Krāpšana

Maskavas pilsētas Ostankinas rajona tiesā, piektdien izskatot krāpšanā apsūdzētā Latvijas uzņēmēja Grigorija Spektora lietu, valsts apsūdzības pārstāvis lūdza piespriest viņam divus gadus un divus mēnešus cietumā.

Zvērinātas notāres Laumas Šneideres birojā pagājušajā nedēļā tika atklāta viltota pilnvara, ar kuras palīdzību krāpnieki bija vēlējušies nelikumīgi piekļūt ievērojamiem naudas līdzekļiem ārvalstu bankā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Vakar Valsts ieņēmu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pārtrauca vienlaicīgi divu noziedzīgu grupējumu darbību.

Liela apmēra krāpšanā un dokumentu viltošanā apsūdzētās bijušā AS "Parex banka" prezidenta Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas aizstāvis šodien lūdzis Rīgas apgabaltiesu atcelt viņa klientei piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts.

Rīgā atkal sākuši uzdarboties krāpnieki, visticamāk, Lietuvas pilsoņi, kuri, zvanot pa tālruni, no sirmgalvjiem izkrāpj naudu. 7.jūnijā kādai sirmgalvei šādā veidā izkrāpti 3000 eiro (2108 lati), bet vakar - 1500 eiro (1054 lati) un 280 lati.

Vidusskolas eksāmenu laiku izmanto krāpnieki, piedāvājot iegādāties vai nu iepriekšējā gada eksāmenu uzdevumus, vai arī pašu ar roku no grāmatām pārrakstītus uzdevumus.

Rīgā, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, labu darbu atrast ir daudz grūtāk, liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" aptauja.

Šā gada pirmajā ceturksnī gandrīz divas reizes ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir pieprasījusi atmaksāt nepamatoti saņemtos pabalstus.

Aptuveni 20% no visiem atklātajiem nereģistrētajiem darbiniekiem ne tikai nelegāli strādā, bet tai pat laikā saņem arī bezdarbnieka pabalstu, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apsekojumu laikā apkopotā informācija.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pirmdien apturēja ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb "naudas atmazgāšanu" saistīta noziedzīga grupējuma darbību. Pēc sākotnējās informācijas grupējums laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas aptuveni 1,5 miljonu latu apmērā.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.maijam plkst.9.30 atlikusi 2005.gadā ierosinātās krimināllietas izskatīšanu par vērienīgo slimības pabalstu izkrāpšanu.

Aprīļa sākumā pirmo reizi divu gadu laikā novērots neliels reģistrētā bezdarba līmeņa samazinājums - par 0,1%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija par aprīļa mēneša pirmajām dienām.

Krāpnieki darbā iekārtošanas jomā kļuvuši daudz viltīgāki nekā iepriekšējos gados, liecina policijas sniegtā infirmācija. 2009. gadā bija ievērojami pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits un liela daļa šo gadījumu bija ļoti smalki izplānota.

Reģistrētā bezdarba līmenis šī gada marta beigās ir apstājies, paliekot 17,3% robežās no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis par 0,1% ir samazinājies Limbažos, Kuldīgā, Liepājā, Saldū, Balvos, Krāslavā, Alūksnē, Madonā, Valmierā un Dobelē.

Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde apturēja personu grupas darbību, kura pērn no valsts budžeta, izmantojot vienu uzņēmumu, izkrāpa pievienotās vērtības nodokli aptuveni 85 tūkstošu latu apmērā un pagājušonedēļ mēģināja vēl no valsts budžeta izkrāpt pievienotās vērtības nodokli 120 tūkstošu latu apmērā, izmantojot citu uzņēmumu.

Lielbritānijā par ziedojumu izkrāpšanu aizturēti divi Latvijas valstspiederīgie, vēsta laikraksts "Warington Guardian".

Bezdarba pieauguma otrais vilnis, kas uzņēma spēku 2009.gada rudenī, pakāpeniski izsīkst, Latvijas Bankas mājaslapā norāda ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzdevis atjaunot līgumus ar divām firmām – SIA ''Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs'' un SIA ''Austrumvidzeme" – par bezdarbnieku apmācību programmu īstenošanu, lai gan šīs firmas bija zaudējušas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzticību, tā šovakar ziņo Latvijas televīzijas raidījums ''De facto".

Tā dēvētajā "Lata International" krimināllietā savulaik apsūdzētais un vēlāk attaisnotais Māris Sproģis no Tieslietu ministrijas (TM) tagad vēlas piedzīt 241 000 latu lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šā gada 27.oktobrī plkst.12 paredzējusi sākt skatīt krimināllietu trīs personu apsūdzībās par izvairīšanos no 180 000 latu nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī 54 000 latu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu.