Krāpnieki

Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš šonedēļ drosmīgi paziņoja, ka tiesas spriež pārāk maigus sodus nodokļu krāpniekiem un naudas mazgātājiem, tāpēc lielākā daļa notiesāto turpina blēdīt valsti. Tiesneši par šādiem izteikumiem ir apvainojušies, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Nikam pārsteigumu izraisīja septembrī saņemtais telefona rēķins - tas bijis par 12 eiro lielāks nekā parasti.

Viļakas puses iedzīvotāji vietējos brīdina par aizdomīgu automašīnu. Cilvēki uzskata, ka tie ir krāpnieki vai zagļi, kuri novēro kārtējo "medījumu".

Kārtējo reizi nākas ziņot par krāpniecēm, kuras vairākās vietās Rīgā garāmgājējiem lūdz ziedot naudu it kā invalīdus atbalstošām organizācijām.

Populārā latviešu grupa "Prāta Vētra" sociālajos tīklos brīdina savus fanus uzmanīties no krāpniekiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informēja FKTK.

"Swedbank" izplatījusi paziņojumu, kurā informē savus klientus par krāpniekiem, kuri zvana, uzdodoties par bankas darbiniekiem.

Kārlis mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies ar nepatīkamu atgadījumu. Vīrietis sācis saņemt īsziņas no kredītu aizdevēja, kurš pieprasa atdot kredītu, kas nemaz nav paņemts.

Šķiet interese par šī gada Dziesmu un Deju svētku biļetēm nerimst. Tāpat "neguļ" krāpnieki. Ar savu stāstu sociālajā tīklā Facebook dalījusies 9 gadus vecas meitenītes mamma Ieva A., kurai nebūs iespēja būt klāt meitas koncertā.

Kāda persona vērsusies "Sūdzību dēlī" (raidījums "Bez Tabu") pastāstot, kā krāpnieki pa telefonu mēģinājuši izvilināt bankas datus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) brīdina par viltus bāriņtiesu darbinieku vizītēm, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.

”Jauna tehnoloģija no Taivānas sagrauj dzirdes aparātu tirgu!” – reklāmu ar šādu pārdrošu saukli laikrakstā janvārī uzgāja Daces kundze no Cēsīm. Viņu iekārdināja milzu atlaide - no 230 uz 69 eiro. Izrādījās, ka ierīce ir nelietojama, bet samaksāto naudu vairs seniore nespēj atgūt, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Baltijas valstu interneta lietotāju aptauja* liecina, ka ikdienas darbībām tiešsaistē gandrīz ceturtdaļa (23,7 %) lietotāju Latvijā izmanto Android viedtālruņus un 7,6 % - Android planšetdatorus. 2017. gadā ir kļuvis mazāk mobilo reklāmu Trojas zirgu, kas kopš 2016. gada bija līdzšinējais galvenais apdraudējums. Tie turpina agresīvi inficēt lietotājus, taču to izmantotie paņēmieni pēdējo 12 mēnešu laikā ir mainīti. Gadskārtējā pārskatā „Mobilo ļaunprogrammatūru evolūcija” ir teikts, ka, lai saglabātu un palielinātu peļņu, dažas Trojas zirgu saimes ir sākušas izmantot monetizācijas shēmas, kas ietver maksas īsziņas un WAP norēķinu pakalpojumus.

Portālā sudzibas.lv kāds cietušais dalījies ar nepatīkamu starpgadījumu, kā rezultātā zaudēti vairāk nekā pieci tūkstoši eiro.

Kāds vērīgs iedzīvotājs brīdina par krāpniecisku shēmu, kas var “iekrist” jūsu pastkastītē.

Valsts ieņēmumu dienests aicina būt piesardzīgiem, saņemot uzaicinājumu no „EBN – European Bussiness Number” departamenta, kas it kā lūdz ieskaitīt zināmu naudas summu, lai uzņēmums tiktu iekļauts PVN reģistrā.

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Kunturi" brīdina pircējus par krāpniekiem Cēsīs.

Kāda sieviete sociālajos tīklos pauž sašutumu par veikala un viņu meistaru attieksmi pret klientu.

Brīvprātīgā sabiedriskā labuma organizācija Bezvests.lv izplatījusi brīvdinājumu saistībā ar īpašu krāpnieku un tamlīdzīgu pašlabuma meklētāju aktivizēšanos pēdējā laikā.

Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā, kas šoruden īstenots sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.