Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.
Ja ar līgošanu ģimenes lokā nepietiek, ja gribas iejukt lielākā ļaužu masā un vēl gribas kādu, kas izklaidē un pasaka, kas jādara, līgošanai var izvēlēties kādu publisku pasākumu. Vienmēr jau ir droša alternatīva – 21. gadsimta uzticamākais draugs – televizors.
Šovakar visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiks svinēts Līgo vakars un Jāņu nakts, kad skanēs līgodziesmas, tiks pīti ziedu vainagi un degti ugunskuri.
Šķiet, kas tur liels, sakrāmē tik malku, pielaid sērkociņu, un ugunskurs gatavs! Tomēr neaizmirsīsim, ka katru gadu šur tur tieši jāņuguns pavadonis ir ugunsgailis. Kā pareizi rīkoties, lai nekas neaizēnotu gada skaistāko nakti?