Austrumzemgales prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par organizētā grupā izdarītu krāpšanu, lai ar viltu iegūtu svešu mantu – naudas līdzekļus. Lieta nosūtīta izskatīšanai Zemgales rajona tiesai.
Joprojām Valsts policija iegūst informāciju no iedzīvotājiem par saņemtiem telefona zvaniem no nepazīstamām personām, kuras uzdodas par tiesībsargājošo iestāžu, tostarp Valsts policijas amatpersonām. Daži no iedzīvotājiem ir bijuši informēti par telefonkrāpšanas riskiem un neatklāja zvanītājiem prasītos datus un pārtraukuši sarunu, tomēr šonedēļ Vidzemes reģiona pārvaldē ir reģistrēts notikums, kad krāpniekiem ir izdevies šādā veidā izkrāpt naudas līdzekļus.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” pēdējo dienu laikā ir novērojis jaunu telefonkrāpnieku aktivitāti – krāpnieki, uzdodoties par uzņēmuma darbiniekiem, izmanto viltus stāstus un psiholoģisku manipulāciju, tostarp izdara spiedienu rīkoties “steidzami”, lai izkrāptu klientu personas datus.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos četros mēnešos izkrāpti kopumā 3,314 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī atkal ir būtiski pieaugusi telefonkrāpnieku aktivitāte — operatora drošajā mobilajā tīklā bloķēti vairāk nekā 201 tūkstotis krāpniecisku zvanu mēģinājumi.
Uzdodoties par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbiniekiem, telefonkrāpnieki apgalvo, ka viņiem nepieciešams nodot ierakstītu vēstuli un pieprasa apstiprināt identitāti ar "Smart-ID" kodu, aģentūra LETA uzzināja VSAA.
Divu stundu garas telefonsarunas laikā no sievietes izkrāpti 1500 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.
Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība
Pēdējās dienās elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” ir novērojis jaunu telefonkrāpnieku aktivitāti: arvien vairāk klientu ziņo par pievienošanu “WhatsApp” grupām no nezināmiem numuriem. "Bite Latvija" aicina nekādā gadījumā neapstiprināt šādus uzaicinājumus un nekavējoties pamest grupu, ja esat tai pievienots bez savas piekrišanas.
Krievijas lielākās valsts bankas “Sberbank” valdes priekšsēdētāja vietnieks telekanālā “RosTV” atklāja, ka telefonkrāpnieki ik gadu nodara krieviem simtiem miljardu rubļu lielus zaudējumus - tikai kopš 2024. gada sākuma krāpnieku nodarītie zaudējumi sasniedz aptuveni 250 miljardus rubļu, un līdz gada beigām šī summa varētu sasniegt 300 miljardus, raksta dialog.ua.
Telefonkrāpnieki, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, sākuši zvanīt no nezināmiem numuriem, atdarinot zvana saņēmējam pazīstama cilvēka balsi un lūdzot steidzamu finansiālu palīdzību, aģentūru LETA informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija" pārstāvji.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, par 17% sarucis telefonkrāpšanas gadījumu skaits un par 6% - investīciju krāpšanas gadījumu skaits, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijā (FNA).
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati rāda, ka maijā būtiski samazinājušies finanšu krāpšanas apmēri. Attiecīgi maijā īstenoti par 25% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 10% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu, nekā aprīlī. Tas skaidrojams ar aktīvāku sadarbību starp finanšu sektoru, mobilo sakaru operatoriem, kā arī valsts drošības iestādēm. Taču neskatoties uz dažādo pušu centieniem novērst krāpšanu, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 1 miljonu eiro, informē asociācija.
Uzdarbojoties telefonkrāpniekiem, kuri ļaudis padarījuši tramīgus par katru zvanu no nepazīstama numura, arvien grūtāk klājas dažādu socioloģisko aptauju veicējiem. Viņiem jāiegūst informācija dažādiem pētījumiem, bet cilvēki kļuvuši piesardzīgi un, drošības labad, ar svešiniekiem vispār nerunā. Pat Centrālā statistikas pārvalde ir spiesta mierināt tautu ar īpašu paziņojumu medijos, ka viņiem nav vajadzīgi jūsu bankas dati. Lai gan – kādi ir jūsu mēneša ienākumi un cik daudz pelnāt – tas gan viņus interesē, un šī informācija ir ārkārtīgi svarīga sociālekonomiskajiem pētījumiem, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Telefonkrāpnieki arvien izdomā jaunas shēmas, piemēram, zvanot bankas vārdā un apgalvojot, ka persona kļuvusi par krāpniecības upuri, un nosūtot viltotus bankas dokumentus, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.