ramadāns

18. februārī kristiešu draudzēs sākas 40 dienu gavēnis, kas ir laiks, kas sagatavo ticīgos Kristus augšāmcelšanās svētkiem jeb Lieldienām.

Ramadāns ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā. Tas vienmēr sākas ar jauna mēneša iestāšanos, tādēļ katru gadu tas sākās citā dienā. Parasti ramadāna ilgums ir trīsdesmit dienas. Ramadāna laikā musulmaņi ievēro gavēni, dienas gaišajā laikā nedrīkst ne ēst, ne dzert, kā arī smēķēt, savukārt pārējā laikā nedrīkst nodarboties arī ar seksuālām aktivitātēm. Parasti nav pieņemts, ka ramadānu ievērotu bērni, kas nav sasnieguši pubertātes vecumu, grūtnieces un vecie, slimie ļaudis. Ramadāna laikā bez piecām parastajām ikdienas lūgšanām ir vēl papildus lūgšanas — taravihs. Saskaņā ar islāma tradīcijām, ramadāna mēnesī eņģelis Džibrils (erceņģelis Gabriels) nodeva Muhamedam pirmo dievišķo atklāsmi. Tas esot noticis 610. gadā, kad Muhameds atradās Hīras alā, Mekā. Šīs atklāsmes vēlāk tika sarakstītas islāma svētajos tekstos — Korānā.

Maskavā šodien pulcējās simtiem musulmaņu, kuri atzīmēja svētā mēneša Ramadāna noslēgumu.

Žurnālists un režisors Roberts Klimovičs, kurš 2013. gadā pievērsās islāma ticībai, atklājis, ka tuvākajā laikā sociālajos tīklos nebūs sastopams - šāds lēmums pieņemts pirms svētā mēneša Ramadāna iestāšanās.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) reliģiskā pārvalde izdevusi fetvu jeb ediktu, kas ļaus neievērot ramadāna mēneša gavēni strādniekiem, kuriem jāstrādā liela karstuma un mitruma apstākļos. Svētais ramadāna mēnesis, kura laikā musulmaņiem no saullēkta līdz saulrietam aizliegts ēst un dzert, sāksies trešdien vai ceturtdien - atkarībā no tā, kad islāma garīdznieki pamanīs jaunā mēness sirpi.