Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība
Pēdējās dienās elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” ir novērojis jaunu telefonkrāpnieku aktivitāti: arvien vairāk klientu ziņo par pievienošanu “WhatsApp” grupām no nezināmiem numuriem. "Bite Latvija" aicina nekādā gadījumā neapstiprināt šādus uzaicinājumus un nekavējoties pamest grupu, ja esat tai pievienots bez savas piekrišanas.
Krievijas lielākās valsts bankas “Sberbank” valdes priekšsēdētāja vietnieks telekanālā “RosTV” atklāja, ka telefonkrāpnieki ik gadu nodara krieviem simtiem miljardu rubļu lielus zaudējumus - tikai kopš 2024. gada sākuma krāpnieku nodarītie zaudējumi sasniedz aptuveni 250 miljardus rubļu, un līdz gada beigām šī summa varētu sasniegt 300 miljardus, raksta dialog.ua.
Telefonkrāpnieki, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, sākuši zvanīt no nezināmiem numuriem, atdarinot zvana saņēmējam pazīstama cilvēka balsi un lūdzot steidzamu finansiālu palīdzību, aģentūru LETA informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija" pārstāvji.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, par 17% sarucis telefonkrāpšanas gadījumu skaits un par 6% - investīciju krāpšanas gadījumu skaits, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijā (FNA).
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati rāda, ka maijā būtiski samazinājušies finanšu krāpšanas apmēri. Attiecīgi maijā īstenoti par 25% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 10% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu, nekā aprīlī. Tas skaidrojams ar aktīvāku sadarbību starp finanšu sektoru, mobilo sakaru operatoriem, kā arī valsts drošības iestādēm. Taču neskatoties uz dažādo pušu centieniem novērst krāpšanu, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 1 miljonu eiro, informē asociācija.
Uzdarbojoties telefonkrāpniekiem, kuri ļaudis padarījuši tramīgus par katru zvanu no nepazīstama numura, arvien grūtāk klājas dažādu socioloģisko aptauju veicējiem. Viņiem jāiegūst informācija dažādiem pētījumiem, bet cilvēki kļuvuši piesardzīgi un, drošības labad, ar svešiniekiem vispār nerunā. Pat Centrālā statistikas pārvalde ir spiesta mierināt tautu ar īpašu paziņojumu medijos, ka viņiem nav vajadzīgi jūsu bankas dati. Lai gan – kādi ir jūsu mēneša ienākumi un cik daudz pelnāt – tas gan viņus interesē, un šī informācija ir ārkārtīgi svarīga sociālekonomiskajiem pētījumiem, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Telefonkrāpnieki arvien izdomā jaunas shēmas, piemēram, zvanot bankas vārdā un apgalvojot, ka persona kļuvusi par krāpniecības upuri, un nosūtot viltotus bankas dokumentus, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Satiksmes ministrija (SM) plāno izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei, lai Latvijā ierobežotu telefonkrāpniecības riskus, apstiprina SM pārstāvji.
Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgā intelekta rīkus, veicot robotzvanus, kas sarunas laikā cenšas no zvana adresāta izvilināt privātu informāciju, piemēram, personas datus, bankas pieejas un citu informāciju, aģentūru LETA informēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bite Latvija" Iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns.
Valsts policija turpina saņemt informāciju no iedzīvotājiem, kuriem no it kā policijas numura zvanījuši krievu valodā runājoši krāpnieki, uzdodoties par policistiem, aģentūru LETA informēja policija.
IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite" ir konstatējis, ka telefonkrāpnieki ir sākuši duplicēt operatīvo dienestu telefonu numurus 112 un 110. Kopš vakardienas līdz šim brīdim ir fiksēti vairāk nekā 600 zvani, kurus krāpnieki veikuši, dublicējot numurus 110 un 112. Visvairāk krāpniecisku zvanu veikti, dublicējot numuru 110. Uzņēmums par situāciju ir ziņojis Valsts policijai un Valsts drošības dienestam.
Patlaban Valsts policijā (VP) reģistrēti vairāk nekā 1100 no telefonkrāpniekiem cietušie, kuriem kopumā nodarīti zaudējumi 15,2 miljonu eiro apmērā, trešdien diskusijā par telefonkrāpniecību sacīja Valsts policijas eksperts Dmitrijs Homenko.
Pēdējā laikā Valsts policija (VP) ir saņēmusi informāciju no vairākiem iedzīvotājiem, kuriem ir zvanījuši krāpnieki, kas uzdevušies par policijas darbiniekiem un mēģinājuši izvilināt norēķinu karšu datus, informē VP.
91% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" veiktā aptauja.
Aizvadīto divu nedēļu laikā Valsts policijā (VP) saņemta informācija par to, ka telefonkrāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izmānījuši vismaz 353 000 eiro, informēja VP.