Vācija

Vācijas rietumos policists svētdienas vakarā nošāvis vīrieti, kurš mēģinājis uzbrukt viņam ar nazi.

Itālijas Alpos svētdien automašīnai ietriecoties vācu tūristu grupā, seši no viņiem gājuši bojā, paziņojusi policija. Vēl 11 cilvēki ievainoti. Divi no ievainotajiem ir vietējie iedzīvotāji. Negadījums noticis pēc vieniem naktī Dievidtiroles reģiona Lutāgo ciematā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Vācija aptur savas apmācības misijas Irākā pēc ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts ietekmīgais Irānas ģenerālis Kasems Soleimani, piektdien paziņoja Vācijas spēku dislokācijas pavēlniecība.

30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas simtiem tūkstošu sasmalcināto bijušās Austrumvācijas slepenpolicijas "Stasi" dokumentu, joprojām nav atjaunoti un izanalizēti.

Vācijas pilsētā Krēfeldē netālu no Nīderlandes robežas zoodārzā ugunsgrēks izpostījis pērtiķu mītni. Traģiskajā ugunsgrēkā bojā gājuši vairāk nekā 30 dzīvnieki, vēsta The Mirror

Stjuartu streika dēļ nākamās nedēļas sākumā Vācijā tiks atcelti vairāk nekā 170 avioreisi, ko apkalpo "Lufthansa" grupas lidsabiedrība "Germanwings", liecina lidsabiedrības "Eurowings" svētdien publiskotā informācija.

Vācijas iedzīvotāji uzskata, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir daudz lielāks drauds mieram pasaulē nekā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Vācijā krāmu tirgū nopirktā pulkstenī pircējs atradis naudu 25 000 eiro vērtībā, ziņo telekanāls NDR.

Pavisam nepatīkamā situācijā nonācis kāds latvietis vārdā Artūrs, kurš kļuvis par zagļu upuri un tagad ir praktiski uz ielas un "iestrēdzis" Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Vīrietis ievietojis palīdzības lūgumu Facebook grupā "Latvieši Vācijā".

Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien kļūs par otru visilgāk strādājošo valsts līderi, pavadot amatā 5143 dienas - tikpat, cik valsts pirmais kanclers Konrāds Adenauers.

Berlīnē pagājušajā nedēļā atrakts holokausta "arhitekta" Reinharda Heidriha kaps, pirmdien paziņojusi Vācijas policija.

Vācijas armijā pirmo reizi gadsimta laikā kapelāna amatā tiks iecelts rabīns, trešdien paziņoja aizsardzības ministre.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien, pirmo reizi apmeklējot nacistu koncentrācijas un iznīcināšanas nometni Aušvicā-Birkenavā, paudusi "dziļu kaunu" par zvērībām, ko vācieši pastrādāja šajā vietā Otrā pasaules kara laikā. Kanclere arī solīja, ka Vācijā un Eiropā antisemītisms netiks pieciests. Vācu koncentrācijas nometne "Aušvica", kura tika izveidota 1940.gadā, bija paredzēta poļu politieslodzītajiem. Laika gaitā līdz ar Aušvicas II-Birkenavas izbūvi un pievienošanu objektam nometne kļuva par vienu no galvenajām Eiropas ebreju iznīcināšanas vietām un holokausta simbolu. Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas un nāves nometnē nacisti noslepkavoja apmēram miljonu ebreju. Lielākajās upuru grupās bija arī poļi, čigāni un padomju karagūstekņi.

Aptuveni 4000 vides aktīvistu sestdien devušies bloķēt brūnogļu ieguves karjeru Lauzicā Vācijas austrumos. Aktīvisti no pilsoniskās nepakļaušanās kustības "Ende Gelaende" ("Ceļa gals") bloķēja ogļu ieguves infrastruktūru, pieprasot nekavējoties pārtraukt darbus un veikt sistēmiskas izmaiņas. Kā pavēstīja kustības preses dienests, aktīvisti ierodas no Drēzdenes, Leipcigas un Berlīnes. Vienlaikus ieplānotas daudzskaitlīgas jauniešu kustības "Piektdienas nākotnei" un vides biedrību demonstrācijas. "Mēs apņēmīgi prasām nekavējoties pārtraukt ogļu ieguvi," paziņoja "Ende Gelaende" pārstāvis Džonijs Pārkss. "Mēs piedzīvojam kritisku brīdi, logs klimata krīzes pārtraukšanai ātri aizveras. Taču mums vēl ir cerība: šodien mēs savās rokās ņemam atteikšanos no oglēm un ar saviem ķermeņiem bloķējam šo iznīcības ceļu." Akcijas "Ende Gelaende" dalībnieki jau vairākkārt centušies apturēt enerģētikas giganta RWE brūnogļu karjeru darbību.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija.

Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere, kas strauji zaudējusi savu popularitāti un daļas partijas biedru atbalstu, piektdien metusi izaicinājumu saviem kritiķiem, mudinot lemt par viņas palikšanu amatā.

Organizācijas "Greenpeace" aktīvisti ceturtdien Berlīnē aiznesuši burtu "C" no kristīgo demokrātu (CDU) logo pie partijas galvenās mītnes, tādējādi cenšoties pievērts uzmanību partijas klimata politikai, kuru aktīvisti uzskata par katastrofālu.

Bijušā Vācijas prezidenta Riharda fon Veiczekera dēls Fricis fon Veiczekers otrdienas vakarā tika nodurts uzbrukumā, ko slimnīcā sarīkoja kāds vīrietis, paziņoja policija.

 Vācijas Bundestāgs piektdien formāli apstiprinājis lielāko daļu no valdības piedāvātās pasākumu paketes klimata izmaiņu ierobežošanai, kas paredz līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu 55% no no 1990.gada līmeņa.

Vācijas galvaspilsētā pirmdien sākas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienas piemiņas pasākumi, kuru skaits pārsniegs 200. Piemiņas nedēļu oficiāli atklās Berlīnes mērs Mihaēls Millers ceremonijā Aleksandra laukumā, kur 1989.gada 4.novembrī simtiem tūkstoši cilvēku demonstrācijā iestājās par vārda brīvību un demokrātiju. Šī vēsturiskā diena tiks atdzīvināta teātra uzvedumā. Šodien atklāta arī izstāde Berlīnes metro līnijā U5. Izstādei dots nosaukums "Nākamā Pietura Brīvība". Fotogrāfijas un citi izstādes materiāli četrās metro stacijās runā par Vācijas vēsturi brīvības un demokrātijas kategorijās. Tikmēr Vācijas parlamentā šovakar plānota diskusija par šīs miermīlīgās revolūcijas atskaņām, bet pie Brandenburgas vārtiem tapusi mākslas instalācija no vairāk nekā 30 000 lenšu, uz kurām cilvēki uzrakstījuši savus novēlējumus un atmiņas. Berlīnē šonedēļ vietās, kur norisinājās vēsturiskie 1989.gada notikumi, plānotas lekcijas, sarunas ar aculieciniekiem, darbosies informatīvi paviljoni, tiks rādītas filmas un būs apskatāmas izstādes un mākslas instalācijas. Šim pasākumu kopumam dots nosaukums "7 dienas - 7 vietas". Pieminot dienu, kad sākās Berlīnes mūra nojaukšana, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien plāno apmeklēt piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā. Sestdienas vakarā arī paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem. Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.