NP: Valstij būs biržā jāpērk “airBaltic" akcijas līdz 150 miljonu vērtībā

ASV prezidenta Donalda Trampa sāktais tarifu karš šonedēļ izraisīja strauju kritumu biržās. Samazinājās arī aviokompāniju akciju cenas. Tas vēl vairāk sarežģī uzdevumu izdevīgi biržā pārdot “airBaltic” akcijas, ko uzņēmums solīja paveikt līdz šī gada vidum.

Pagājušā gada augusta beigās “airBaltic” lūdza un valdība piekrita par 571 miljonu samazināt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" pamatkapitālu. Lai tas notiktu, uzņēmuma vadība apsolīja vairākas būtiskas lietas: lidsabiedrības akcijas pārdos biržā jeb īstenos IPO; “airBaltic” arī piesaistīts stratēģiskos investoru; garantēs, ka Rīgas lidosta paliks par galveno lidsabiedrības bāzi un nesamazinās lidojumu un galamērķu skaitu no Rīgas; valstij paliks vismaz ceturtā daļa akciju, bet no valsts budžeta vairs nebūs jāiegulda ne centa.

Divas nedēļas vēlāk "airBaltic" noslēdza līgumu par lidmašīnu un personāla iznomāšanu galvenajam pretendentam uz stratēģiskā investora lomu - Vācijas lidsabiedrībai "Lufthansa". Pēc neoficiālām ziņām vienošanās summa ir ap 500 miljoniem eiro.

"airBaltic" paziņojums, ka aviokompānija noslēgusi trīs gadu līgumu ar "Lufthansa" par 21 lidmašīnu iznomāšanu; atbildīgajā ministrijā un valdībā steiga bija pārsteigums. Tobrīd jau notika sarunas par "Lufthansa" investīcijām Latvijas lidsabiedrībā.

Lidmašīnas iznomātas atbilstoši tirgus cenām. Taču vairākus simtus miljonu vērtā līguma slēgšanu pirms "Lufthansa" piekritusi investēt simbolisku summu Latvijas lidsabiedrībā, tā laika ministra Briškena birojā vērtēja kā tuvredzīgu gājienu.

Augustā nospraustajā termiņā - novembra beigās - IPO nenotika. Tirgus apstākļi nebija piemēroti, “airBaltic” cieta lielākus zaudējumus nekā iepriekšējos gados, bet galvenie akciju pircēji - investīciju bankas un pensiju fondi - bija piesardzīgi.

Piesaistītie konsultanti un analītiķi rēķināja - akciju kotācija var izgāzties, ja arī valsts nepiedalīsies to pirkšanā. Aprēķini liecināja, ka vajadzēs no 50 līdz 150 miljoniem.

Toreizējais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens pieprasīja auditu, lai saprastu patieso ainu aviosabiedrībā. Jau bija zināms, ka “airBaltic” noslēdzis līgumu par 100 jaunu lidmašīnu iegādi. Taču izrādījās, ka pagājušajā gadā lidsabiedrība noslēgusi arī 100 dzinēju apkopes līgumu.

Ja "airBaltic" flotes plānus samazina, apkopes līgumu būtu jālauž ar lielām soda naudām - saskaņā ar “Nekā personīga” rīcībā esošo informāciju, tie ir ap diviem miljoniem eiro par katru lidmašīnu.

Gada nogalē valdībai vairs nebija ilūziju, ka "airBaltic" iztiks bez jauniem valsts ieguldījumiem. Ja IPO būs veiksmīgs un sasniegs vajadzīgos 300 miljonus, tad bloķējošas akciju paketes saglabāšanai no valsts naudas būs jāatvēl 75 miljonus eiro.

No tā grūti izvairīties, jo šo nosacījumu izvirzīja "Lufthansa", kad piekrita par 14 miljoniem eiro nopirkt 10% Latvijas lidsabiedrības akciju. Tas būšot arī signāls citiem investoriem, ka Latvijas valsts tic lidsabiedrībai.

Jaunais “airBaltic” padomes vadītājs, Andrejs Martinovs, ir investīciju baņķieris. Viņu amatā apstiprināja īsi pirms Briškens zaudēja ministra portfeli. Arī jaunā padome visas cerības liek uz IPO.

Tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa stāsta, ka "neko nevar pateikt par IPO, jo IPO procesa nav. Un tas, ka "airBaltic" ir bijuši vienmēr izaicinājumi ar finansēm, tas nav nekāds noslēpums, bet tagad ir jāsaprot, kādi būs nākamie soļi. Un to es arī sagaidu no satiksmes ministra, ka viņi arī iesniegs gaidu vēstulē "airBaltic". Katrā ziņā pieprasījumu par šo gaidu vēstuli es jau esmu izsniegusi vismaz gadu atpakaļ. Es zinu, ka šī gaidu vēstule noteikti nav tāda, kā, iespējams, esošais ministrs gribētu redzēt, un esošā padome. Tā kā tas noteikti arī noteiks, vai ir šis IPO, kāds ir šis IPO, kādas ir summas.

Neoficiāli zināms, ka "airBaltic" vadība akciju piedāvājumā vēlas iestrādāt iespēju uzņēmuma valdei un padomei iegādāties akcijas par zemāku cenu. Iespējams, tas ir iemesls kādēļ februārī valde nolēma par 40% samazināt savas algas.