Rīgas pašvaldība šobrīd aktīvi strādā pie tā, kādus motivējošus pasākumus ieviest komersantiem, lai tie labiekārtotu patvertnes sev piederošajās ēkās galvaspilsētā, trešdien preses konferencē žurnālistiem stāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai"), marķējot pirmās patvertnes Rīgā.
Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas, infomē Rīgas dome.
Trešdien, 2. oktobrī, plkst.10.00 Rīgas pašvaldība sāks marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notiks Dreiliņu apkaimē esošajā bērnudārzā , Dzilnas ielā 20, kā arī blakus esošajās dzīvojamās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas turpina valsts un pašvaldību ēku pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām. Līdz augusta vidum, pārbaudot 1911 objektus, secināts, ka pilnībā patvertnes vajadzībām atbilst 259 jeb 13,5% objekti un daļēji atbilst 818 jeb 42,8%. Šajos objektos var ietilpt 373 tūkstoši cilvēku. Tā kā valsts un pašvaldību pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu VUGD amatpersonas veic papildus saviem tiešajiem dienesta pienākumiem, tad plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembra sākumā.
Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 679 900 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojuma projekts valdībai.
Lielās talkas laikā, 27. aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savu ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai.
Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā, informē VUGD.
Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss šonedēļ valdībai prezentēs vērienīgu plānu par bumbu patvertņu veidošanu laikā līdz 2034. gadam. Tas paredz pašreizējo patvēruma vietu ietilpību 50 000 cilvēkiem palielināt līdz 730 000 jeb vairāk nekā pusei Igaunijas iedzīvotāju.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Liepājā pēdējā laikā Ukrainas notikumu iespaidā uzsākts aktīvs darbs pie risinājumiem, lai pasargātu civiliedzīvotājus no iespējama militāra apdraudējuma. Patvertņu vajadzībām piemērotu telpu gan pilsētā ir maz, vēsta ReTV.
Valsts amatpersonas apgalvo, ka Latvija ir drošībā un šobrīd nekas neliecinot par kara iespējamību mūsu valstī. Taču iedzīvotāji ir noraizējušies, ka šobrīd valsts līmenī nav nekādas informācijas, kā rīkoties gadījumā, ja tomēr notiek ļaunākais.