Pieļauj, ka "airBaltic" atkal vajadzēs valsts naudu

Iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem, ceturtdien mediju zvanā par aviokompānijas pirmā ceturkšņa finanšu rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš atzina, ka "airBaltic" 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, "airBaltic" plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem, tai skaitā no Latvijas valsts.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" naudas atlikums bija 20 miljoni eiro, kā arī 14 miljoni bija ierobežotas pieejas naudas līdzekļi, kas ir kupona maksājums obligācijām.

"Atbilstoši obligāciju emisijas prospektam "airBaltic" ir jānodrošina, lai šo divu pozīciju kopsumma nav mazāka par 25 miljoniem eiro. To "airBaltic" ir nodrošinājis," sacīja Jakovļevs.

Vienlaikus viņš informēja, ka potenciālais "airBaltic" IPO ir atlikts līdz jauna izpilddirektora iecelšanai un stabiliem tirgus apstākļiem.

Savukārt "airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norādīja, ka IPO ir "airBaltic" pamatstratēģija, jo kompānijai ir jāveic papildus kapitalizācija, lai nākotnē varētu paplašināt un finansēt "airBaltic" floti. "Patlaban "airBaltic" kā uzņēmums ir gatavs, mājasdarbi ir izpildīti, bet tiek gaidīts pareizais moments tirgū, kā arī izpilddirektora atlases procesa noslēgšanās," sacīja Cālītis.

Vienlaikus kompānijas pirmā ceturkšņa pārskatā teikts, ka, sekojoši galveno akcionāru lēmumam nomainīt izpilddirektoru un turpinoties jaunā izpilddirektora meklēšanas procesam, IPO iespējamība 2025.gada ir būtiski samazinājusies. Tādējādi vadība plāno darboties, ievērojot naudas līdzekļu saglabāšanas režīmu, lai nodrošinātu likviditāti līdz iespējamajiem IPO "logiem" 2026.gadā.

Pārskatā arī norādīts, ka kompānijai ir izstrādāts bāzes budžeta scenārijs, ar kuru koncerns paredz pārvaldīt savu likviditāti līdz 2026.gadam bez papildu aizņēmuma finansējuma nepieciešamības. Tomēr, ja bāzes scenārija pieņēmumi nepiepildīsies, uzņēmuma vadība meklēs papildu finansējuma iespējas, galvenokārt piesaistot akcionāru kapitāla ieguldījumus, bet kā sekundāru risinājumu izskatīs īstermiņa aizdevuma finansējumu, kas parasti tiek noformēts līdz ilgtermiņa aizdevuma noformēšanai.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu, savukārt aprīļa beigās tika izsludināts konkurss uz aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu.

Jau ziņots, ka šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro. Vairāk šeit.