vietvārdi

Latvijas Republikas Satversmes preambula ir mūsu pamatlikuma daļa, kurā ir formulēta Latvijas Republikas esības pastāvēšanas jēga. Viena no mūsu valsts uzdevumiem ir tautas brīvība. Tāpēc šis konstitūcijas ievads tiešā tekstā paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu. Preambula pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Varētu pieņemt, ka sabiedrība šajā laikā ir vienojusies, ka koķetēšana ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (šobrīd – Krievijas Federācija) okupācijas režīmu nav atļauta.

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.