­ša­na Eiro­pas val­stīs to­mēr ir iz­de­vu­sies, jo šai nau­dai pa­re­dzēts ie­ka­rot pa­sau­li. Da­tu­mi, ku­ros ti­ka pie­ņem­ti lē­mu­mi par eiro ie­vie­ša­nu, nu­me­ro­lo­ģis­ki bi­ju­ši veik­smī­gā­ki ne­kā do­lā­ram.

____

* Pla­nē­tas «at­pa­kaļ­ejo­šā» kus­tī­ba, kas ra­da pro­blē­mas, de­for­mē ob­jek­tī­vo re­ali­tā­ti.

**Po­pu­lā­rā ver­si­jā – kris­tie­šu mi­li­tā­rais or­de­nis, kas vi­dus­lai­kos pa­stā­vē­ja pār­simts ga­du. Tā ide­jas mūs­die­nu sa­bied­rī­bā pār­stāv, pie­mē­ram, brīv­mūr­nie­ki.

*** Sle­pe­na bied­rī­ba, ku­rā ie­sais­tī­ju­šies pa­sau­les po­li­tis­kās un fi­nan­šu eli­tes pār­stāv­ji.

Citi raksti

Katru dzīves aspektu ir pārveidojusi tehnoloģija, un tas ietver arī brīvā laika pavadīšanu un izklaidi. No filmu straumēšanas pēc pieprasījuma līdz interaktīvu lietotņu un digitālo hobiju izpētei mūsdienu dzīvesveids arvien vairāk balstās uz pieredzi, kas pieejama uzreiz un ērti. Šodien cilvēki sagaida ātru piekļuvi visam, kas viņus interesē, un tiešsaistes risinājumi to padara iespējamu. Aplūkosim, kā tiešsaistes kazino ieņem vietu digitālajā izklaidē mūsdienu dzīvesveidā un kā tie kļūst par neatņemamu šī plašā tirgus daļu.