Krima

Eiropas Savienības (ES) valstis brīdinājušas ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, ka neatzīs okupēto Krimu par Krievijas daļu un neatbalstīs nekādus ASV soļus attiecībā uz Krimas aneksijas atzīšanu, vēsta britu laikraksts "Financial Times" (FT), atsaucoties uz augstu Eiropas amatpersonu.

ASV prezidenta Donalda Trampa "miera līgums" būtībā liek Ukrainai kapitulēt - sanāksmē, kas notiks Londonā 23. aprīlī, Vašingtona plāno ierosināt atzīt Krimu par krievisku un iesaldēt pašreizējo frontes līniju. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo laikraksts “The Washington Post”.

ASV apsver iespēju plašāka Maskavas un Kijivas miera līguma ietvaros atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Martā apritēja tieši 11 gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Daudzas starptautiskās organizācijas un valstis ir atzinušas šīs Krievijas darbības par nelikumīgām, nosodījušas tās un noteikušas sankcijas Maskavai. Cilvēki, kuri tolaik pameta Krimu, “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” interneta portālam "currenttime.tv" stāsta par savu dzīvi svešumā, kā viņiem visvairāk pietrūkst, vairs nevēlas tur atgriezties, tomēr pauž cerību, ka Krima kādreiz atkal piederēs Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis skaidrojis ASV prezidentam Donaldam Trampam, kāpēc ukraiņi mīl Krimu, kopīgā preses konferencē ar Norvēģijas premjerministru Jonasu Gēru Stēru, kas notika Oslo, raksta “unian.net”.

Rietumu presē raksts publicēts, pamatojoties uz diviem amerikāņu avotiem vienlaikus - ASV ne tikai vēlas atzīt Krimu par Krievijas daļu, bet arī ir gatavas lūgt to darīt ANO, vēsta resurss “Semafor”.

Karam Ukrainā jābeidzas ar diplomātiskām sarunām, bet cerēt, ka krievi tiks padzīti no visām okupētajām teritorijām, ir nereāli - tā intervijā telekanālam “ABC News” norādīja Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieks Maikls Volcs.

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā telekanālam CNN pauda, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina meli par Krimu viņai bijis pagrieziena punkts attiecībā uz to, kā izturēties pret Krievijas līderi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.

Krimas platformas trešā parlamentārā sesija šonedēļ deva jaunu grūdienu Krimas deokupācijas jautājumā, parādot to, ka Latvija spēj palīdzēt ne vien Ukrainai kopumā, bet arī Krimas tatāru nācijai. Tādējādi mums tagad izdodas atdot Krimas tatāriem savdabīgu karmisku parādu.

Krievijas okupētajā Krimā Feodosijā jau ceturto dienu kopš 7.oktobra dronu trieciena dega naftas bāze un no pilsētas evakuēti 1137 cilvēki, vēsta "Radio Brīvība" projekts "Krim.Reaļii".

Kremlis slēpj, ka holera jau ir sagrābusi Feodosiju, Simferopoli un Džankoju, raksta "dialog.ua".

Padomju laikos pionieru nometne "Artek" Krimā bija viena no tām vietām, kur tika tikai labākie no labākajiem pionieriem. Krievijā publiskotā informācija liecina, ka šovasar "Artek" ir bērni no 60 valstīm, tajā skaitā Latvijas.

Mazāk nekā ceturtā daļa ukraiņu ir gatavi samierināties ar okupēto teritoriju zaudēšanu, lai pievienotos NATO un Eiropas Savienībai - tā liecina maijā veiktās Eiropadomes Ārlietu padomes publicētās socioloģiskās aptaujas rezultāti, raksta unian.net.

Krievijas okupētajā Krimā Čaudas ragā Krievijas armijas poligonā, no kura okupanti uz Ukrainu raida lidrobotus "Shahed", izcēlies ugunsgrēks, vēsta "Radio Brīvība".

Putinam tagad ir tikai viens uzdevums - atrast un pieķerties kādam pēdējam “goda salmiņam” un pārdot to saviem iedzīvotājiem, šādu viedokli paudis politologs un publicists Andrejs Piontkovskis, vēsta izdevums “Espreso”.

Saņemot amerikāņu ballistiskās raķetes ATACMS ar 300 km darbības rādiusu, Ukraina spēj ar letālu spēku trāpīt jebkuram mērķim Krievijas okupētajā Krimā - Krieviem pussalā nav kur paslēpties, raksta "The Economist".

Publicists Vitālijs Portņikovs apliecināja, ka ukraiņiem jāpaļaujas uz saviem spēkiem un jātic Ukrainas bruņotajiem spēkiem, raksta "dialog.ua".

Krievijas armija, kas uz laiku okupējusi Krimu, izmanto delfīnus militārām vajadzībām. Kā norāda Ukrainas flotes pārstāvis Dmitro Pletenčuks, to izmantošana ir ļoti dārga, un to var atļauties tikai ļoti neliela daļa valstu, ziņo izdevums Fokus.

Ukrainas armija apgalvo, ka līdz jūlija vidum iznīcinās Krimas tiltu - Ukrainai ir aptuveni 100 dienas, lai veiktu izšķirošo uzbrukumu Krimas tiltam, ziņo The Sun.