Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati rāda, ka maijā būtiski samazinājušies finanšu krāpšanas apmēri. Attiecīgi maijā īstenoti par 25% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 10% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu, nekā aprīlī. Tas skaidrojams ar aktīvāku sadarbību starp finanšu sektoru, mobilo sakaru operatoriem, kā arī valsts drošības iestādēm. Taču neskatoties uz dažādo pušu centieniem novērst krāpšanu, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 1 miljonu eiro, informē asociācija.
Uzdarbojoties telefonkrāpniekiem, kuri ļaudis padarījuši tramīgus par katru zvanu no nepazīstama numura, arvien grūtāk klājas dažādu socioloģisko aptauju veicējiem. Viņiem jāiegūst informācija dažādiem pētījumiem, bet cilvēki kļuvuši piesardzīgi un, drošības labad, ar svešiniekiem vispār nerunā. Pat Centrālā statistikas pārvalde ir spiesta mierināt tautu ar īpašu paziņojumu medijos, ka viņiem nav vajadzīgi jūsu bankas dati. Lai gan – kādi ir jūsu mēneša ienākumi un cik daudz pelnāt – tas gan viņus interesē, un šī informācija ir ārkārtīgi svarīga sociālekonomiskajiem pētījumiem, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Telefonkrāpnieki arvien izdomā jaunas shēmas, piemēram, zvanot bankas vārdā un apgalvojot, ka persona kļuvusi par krāpniecības upuri, un nosūtot viltotus bankas dokumentus, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Satiksmes ministrija (SM) plāno izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei, lai Latvijā ierobežotu telefonkrāpniecības riskus, apstiprina SM pārstāvji.
Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgā intelekta rīkus, veicot robotzvanus, kas sarunas laikā cenšas no zvana adresāta izvilināt privātu informāciju, piemēram, personas datus, bankas pieejas un citu informāciju, aģentūru LETA informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bite Latvija" Iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns.
Valsts policija turpina saņemt informāciju no iedzīvotājiem, kuriem no it kā policijas numura zvanījuši krievu valodā runājoši krāpnieki, uzdodoties par policistiem, aģentūru LETA informēja policija.
IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite" ir konstatējis, ka telefonkrāpnieki ir sākuši duplicēt operatīvo dienestu telefonu numurus 112 un 110. Kopš vakardienas līdz šim brīdim ir fiksēti vairāk nekā 600 zvani, kurus krāpnieki veikuši, dublicējot numurus 110 un 112. Visvairāk krāpniecisku zvanu veikti, dublicējot numuru 110. Uzņēmums par situāciju ir ziņojis Valsts policijai un Valsts drošības dienestam.
Patlaban Valsts policijā (VP) reģistrēti vairāk nekā 1100 no telefonkrāpniekiem cietušie, kuriem kopumā nodarīti zaudējumi 15,2 miljonu eiro apmērā, trešdien diskusijā par telefonkrāpniecību sacīja Valsts policijas eksperts Dmitrijs Homenko.
Pēdējā laikā Valsts policija (VP) ir saņēmusi informāciju no vairākiem iedzīvotājiem, kuriem ir zvanījuši krāpnieki, kas uzdevušies par policijas darbiniekiem un mēģinājuši izvilināt norēķinu karšu datus, informē VP.
91% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" veiktā aptauja.
Aizvadīto divu nedēļu laikā Valsts policijā (VP) saņemta informācija par to, ka telefonkrāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izmānījuši vismaz 353 000 eiro, informēja VP.
Otrdien telefonkrāpnieks no kādas jelgavnieces bankas konta izkrāpis 5000 eiro, informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.
Telefonkrāpnieki iztukšojuši Olaines Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas draudzes kontu, no tā izņemot 5500 eiro, Latvijas Televīzijā vēstīja "ReTV".
Valsts policija atkārtoti brīdina iedzīvotājus par telefonkrāpnieku lielo aktivitāti. Pēdējās nedēļas laikā reģistrēti jauni krāpšanas gadījumi un to mēģinājumi – krāpnieki pielāgojuši shēmu un, zvanot iedzīvotājiem, stādās priekšā kā policijas darbinieki, no iedzīvotājiem mēģina iegūt bankas kontu pieejas un personu datus. Valsts policija brīdina, ka policija nekad neprasa bankas kontu piekļuves datus.
Latvijā pēdējā laikā aktivizējušies telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem. Krāpnieki izmanto zvanītāja numura izmainīšanas tehnoloģijas, kas liek numuram izskatīties pēc bankas oficiālajiem telefona numuriem. Latvijas iedzīvotāji, kurus sazvanījuši telefonkrāpnieki, mikroblogošanas vietnē “Twitter” atklāj, kā tikuši galā ar šo situāciju, noliekot krāpniekus “pie vietas”.
Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem.
17. jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknis saņēma informāciju par krāpniecības gadījumu, kurā vīrietim viltus bankas darbinieks izkrāpa vairāk nekā 4 tūkstošus eiro.