30.dec 2014
Šā gada 18. martā, vērojot televīzijas tiešraidi no Kremļa, kuras laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par Krimas pievienošanu, pārņēma sirreāla bezspēcības sajūta. Vai tiešām XXI gadsimtā tā dēvētajā civilizētajā Eiropā viena valsts var tik brutāli atņemt kaimiņvalstij piederošu teritoriju un vēl neslēpti ar to lepoties, apzinoties, ka paliks nesodīta? Izrādās, ka var, ja vien rīkojas ātri un izlēmīgi, ignorējot gan starptautiskos likumus, gan mūžam paburkšķēt, bet tikai retu reizi (ja vien tas tieši neskar viņus pašus) rīkoties gatavās rietumvalstis.