Lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm, jāapsver iespēja kotēt biržā neprivatizējamos valsts uzņēmumus, šodien Latvijas kapitāla tirgus forumā teica AS "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.
Diskusijā "Latvijas kapitāla tirgus attīstības vektors. Quo vadis?" Dubava teica, ka pērnais gads skaidri parāda, ka kapitāla tirgus strādā, jo ir investori un uzņēmēji, kas vēlas to izmantot. Viņa teica, ka 2024. gadā Latvija var lepoties ar diviem publiskiem piedāvājumiem, kā arī pērn biržā kotējās vairāku valsts uzņēmumu obligācijas.
Dubava norādīja trīs secinājumus, kāpēc kapitāla tirgus veicināšana nenotiek tik ātri kā gribētos - pirmkārt, ar politiskajiem lēmumiem nepietiek, ir vajadzīgs arī izpildes orgāns, kas tos vada. Otrkārt, nepieciešama savstarpēja uzticība, bet, treškārt, aktīvam, ko nes uz biržu, jābūt pievilcīgam investoriem.
Viņa stāstīja, ka Latvijas kapitāla tirgus attīstībai biržā nepieciešama viena līdz divas miljardu kompānijas. Tas varētu izraisīt "sniega bumbas" efektu un palīdzēt kapitāla ienākšanai.
Bez valsts kapitālsabiedrībām tas nav izdarāms, teica Dubava, uzsverot, ka "beidzot jāsaņem dūša un jāver vaļā neprivatizējamo uzņēmumu saraksts, jo tas ir pilnībā novecojis, un, jo ilgāk mēs to nedarīsim, jo ilgāk atpaliksim no kaimiņiem.
Dubava arī teica, ka Latvijā ir vairākas pašvaldību kapitālsabiedrības, kas ir pilnībā gatavas biržai, un vajadzīgs ir tikai politiskais lēmums.
Arī Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītājs Uldis Cērps teica, ka valsts kapitālsabiedrību ieiešana biržā varētu radīt "sniega bumbas" efektu. Viņš arī norādīja, ka kapitāla tirgus attīstībai ir nepieciešama sakārtota institucionālā ekosistēma.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis kā galveno problēmu kapitāla tirgus attīstībai minēja uzticības krīzi. Viņš uzsvēra, ka jārada uzticama vide, lai uzņēmēji vēlētos tajā iesaistīties. Tāpat arī sabiedrībai jāparāda, ka lēmumi būs viņiem labvēlīgi, jo, neredzot ieguvumu no politiķu lēmumiem, tā izdarīs spiedienu uz politiķiem.