Taivāna

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Eksperti ir pārliecināti, ka Kims Čenuns nolēmis palielināt savu popularitāti starp tādām valstīm, kas ietver Krievijas Federāciju, Irānu un Ķīnu, un Taivāna ir apdraudēta, raksta izdevums “The Hill”.

Ķīna pabeigusi divas dienas ilgušās militārās mācības ap Taivānu, kuru laikā ar kaujas munīciju bruņotas kaujas lidmašīnas un karakuģi vingrinājās ieņemt un izolēt pašpārvaldīto salu.

Ķīna ceturtdienas rītā sāka manevrus ap Taivānu, kas ilgs divas dienas un kuros piedalās karaflotes kuģi un lidmašīnas, un raksturoja tos kā "stipru sodu" Taivānai par "separātisma aktiem", ziņoja Ķīnas valsts mediji.

Jaunais Taivānas prezidents Lai Cjinde pirmdien savā inaugurācijā runā solījis aizstāvēt salas demokrātiju, aicinot Ķīnu pārtraukt iebiedēt Taivānu.

Taivāna trešdien paziņoja, ka tās tuvumā ir novērotas 45 Ķīnas militārās lidmašīnas, kas ir lielākais to skaits vienas dienas laikā šogad.

Bojāgājušo skaits Taivānas zemestrīcē pieaudzis līdz 13, sestdien pavēstīja Nacionālais Ugunsdzēsības dienests.

Taivānas austrumu piekrasti trešdienas rītā satricināja spēcīga zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki un vairāk nekā 800 guvuši ievainojumus, paziņojušas Taivānas varasiestādes.

Taivānas tuvumā 24 stundu laikā ir fiksētas 36 Ķīnas kara lidmašīnas, kas ir lielākais to skaits šogad, piektdien paziņoja Taivānas Aizsardzības ministrija.

Ķīna šobrīd strauji palielina savu militāro arsenālu, tostarp kodolieroču arsenālu. Turklāt tas notiek apjomā, kāds nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara laikiem - sacīja ASV admirālis Džons Akvilino. Admirālis uzskata, ka Ķīna būs gatava iebrukt Taivānā 2027. gadā. Ziņo portāli dialog.ua un tv3.lt, atsaucoties uz “Bloomberg”.

Taivānas Aizsardzības ministrija pēdējo 24 stundu laikā salas tuvumā novērojusi 33 Ķīnas armijas iznīcinātājus, sestdien paziņoja ministrija.

Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.

Taivānā sestdien notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētājs pašreizējais viceprezidents Lai Cjinde, kurš pārstāv valdošo Demokrātisko progresīvo partiju (DPP), solīja būt "demokrātijas pusē" un aizsargāt salu pret Ķīnas mēģinājumiem to iebiedēt.

Taivāna ir maza, bet ļoti dinamiska un demokrātiska Āzijas valsts, kas atrodas līdzās daudz lielākas autoritārās kaimiņvalsts slieksnim - tajā sestdien notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti atbalsosies tālu aiz valsts robežām, vēsta cnn.com.

Četri Ķīnas gaisa baloni šķērsojuši viduslīniju starp Taivānu un Ķīnu, no kuriem trīs lidoja tieši virs salas, trešdien paziņoja Taivānas Aizsardzības ministrija.

Šobrīd ir mazticami, ka Ķīna varētu apsvērt plašu iebrukumu Taivānā, trešdien sacīja Taivānas prezidente Cai Inveņa, vienlaikus brīdinot, ka Pekina cenšas ietekmēt gaidāmās Taivānas vēlēšanas.

Ķīnas Tautas Republikas prezidents pauda cerību uz savas komunistiskās valsts "miermīlīgu atkalapvienošanos" ar Ķīnas Republiku, vēsta The Independent.

Igaunijas valdība atļāvusi Taivānai atvērt ekonomikas vai kultūras pārstāvniecību Igaunijā, izmantojot Taibejas nosaukumu, tomēr Ārlietu ministrija uzsver, ka Igaunija ievēro tā dēvēto vienas Ķīnas politiku, neatzīst Taivānu un neveido ar to politiskas attiecības.

Ūdeņos Taivānas tuvumā otrdien atrodas astoņi Ķīnas karakuģi, pavēstīja Taivānas Aizsardzības ministrija.

Ķīna ceturtdien nosūtījusi karakuģus uz ūdeņiem ap Taivānu un solījusi "apņēmīgu atbildi" uz Taivānas prezidentes Cai Inveņas tikšanos ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju.