Iemīlēsim arī eiro?

Turpinot septembra «Praktiskajā Astroloģijā» aizsākto tēmu, eiro ieviešanas aspektus Latvijā iztirzā astrologs Edijs Spāre.

 Vi­ņa vēr­tē­jums iz­riet gan no as­tro­lo­ģi­jas, gan nu­me­ro­lo­ģi­jas un se­ci­nā­ju­mi ne­ap­ro­be­žo­jas ti­kai ar sau­su fak­tu uz­skai­tī­ju­mu. Ie­spē­jams, kā­dam as­tro­lo­ga ska­tī­jums va­rē­tu šķist pro­vo­ka­tīvs, ta­ču tas ne­no­lie­dza­mi ro­si­na do­māt pat­stā­vī­gi un, pats sva­rī­gā­kais, ne­bai­dī­ties do­māt.

Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem – čiks

Eiro ie­vie­ša­nas brī­dī va­lū­tas ho­ro­sko­pā pa­rā­dās trīs as­tro­lo­ģis­kās sti­hi­jas – Ze­me, Gaiss un Ūdens. Sim­bo­lis­ki Ze­me pie­šķir sta­bi­li­tā­ti un prak­tis­ku­mu, Gaiss – vieg­lā­kas mij­ie­dar­bī­bas ie­spē­jas, ap­gro­zī­ju­mu un tirdz­nie­cī­bas vei­ci­nā­ša­nu, bet Ūdens no­sa­ka, ka va­lū­ta sa­mē­rā vieg­li asi­mi­lē­jas Eiro­pas val­stīs un to tau­tas jaun­o nau­du pie­ņem un uz­tver kā sa­vē­jo un daudz ne­raud par zau­dē­to. Ho­ro­sko­pā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas, kas no­rā­da uz to, ka eiro ie­vie­ša­na no­tiek gau­si, teic Edijs Spā­re. As­tro­logs no­rā­da ret­ro­grā­do* Ju­pi­te­ru (tā tiek uz­ska­tī­ta par vie­nu no nau­das pla­nē­tām) eiro ie­vie­ša­nas brī­dī, kas ap­stip­ri­na ten­den­ci, ka eiro vē­ja spār­niem ne­ie­ka­ro da­ļu pa­sau­les un gan­drīz mū­žī­gi at­ra­dī­sies kāds šīs va­lū­tas skep­ti­ķis.

Ja ņe­mam vē­rā un at­tīs­tām sa­zvē­res­tī­bas te­ori­ju, tad ret­ro­grāds Ju­pi­ters – tā ir sen ap­do­mā­ta plā­na re­ali­zā­ci­ja. Eiro ne­vē­lē­sies ie­viest vis­i, ta­ču tie, ku­ri būs ti­ku­ši pie eiro, no tā ne­gri­bēs at­teik­ties. Edijs Spā­re pie­bilst, ka An­gli­ja, Zvied­ri­ja un Dā­ni­ja ir sa­gla­bā­ju­šas sa­vu va­lū­tu un ne­slēpj uz­ska­tus, ka eiro pie­ņē­ma val­stis, ku­rās ti­ka iz­nī­dē­ti Tem­plie­šu or­de­ņa** pēc­te­či. Pie­mē­ram, Fran­ci­jā. «Ja pē­tām li­te­ra­tū­rā, vi­ņi no Fran­ci­jas aiz­brau­ca uz Švei­ci, Zvied­ri­ju un An­gli­ju, kur no­stip­ri­nā­jās. ASV di­bi­nā­ja an­gļu ma­so­ni, Švei­cē dzī­vo mil­jo­nā­ri, un Bil­der­ber­ga klu­ba*** bied­ri tie­kas ša­jā val­stī. Vi­ņi no­sa­ka, kurš kļūs par Eiro­pas pre­zi­den­tu, pie­mē­ram, paš­rei­zē­jo Eiro­pa­do­mes priekš­sē­dē­tā­ju Her­ma­nu van Rom­pe­ju ak­cep­tē­ja vi­ņi. Un vi­ņi arī no­sa­ka pa­sau­les kār­tī­bu, vi­su val­stu po­li­ti­ku,» uz­ska­ta Edijs Spā­re.

2013. ga­da 9. jū­li­jā pie­ņem­tais lē­mums par Lat­vi­jas uz­ņem­ša­nu eiro­zo­nā un eiro ie­vie­ša­nas da­tums – 2014. ga­da 1. jan­vā­ris – vēs­ta, ka Lat­vi­jas tau­ta ir skep­tis­ki no­ska­ņo­ta pret la­ta aiz­vie­to­tā­ju, jo lat­vie­ši ne­par­ko ne­vē­las at­va­dī­ties no sa­vām tra­dī­ci­jām. Kad sti­hi­ju iz­vie­to­ju­mā do­mi­nē Ze­me, ne­gri­bas ne­ko daudz sa­vā dzī­vē mai­nīt. To­mēr as­tro­logs pro­gno­zē, ka eiro gan at­zī­sim un pie­ņem­sim par sa­vu va­lū­tu, ta­ču ne uz­reiz. Lē­nām, pa­ma­zām, so­li pa so­lī­tim. Par to lie­ci­na Gai­sa sti­hi­jas pro­por­ci­jas Lat­vi­jas jaun­ās va­lū­tas ho­ro­sko­pā.

Diem­žēl ie­dzī­vo­tā­ji no eiro ie­vie­ša­nas bū­tis­kus uz­la­bo­ju­mus ne­sa­ņems. Ja kāds cer uz gai­šā­ku nā­kot­ni, tad ir laiks at­va­dī­ties no ilū­zi­jām. Vie­nī­gais pluss, ka eiro ie­vie­ša­nas lai­kā nau­das ho­ro­sko­pā būs maz­liet pār­stā­vē­ta Uguns sti­hi­ja, no­teic as­tro­logs. Viņš skar­bi no­dē­vē par muļ­ķī­bām ap­gal­vo­ju­mus, ka eiro no­dro­ši­nās lie­lā­ku in­ves­tī­ci­ju plūs­mu un ka cil­vē­ki ātr­i aiz­mir­sīs la­tu.

Ak, lik­te­ņa ro­ta­ļas... Lat­vi­jā eiro ie­vie­sīs zī­mī­gā pla­nē­tu iz­vie­to­ju­mā – Ju­pi­ters at­kal būs ret­ro­grāds. Tā­pēc val­dīs lie­la skep­se pret eiro un to pār­vērst po­zi­tī­vā­kās emo­ci­jās va­rēs ti­kai ar lie­lām grū­tī­bām. «Lai si­tu­āci­ja mai­nī­tos, ir va­ja­dzīgs, kā dēļ mai­nī­ties. Jā­mai­na li­ku­mi,» pie­dā­vā as­tro­logs.

Ci­tiem, ne­vis sev

«Man li­kās in­te­re­san­ti, ka ko­pē­jā ana­lī­zē pa­rā­dī­jās ci­pars de­vi­ņi,» stās­ta Edijs Spā­re. Lat­vi­ja kļūst par 18. (1+8=9) eiro­zo­nas val­sti. «De­vi­ņi ir viens no slik­tā­ka­jiem skait­ļiem, ku­ru var vē­lē­ties sais­tī­bā ar nau­das ie­gū­ša­nu, jo tā pa­mat­vēr­tī­ba ir upu­rēt sa­vus re­sur­sus par la­bu ci­tiem. Tas no­zī­mē, ka ci­tas val­stis ie­gu­va no ie­stā­ša­nās Eiro­pas Sa­vie­nī­bā, bet mums drī­zāk būs vai­rāk zau­dē­ju­mu, jo būs vai­rāk jā­mak­sā. Va­rē­tu teikt, ka mū­su bu­džets vai­rāk at­dos ne­kā sa­ņems. Esam no­ka­vē­ju­ši to lie­lo nau­das plū­ša­nu uz še­jie­ni. Ja lie­tu­vie­ši būs nā­ka­mie, ku­ri ie­vie­sīs eiro, tad vi­ņi būs lie­lā­ki vin­nē­tā­ji,» uz­ska­ta as­tro­logs. Viņš pa­skaid­ro, ka Lie­tu­va, ja ie­stā­sies eiro­zo­nā 2015. ga­da 1. jan­vā­rī, no nu­me­ro­lo­ģi­jas vie­dok­ļa ie­gūs la­bā­ku star­ta ka­pi­tā­lu. Ga­da, mē­ne­ša un da­tu­ma kop­sum­ma vei­do skait­li 10. «Des­mit­nieks ir la­bāks – tas ir no­pel­nī­tais,» viņš sa­ka. Sa­vu­kārt de­vīt­nie­kā ie­tver­tais kods rak­stu­ro sap­ņo­tā­ju, fan­tas­tu, ku­ram pie­mīt vēl­me pa­da­rīt ci­tus la­bā­kus, rī­ko­ties tā, lai la­bāk kļū­tu ci­tiem, lai glo­bā­li kaut kas uz­la­bo­tos. Va­rē­tu teikt, ka tas ir pa­sau­les lā­pī­tājs, kurš ne­do­mā par se­vi un sev tu­va­jiem. Ir jau skais­ti, ka kāds gā­dā par ko­pē­jo kat­lu, bet jā­pa­do­mā, vai tie­šām sa­dzī­vē jū­ta­mies ēr­ti, ja glāb­jam ba­da­cie­tē­jus des­mi­tiem tūk­sto­šu kilo­met­ru at­tā­lu­mā, bet paš­iem trūkst ko mu­tē likt un bēr­niem – ko mu­gu­rā vilkt?

Edijs Spā­re re­zu­mē: «Lai gan de­vi­ņi ir piln­vēr­tī­bas un in­te­lek­tu­āls skait­lis, to ne­tul­ko kā po­zi­tī­vu fi­nan­si­ālu ie­gu­vu­mu. Līdz ar to ie­priek­šē­jās val­stis, kas ie­stā­jās Eiro­pas Sa­vie­nī­bā un eiro­zo­nā, sa­ņem lie­lā­kas in­ves­tī­ci­jas un ie­nā­ku­mus. Pa­rei­zāk sa­kot, in­sti­tū­ci­jas ša­jās val­stīs māk iz­man­tot ie­spē­jas. Pie­mē­ram, ce­ļi mums ir slik­ti. Ja pa­ska­tā­mies da­tus, cik Eiro­pa mums pie­dā­vā­ja fi­nan­sē­ju­mu un cik mēs pa­ņē­mām, tad tie ir no pie­ciem līdz piec­pa­dsmit pro­cen­tiem. Un vai­rāk ne­ņē­mām, jo bai­dī­jā­mies no bur­bu­ļa plī­ša­nas. Ce­ļus ne­var sa­tai­sīt vi­sus vie­nā ga­dā, bet, jo vai­rāk bū­tu sa­kār­to­ti ce­ļi, jo in­ves­tī­ci­jas vai­rāk ie­nāk­tu. Ta­ču vi­su lai­ku ir bai­les!»

Starp ci­tu, eiro ie­vie­ša­nas da­tu­ma kop­sum­ma ir de­vi­ņi (2014.1.1). Un de­vīt­nieks (kā skait­ļa 19 sa­stāv­da­ļa) pa­rā­dās vēl kā­dā Lat­vi­jas sais­tī­bā ar Eiro­pas Sa­vie­nī­bu. Pirms ie­stā­jā­mies, ta­jā bi­ja 15 val­stis. «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» iz­pē­tī­ja, ka ofi­ci­āla­jā Eiro­pas Sa­vie­nī­bas vēst­ne­sī par uz­ņem­ša­nu Eiro­pas val­stu eko­no­mis­ka­jā un po­li­tis­ka­jā ap­vie­nī­bā 2004. ga­da 1. mai­jā val­stis mi­nē­tas šā­dā se­cī­bā: Če­hi­jas Re­pub­li­ka, Igau­ni­ja, Kip­ra, Lat­vi­ja, Lie­tu­va, Un­gā­ri­ja, Mal­ta, Po­li­ja, Slo­vē­ni­ja,

Slo­vā­ki­ja. Ma­te­mā­tis­ki skai­tot, Lat­vi­ja vi­sā ko­pē­jā val­stu sa­rak­stā tā­tad ie­rin­do­jas 19. vie­tā. «De­viņ­pa­dsmit no­zī­mē, ka mēr­ķis ir sa­sniegts un ta­gad ir jau­tā­jums, ko tā­lāk ar to vi­su da­rīt?» as­tro­logs ko­do­lī­gi ko­men­tē. Viņš vēl­reiz uz­sver, ka paš­laik nav pre­cī­zi pa­teikts, cik nau­das un ku­rā jo­mā va­ram no Eiro­pas sa­ņemt un kā līdz šim pie­šķir­tie lī­dzek­ļi ir iz­lie­to­ti. «Ka­mēr ne­tiks ci­lā­ti jau­tā­ju­mi par to, cik nau­das mēs va­ram da­būt un kā va­ram to iz­man­tot, tik­mēr ne­kas ne­mai­nī­sies. Tā­pēc vai­rāk do­sim, ne­vis da­bū­sim,» strik­ti no­teic Edijs Spā­re.

To­reiz un ta­gad: di­vas as­tro­lo­ģis­kās kar­tes

Iz­ska­tot Lat­vi­jas ie­spē­jas Eiro­pas Sa­vie­nī­bā kā val­stij, ku­ra no­rē­ķi­nos iz­man­tos eiro, Edijs Spā­re sa­lī­dzi­na di­vas Lat­vi­jas Re­pub­li­kas as­tro­lo­ģis­kās kar­tes – tās di­bi­nā­ša­nas lai­kā 1918. ga­da 18. no­vem­brī un 1991. ga­da 21. augus­tā, kad Aug­stā­kā Pa­do­me pa­slu­di­nā­ja valsts ne­at­ka­rī­bu «de fac­to».

«Es do­mā­ju, ka abas kar­tes ir ak­tu­ālas, jo 1918. ga­dā val­sti di­bi­nā­jām, bet 1991. ga­da 21. augus­tā – «pār­di­bi­nā­jā­mies». Līdz ar to ie­vie­sām ko­rek­ci­jas (ie­priek­šē­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē), un tās diez­gan pre­cī­zi at­spo­gu­ļo mū­su valsts ta­ga­dē­jo gai­tu. Ne­drīkst sa­lī­dzi­nāt si­tu­āci­ju 1:1. Jā­sa­lī­dzi­na, kā­da tā bi­ja to­reiz un kā­da ir ta­gad,» viņš pa­ma­to sa­vu ana­lī­zi.

Lat­vi­jā na­ci­onā­las valsts ide­ja kļu­va ak­tu­ālā­ka tie­ši 1918. ga­dā, ko no­tei­ca sti­hi­ju iz­vie­to­ju­ma pro­por­ci­jas – četr­as da­ļas Ūdens un trīs da­ļas Uguns. «Ļo­ti na­ci­onā­lis­tis­ki vei­do­jām val­sti un vi­su lai­ku mek­lē­jām jaun­us ce­ļus, kā uz­la­bot, ko da­rīt. Arī uz­ņē­mēj­dar­bī­ba bi­ja ļo­ti iz­vēr­sta un val­stis­ki vei­ci­nā­ta. Bi­jām pir­ma­jā vie­tā svies­ta eks­por­tā Eiro­pā. Eks­por­tē­jām be­ko­nu,» viņš at­gā­di­na. «Ja mū­su eko­no­mi­ka at­tīs­tī­tos tā­pat kā Rie­tu­mu pa­sau­lē, var­būt mēs jo­pro­jām bū­tu lī­de­ri. Sta­bi­li­tā­te uz­ņē­mu­miem ne­bi­ja lie­la, bet nor­mas lī­me­nī. Ne­bi­ja ban­kro­tu uz kat­ra stū­ra. Ti­ka mek­lē­ta iz­eja uz ār­pu­si vai­rāk, ne­kā bi­ja ie­spē­ju, to­mēr iz­eja ti­ka mek­lē­ta. To no­sa­ka Gai­sa sti­hi­ja. Ar ta­ga­dē­jo val­sti pat sa­lī­dzi­nāt ne­var,» – tā skan Edi­ja Spā­res vēr­tē­jums.

Ta­ga­dē­jo Lat­vi­ju di­bi­nā­jām «uz ur­rā», val­dot Uguns sti­hi­jai. Ta­ču Lat­vi­jai ne­vie­na Uguns zo­di­aka zīm­ju pla­nē­ta ne­at­ro­das ne­vie­nā ho­ro­sko­pa Uguns zīm­ju «mā­jā» (as­tro­lo­ģis­kās kar­tes sek­to­rā – red.). «Līdz ar to mēs ne­ko re­āli ne­da­rām, lai iz­vēr­stu ak­ti­vi­tā­ti ār­pus valsts un arī val­stī. Da­rām to, kas ir rak­stu­rīgs Ze­mes sti­hi­jai – mums lie­kas, ka va­jag īs­te­not se­vi, no­dar­bo­ties ar se­vi, tā­pēc ār­kār­tī­gi maz mek­lē­jam ie­spē­jas, kā arī do­mā­jam ti­kai par sa­vu ma­ku un vē­de­ru. Tā­pēc jo­pro­jām tur­pi­nās valsts iz­lau­pī­ša­na. Mēs ti­kai ru­nā­jam par ie­spē­jām, sa­grāb­ja­mies ļo­ti daudz ie­spē­ju, bet ne­sa­gru­pē­jam tās, ne­iz­vēr­tē­jam, ko va­rē­tu da­rīt. Mē­ģi­nām sa­glābt Lat­vi­jas na­ci­onā­lo val­sti, ku­ru pēc «pār­di­bi­nā­ša­nas» ne­maz re­āli ne­vei­do­jam un ne­va­ram vei­dot. Acīm­re­dzot tā­pēc, ka ir ie­brau­cē­ju pā­rāk daudz un katrs do­mā ti­kai par sa­vu la­bu­mu un iz­de­vī­gu­mu. Ne­pie­cie­ša­mos li­ku­mus ne­pie­ņē­ma, kad tas tie­šām bi­ja sva­rī­gi, un ta­gad, kā iz­ska­tās, ir par vē­lu,» vēr­tē Edijs Spā­re.

Tā nu sa­nāk, ka uz Lat­vi­jas pē­dē­jiem 20 ga­diem var at­tie­ci­nāt trā­pī­go tei­cie­nu: ar mu­ti Rī­gā, ar dar­biem aiz­krās­nē. Vēl jo vai­rāk tā­pēc, ka Edi­ja Spā­res ana­lī­ze lie­ci­na – mēs ne­maz i ne­mai­nī­sim li­ku­mus, lai Lat­vi­ja tie­šām kļū­tu par na­ci­onā­lu val­sti. Viss. Šī ie­spē­ja ir no­gu­lē­ta – pa­lais­ta ga­rām. «Ja ne­kā­das ak­ti­vi­tā­tes no ār­pu­ses ne­tiek pie­dā­vā­tas vai uz­spies­tas, tad pa­ši ne­ko ne­re­ali­zē­jam, jo mums nav iek­šē­jās gri­bas (Uguns sti­hi­jas nav). Mums ir pļā­pā­ša­na par to, ka mēs kaut ko da­rī­sim, ka kaut kas ir jā­veic. Arī ta­gad – Rep­še nāk. Kā­pēc lai mēs ti­cē­tu, ka viņš pie­dā­vās kaut ko jaun­u, ja jau ta­gad imi­tē dar­bī­bu? Re­āli bū­tu jā­pie­dā­vā va­ri­an­ti, uz ku­rie­ni valsts var vir­zī­ties! Iek­šē­ji mums ir pra­sī­bas, ka vis­am jā­būt sta­bi­lam, ne­ko ne­drīkst mai­nīt, bet re­āli mēs ne­ko ne­da­rām, lai to sa­gla­bā­tu,» as­tro­lo­ga vēr­tē­jums nav glai­mo­jošs.

Viņš val­sti sa­lī­dzi­na ar kād­rei­zē­jo rūp­nie­cī­bas flag­ma­ni rūp­nī­cu VEF. Viss bi­ja la­bi, ka­mēr pie­pra­sī­ju­mu no­dro­ši­nā­ja pa­dom­ju re­pub­li­kas, jo tām VEF ra­žo­ju­mi bi­ja «know how»jeb pla­šā­kam cil­vē­ku lo­kam ne­zi­nā­mi jau­ni­nā­ju­mi. Tik­ko ro­be­žas bi­ja va­ļā, klāt bi­ja ķī­nie­ši ar ra­dio­te­le­fo­niem un ci­tiem tā lai­ka «ga­dže­tiem», un Rī­gā ra­žo­tie tele­fo­ni vairs ne­bi­ja va­ja­dzī­gi. Lieks kļu­va arī VEF. Tā iz­pau­žas Ze­mes sti­hi­ja Lat­vi­jā – mēs ne­ko ne­mai­nām, ne­ie­vie­šam jaun­as teh­no­lo­ģi­jas, jo smag­nē­ji tu­ra­mies pie ve­cām un pār­bau­dī­tām vēr­tī­bām. Un ne­pa­ma­nām brī­di, kad vēr­tī­bas kād­rei­zē­jais sta­tuss sāk ļo­dzī­ties.

Sa­ņem­sim no­pel­nī­to

Uz jau­tā­ju­mu, ku­ra Lat­vi­jas as­tro­lo­ģis­kā kar­te pre­cī­zāk at­spo­gu­ļo eiro ie­vie­ša­nas fo­nu, as­tro­logs at­bild: «Es teik­tu, ka jaun­ā kar­te at­spo­gu­ļo kriet­ni la­bāk.» Vis­pirms jau tā­pēc, ka pla­nē­tas, ta­jā skai­tā Ju­pi­ters, šķēr­so Mē­ness mez­glu. «Šis ir jaun­ais dzī­ves etaps, ku­rā ie­ejam. Sa­nāk, ka esam to no­pel­nī­ju­ši ar ie­priekš sa­strā­dā­to,» skaid­ro as­tro­logs.

Vi­ņa­prāt, Lat­vi­jas as­tro­lo­ģis­kā kar­te 1918. ga­da 18. no­vem­brī ne­lie­ci­na, ka valsts bū­tu ga­ta­va un spē­jī­ga ie­viest kaut ko jaun­u un no­zī­mī­gu. «Pla­nē­tu kom­bi­nā­ci­jas lie­ci­na, ka eiro va­ja­dzē­ja ie­viest ag­rāk – jau krī­zes lai­kā, ap­mē­ram 2009. ga­dā. Ap to lai­ku tie­šām at­sā­kās pie­klu­su­šās ru­nas par Lat­vi­jas un eiro «ap­rē­ķi­na lau­lī­bu». Mū­su kūt­rums ne­ļā­va to īs­te­not, jo Lat­vi­jas ho­ro­sko­pā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas, to­ties do­mi­nē Ze­mes sti­hi­ja. Tā­pēc mēs vi­su da­rām pēc reg­la­men­ta, tu­ra­mies pie li­ku­miem. Tik­līdz at­brauc augst­as ār­val­stu per­so­nas, slē­dzam vis­as ie­las. Vē­la­mies vi­su pa­da­rīt pā­rāk dro­šu, ne­rē­ķi­no­ties ar ie­dzī­vo­tā­jiem. Mēs esam ne­elas­tī­gi. Tā­pēc zau­dē­jam gan­drīz vis­as tie­sas prā­vas Eiro­pā, jo gri­bam dzī­vot elas­tī­ga­jā, mo­der­na­jā pa­sau­lē, gri­bam bau­dīt vi­sus la­bu­mus, ta­jā pa­šā lai­kā ne­ko ne­mai­not sa­vā val­stī,» as­tro­logs no­rā­da.

Viņš sa­ka – Lat­vi­jā li­ku­mi un bu­džets pa­ras­ti stā­jas spē­kā 1. jan­vā­rī. Ta­ču, ja val­stī vē­las pro­gre­su un at­tīs­tī­bu, tad lē­mu­mus pie­ņemt un pro­jek­tus uz­sākt va­ja­dzē­tu tā­dā mē­ne­sī, kurš, nu­me­ro­lo­ģis­ki vēr­tē­jot, bū­tu pie­mē­ro­tāks kon­krē­tās dar­bī­bas sāk­ša­nai. Tā­dē­jā­di ma­zi­nā­tos da­žā­du ap­stāk­ļu brem­zē­jo­šā ie­tek­me.

Ar ska­tu no ma­las

Edijs Spā­re uz­ska­ta, ka po­li­ti­kā pa­stā­vo­šās bai­les un pie­sar­dzī­bu va­rē­tu lauzt cil­vēks, kurš ne­ie­vē­ro val­stī pa­stā­vo­šos ste­reo­ti­pus. Vai Lat­vi­jā tāds maz var iz­augt? «Ne­pie­tiek ar vie­nu lī­de­ri. Vi­ņam jā­vei­do vis­a ko­man­da, kas gri­bēs kaut ko jaun­u ie­viest. Ja ne­būs kā­da, kas glo­bā­li sa­pu­ri­nās no­men­kla­tū­ras sis­tē­mu, ne­kas ne­mai­nī­sies,» as­tro­lo­ga no­stā­ja ir re­vo­lu­ci­onā­ra. «Mums Lat­vi­jā pie­trūkst Uguns sti­hi­jas un nav arī lī­de­ra. Var pelt vai ne­pelt Vai­ru Vī­ķi-Frei­ber­gu, bet vi­ņa ir cil­vēks no ār­pu­ses. Mums ir jā­gai­da vēl viens lī­de­ris no ār­pu­ses, kas var­būt sa­kus­ti­nās šo val­sti, jo vis­i iek­šē­jie lī­de­ri ir pā­rāk kūt­ri dar­bī­bā un rī­cī­bā, bet lie­li mu­tes ba­jā­ri. Cil­vēks no ār­pu­ses lie­tas redz ci­tā­di, nav pa­kļauts ak­liem stan­dar­tiem, kā­di val­da šeit. Bri­se­les bi­ro­krāts ne­de­rēs, jo viņš ne­ko ne­mai­nīs. Krēs­lā sē­dē­tā­ji ini­ci­atī­vas ne­ra­da, va­ja­dzīgs kār­tīgs prag­ma­ti­ķis. Mums va­jag, lai Eiro­pas nau­du aku­mu­lē un ap­gūst. Nā­ka­mā ga­da bu­dže­tu vei­do­jot, ir jā­ru­nā par to, cik nau­das mēs va­rē­sim da­būt un ko lik­sim pre­tī, lai to nau­du va­rē­tu da­būt.

Ir vē­lams, lai po­li­ti­kā un arī uz­ņē­mēj­dar­bī­bā ie­nāk ci­tur dzī­vo­jo­šie, ir jā­mai­na li­ku­mi, pre­tē­jā ga­dī­ju­mā mēs šo nau­du ne­ie­gū­sim. To sim­bo­li­zē de­vīt­nieks, de­vī­tā mā­ja, kas as­tro­lo­ģi­jā no­zī­mē – ār­ze­mes, ce­ļo­ju­mi, li­ku­mi. Ja mēs esam de­vī­tie un cie­ši ne­sa­is­tām se­vi, sa­vu val­sti ar ār­zem­nie­kiem, tad mēs ne­ko ne­ie­gū­sim, ti­kai at­do­sim,» pa­ma­to as­tro­logs.

Ūdens­vīrs ne­ļauj rā­pot at­pa­kaļ

Vēr­tē­jot eiro nā­kot­ni, jā­ru­nā ne­vis par šīs va­lū­tas dzī­vot­spē­ju, bet par tās ie­vie­ša­nas mēr­ķi, uz­ska­ta Edijs Spā­re. «Jau kopš 19. gad­sim­ta ru­nā par Ūdens­vī­ra laik­me­tu. Bū­tī­bā tiek ru­nāts par val­sti bez ro­be­žām, ar vie­nu va­lū­tu, vie­nā­dām ie­spē­jām un bez ie­ro­be­žo­ju­miem. Lūk, mēs jau uz to vir­zā­mies, jo Eiro­pas Sa­vie­nī­ba ir valsts bez ro­be­žām, arī va­lū­ta ir bez ro­be­žām. Mēs ejam uz to, ka cen­trā­lais apa­rāts no­sa­ka to, kā viet­val­ži dzī­vos. Tā­pēc eiro ie­vie­sa un tā­pēc di­bi­nā­ja Eiro­pas Sa­vie­nī­bu. Kaut tā­pēc vien, ka paš­laik tu­vo­ja­mies Ūdens­vī­ra laik­me­tam, eiro ne­var būt īs­lai­cī­ga va­lū­ta. Tad sa­nāk­tu, ka at­tīs­tī­bā vir­zā­mies at­pa­kaļ, ne­vis uz priekš­u. Tā­pēc eiro tu­rē­sies sta­bi­li un il­gi,» ap­gal­vo as­tro­logs.

No nu­me­ro­lo­ga po­zī­ci­jām ska­to­ties, eiro iz­vei­do­ša­na un ie­vie­ša­na Eiro­pas val­stīs to­mēr ir iz­de­vu­sies, jo šai nau­dai pa­re­dzēts ie­ka­rot pa­sau­li. Da­tu­mi, ku­ros ti­ka pie­ņem­ti lē­mu­mi par eiro ie­vie­ša­nu, nu­me­ro­lo­ģis­ki bi­ju­ši veik­smī­gā­ki ne­kā do­lā­ram.

____

* Pla­nē­tas «at­pa­kaļ­ejo­šā» kus­tī­ba, kas ra­da pro­blē­mas, de­for­mē ob­jek­tī­vo re­ali­tā­ti.

**Po­pu­lā­rā ver­si­jā – kris­tie­šu mi­li­tā­rais or­de­nis, kas vi­dus­lai­kos pa­stā­vē­ja pār­simts ga­du. Tā ide­jas mūs­die­nu sa­bied­rī­bā pār­stāv, pie­mē­ram, brīv­mūr­nie­ki.

*** Sle­pe­na bied­rī­ba, ku­rā ie­sais­tī­ju­šies pa­sau­les po­li­tis­kās un fi­nan­šu eli­tes pār­stāv­ji.

Svarīgākais