Latvija un Luksemburga sadalīs likvidējamās "ABLV Bank" atgūto naudu
Latvija slēgs līgumu ar Luksemburgu, lai varētu saņemt pusi no Luksemburgā konfiscētajiem 1 550 180 ASV dolāriem (1,345 miljoniem eiro), kas atgūti no likvidējamās "ABLV Bank", izriet no tiesību aktu portālā pieejamā protokollēmuma projekta.
Protokollēmuma projekta anotācijā sacīts, ka Latvijas Tieslietu ministrija 2023. gada 2. martā nosūtīja Luksemburgas kompetentajai iestādei lūgumu par Rīgas apgabaltiesas lēmuma krimināllietā, kas saistīta ar "ABLV Bank", atzīšanu un izpildi Luksemburgā, ar kuru bija atzīta par noziedzīgi iegūtu manta 1 550 180 ASV dolāru apmērā.
Luksemburgas Aizturēto un konfiscēto līdzekļu pārvaldības birojs 2026. gada 28. janvārī informēja Tieslietu ministriju, ka "ABLV Bank" likvidatori Luksemburgā ir atguvuši konfiskācijai pakļautos līdzekļus 1 550 180 ASV dolāru apmērā un Luksemburga ir gatava Latvijai atgriezt pusi no konfiskācijai pakļautajiem līdzekļiem.
Savukārt 2026. gada 4. februārī no Luksemburgas kompetentās iestādes saņemts līguma projekts par konfiscēto aktīvu sadali.
Valdības lēmums ir nepieciešams, lai Ministru kabinets pilnvarotu līgumu parakstīt Tieslietu ministrijai.
Jau ziņots ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023. gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".
2024. gada septembrī "FinCEN" paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu.
