Pirms veikt papildu ieguldījumu, SM no "airBaltic" sagaida papildu skaidrojumu [papildināts]
Par iespējamību ieguldīt papildu kapitālu lidsabiedrībā "airBaltic" Ministru kabinets nav lēmis, un Satiksmes ministrija (SM) sagaida skaidru un ticamu pamatojumu no "airBaltic" vadības, pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi, aģentūru LETA pavēstīja satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) padomnieks Edgars Klētnieks, komentējot "airBaltic" padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska pausto par valsts papildu ieguldījuma neizbēgamību.
Klētnieks uzsvēra, ka Vasks un "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir solījuši piesaistīt kapitālu 300 miljonu eiro apmērā, un viņu galvenais uzdevums ir pārliecināt privātos investorus.
Klētnieks norādīja, ka valsts kā gādīgs saimnieks ir pildījusi visus nepieciešamos mājasdarbus, tostarp attiecībā uz stratēģiskā investora piesaisti un pamatkapitāla samazināšanu, lai veicinātu privāto investoru interesi un lai uzņēmums spētu piesaistīt sev nepieciešamo kapitālu.
"Firmas.lv" dati gan liecina, ka "airBaltic" pamatkapitāls aizvien nav samazināts - tas ir 596,472 miljoni eiro. Šāda pamatkapitāla apmaksa reģistrēta 2022.gada 27.jūnijā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) 2024.gada decembra vidū aģentūrai LETA sacīja, ka "airBaltic" faktiski ir gatava pamatkapitāla samazināšanai, un ka līguma noslēgšana ar potenciālo stratēģisko investoru varētu notikt tuvākajā laikā.
Jautāts, kādēļ "airBaltic" pamatkapitāls aizvien nav samazināts, Briškens teica, ka valdība 2024.gada 30.augustā nolēma, ka pamatkapitāla sakārtošana ir viens no nosacījumiem jebkāda kapitāla piesaistei uzņēmumam. "Līdz ar to vai nu brīdī, kad būs noslēgts līgums ar investoru, vai būs skaidrība, kad varētu notikt akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), tad pamatkapitāls arī tiks samazināts," skaidroja ministrs.
Taču jautāts, vai to nevajadzētu izdarīt pirms akcionāra līguma noslēgšanas, viņš sacīja, ka šo procesu ir iespējams sinhronizēt. "Tad, kad ir skaidrība par stratēģisko investoru un IPO iespējamiem datumiem, tad to vēl var paspēt izdarīt. Pamatkapitāla samazināšana ir viens no priekšnosacījumiem "airBaltic" kapitāla piesaistei, tādēļ sekojam līdzi, kurā brīdī notiks virzība uz līguma parakstīšanu," teica ministrs.
Jau ziņots, ka Vasks vietnē "LinkedIn" pirmdien paziņojis, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams. Vairāk šeit.
Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.