«Krievu valodai jāpiešķir īpašs tiesiskais statuss bijušajās PSRS valstīs.» Par to 17. novembrī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevunu vēstniece Mitrofanova, runājot par krievu valodas situāciju pasaulē.
Kāda Latvijā dzīvojoša un krieviski runājoša sieviete esot saskārusies ar situāciju, kurā viņas ārstējošā ārste atteikusies ar viņu runāt krieviski un uzstājusi, ka ar pacienti runāšot valsts valodā. Lieki piebilst, ka Krievijas mediji šo rakstu ir pasnieguši kā skandalozu sensāciju.
Jauna televīzijas kanāla izveide krievu valodā ir primitīvākais un, iespējams, kādam ienesīgākais, veids, kā risināt problēmas. Vai pareizāk – izlikties tās risinām.
Šobrīd aktualizējies jautājums par jauna krievu valodā raidoša kanāla izveidošanu Latvijas sabiedriskajā televīzijā. Lai atbildētu uz jautājumu – vai šī kanāla izveidei ir kāda valstiska jēga, vispirms jānoskaidro: Vai tas var palīdzēt Latvijai? Vai nevar kaitēt? Ja var palīdzēt, vai izmaksas ir adekvātas iegūtajam labumam?
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodienas sēdē pieņēma lēmumu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) trešās programmas krievu valodā izveidi, aģentūru LETA informē padomē.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludinājusi jaunu konkursu par Saeimas priekšvēlēšanu raidījuma veidošanu krievu valodā, informē NEPLP Informācijas centra vadītāja Agnese Berga.
Krievu skolu atbalsta štābs sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju prasīs atcelt "visus aizliegumus iegūt izglītību krievu valodā", vienlaicīgi nodrošinot kvalitatīvu latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apmācību mazākumtautību skolās.
Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nedot atļauju lietot krievu valodu kā mācību valodu četrās Tallinas vidusskolās, norādot, ka nepastāv nekādi nopietni šķēršļi, lai mācības šajās skolās notiktu igauņu valodā, vēsta laikraksts "Postimees".
59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pamatskolā bērniem noteikti būtu jāmāca krievu valoda, bet tikai seši procenti domā, ka šāds priekšmets nebūtu jāmāca, šodien, prezentējot konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums'' rezultātus, akcentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno pārtraukt darba attiecības ar pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" direktori Ludmilu Šalajevu, jo Valsts valodas centra pārbaudē konstatēts, ka bērnudārza vadītāja nepārvalda latviešu valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams viņas darba pienākumu veikšanai.
23.janvārī biedrība “Pilsonība. Izglītība. Kultūra" publiskos gatavību atkārtoti iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par tiesībām izmantot mazākumtautību valodu saziņā ar pašvaldību iestādēm.
Liepājas tiesa lēma par labu Valsts valodas centram, nevis V. Lindermana partijas Par dzimto valodu līdzgaitnieka Jevgeņija Osipova tēvam Jurijam Osipovam, uz kura īpašuma uzstādīts ielas nosaukums divās valodās. Advokāts Illarions Girss sola lēmumu pārsūdzēt, kā arī turpināt šādas akcijas.
Pēc gandrīz gadu ilga darba Satversmes tiesa vakar izlēma izbeigt tiesvedību valodu referenduma lietā. No vienas puses, nolēmums uzskatāms par Zālamana lēmumu, jo nedod ieganstu jaunam nacionālās spriedzes vilnim, no otras – tas stingri definē, ka konstitucionālās vērtības ir pienākums respektēt arī tautai.
Satversmes tiesa (ST) nolēmusi izbeigt tiesvedību "valodu referenduma" lietā par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem.
Latvijā būtiski samazinājies naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadība norāda, ka šo procesu lielā mērā ietekmē politiskās spekulācijas, sniedzot nepilsoņiem cerību, ka Latvijā tiks ieviesta divvalodība vai automātiska pilsonība.
Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā, 23.novembrī, ierosināja lietu pēc "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina sūdzības, ar kuru viņš apstrīd Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu".
Drošības policija (DP) ir atradusi puisi, kurš 18.novembrī Rīgā dedzināja Latvijas karodziņu. Karodziņa video tika ievietots internetā, un notikušais izpelnījās lielu sabiedrības kritiku.