VIDEO. Militāra apdraudējuma gadījumā Aglonā varēs patverties 88 cilvēki

Valsts pierobežā ar patvertņu izbūvi veicas vēl lēnāk nekā galvaspilsētā. Tā, piemēram, Ludzas novadā pilnībā visām prasībām atbilst 4, Preiļu novadā – 5, bet Aglonā, kas ir starptautiska svētvieta, ir tikai viena patvertne. Šādus, ne pārāk iepriecinošus, faktus par civilo aizsardzību valsts pierobežā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (ZZS) un Aglonas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Elizabete Viļuma – Gražule (Latgales partija).

Salīdzinot situāciju civilās aizsardzības jomā valsts pierobežā pirms kara un tagad, gan Mekšs, gan Viļuma - Gražule atzīst, ka tā ir uzlabojusies. Tiesa, vēlamais ne tuvu nav sasniegts, patvertnes nav līdz galam pielāgotas visām prasībām un to ir par maz.

Viļuma - Gražule atceras, ka vēl pirms diviem gadiem, kad visā valstī pagrabi vai citas patvertnēm atbilstīgas telpas tika pielāgotas un pārvērstas par glābiņa vietu X stundā, Aglonas novada pārstāvjiem bijusi asa vārdu pārmaiņa ar Civilās aizsardzības vadītājiem.

It kā uz papīra kaut kam vajadzēja būt, bet tā realitātē nebija.

Pa šiem gadiem situācija ir uzlabojusies, lai gan, kā atzīst Viļuma - Gražule, piemēram, Preiļu novadā no 17 patvertnēm tikai piecas atbilst pilnā apmērā, pārējās 12 - daļēji. Savukārt Aglonā, kas ir starptautiska svētvieta, ir tikai viena patvertne un tā paredzēta tikai 88 iedzīvotājiem. “No manām mājām tā atrodas pusotra kilometra attālumā, un skaidrs, ka es patvērumu drīzāk meklēšu savā pagrabā.”

Tā, visticamāk, domā daudzi lauku cilvēki, jo viens no iemesliem, kāpēc tik lēni veicas ar patverņu izbūvi, ir fakts, ka cilvēki, kuri saimnieko kopīpašumā, nespēj vienoties par telpu pārbūvi un pielāgošanu. Aglonā, lai pagrabus varētu atbrīvot no gružiem, tika rīkotas pat Tīrības dienas un pašvaldība par velti izveda atkritumus no pagrabiem.

Savukārt Ludzas novadā ir 29 daļēji derīgas patvertnes, bet tikai četras pilnībā atbilst prasībām. “Jaunas mēs, protams, neuzbūvēsim, šobrīd pielāgosim prasībām piecus objektus.” Domes priekšsēdētājs stāsta, ka novada iedzīvotājiem tiek rīkots apmācību cikls, kā rīkoties X stundā. “Vēl kā pozitīvu piemēru var minēt uzņēmēju iesaisti, kuri piedāvā savas telpas, jo nereti šādas, patvertnēm piemērotas, telpas pieder privātīpašniekiem. Domājam arī par nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kuri izrāda iniciatīvu,” piebilst Mekšs.