Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem radīti kopēji zaudējumi vairāk nekā 3,9 miljonu eiro apmērā.
Krāpnieki nedēļas nogalē izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem krāpnieciskus e-pastus, aicinot atjaunot personas datus. Swedbank aicina klientus neuzķerties un nekādā gadījumā neatbildēt šiem krāpnieku aicinājumiem. Banka nesūta klientiem e-pastus ar personas datu atjaunošanas prasībām!
Valsts policijā 29. martā un 31. martā saņemti kopumā trīs iesniegumi no liepājniekiem, kuri kļuvušu par krāpnieku upuriem, uzspiežot uz viltus, krāpnieku izveidotas hipersaites, kas it kā ved uz Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu. Valsts policijā par notikušo uzsākti kriminālprocesi.
Ikviens no mums lielākoties ikdienā izmanto dažādas meklētājprogrammas un vietnes. Taču, lai sev nepieciešamās informācijas meklējumi neradītu nevēlamas sekas, svarīgi atcerēties to, ka arī meklētājprogrammās pieejamā informācija vienmēr rūpīgi jāpārbauda. Kā norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, krāpnieki nereti meklētājprogrammās izplata viltus lapas, lai iegūtu cilvēku datus vai panāktu, ka tiek lejupielādēta ļaunprātīga programmatūra.
Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas amatpersonas saņēma informāciju par krāpšanas gadījumu. Likumsargi veica operatīvos pasākumu kā rezultātā noskaidroja sievietes identitāti, kura bija ieradusies pie cietušās personas, lai paņemtu naudas līdzekļus. Sieviete ir aizturēta un izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka viņa ir saistīta ar vēl diviem krāpšanas gadījumiem.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,505 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
Šīs nedēļas laikā Valsts policija arvien turpina saņemt informāciju par krāpnieku aktivitātēm. Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa šo zvanu ir informatīvi, kur iedzīvotāji ir sapratuši, ka notiek krāpšana un nav iesaistījušies tālākās darbībās, taču, diemžēl, ir arī daži krāpšanas gadījumi Kurzemē.
Kopš gada sākuma Latvijā krāpnieki dažādos veidos izkrāpuši no cilvēkiem vairāk nekā miljonu eiro. Kāds jelgavnieks brīvprātīgi atdevis pat 115 tūkstošus eiro.
Viltvārži iedzīvotājiem izsūta viltus īsziņas, norādot, ka jāierodas uz tiesas sēdi vai ir saņemts kāds iesniegums par krāpšanu, kā arī par it kā ierosinātiem kriminālprocesiem, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Lai arīi nemitīgi tiek atgādināts, ka telefonkrāpnieki ir viltīgi un nevajag uzticēties svešiem zvanītājiem, šogad no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpts jau vairāk nekā miljons eiro.
Viena no ilgtermiņa un izplatītākajām krāpniecības metodēm arvien ir investīciju krāpniecība, kuras veiksmīgas īstenošanas gadījumā krāpnieki nereti tiek pie lielām naudas summām, kas arī ir liels viņu darbības motivators, norāda "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Kā darbojas investīciju krāpnieki un kā atpazīt viltus piedāvājumus ieguldīt, stāsta eksperte.
Aktivizējušies krāpnieki, kuri veic viltus sarakstes saziņas lietotnē "WhatsApp" bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājas Rūtas Ežerskienes vārdā, aģentūru LETA informēja bankas pārstāvji.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde vairākos kriminālprocesos meklē personas, kas, iespējams, saistītas ar telefonkrāpšanām.
SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" brīdina par viltus apsekotāju centieniem iekļūt dzīvokļos, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Kārlis Lithens.
Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prodekāns doktors Kārlis Rācenis nupat no paziņām saņēmis informāciju par mājaslapu, kurā izmantoti gan viņa attēli, gan it kā citāti, vēsta "Bez Tabu".
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) vērš sabiedrības uzmanību, ka šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki un CSDD vārdā tiek izsūtītas viltotas e-pasta vēstules par administratīvā soda piemērošanu, vēstīts CSDD oficiālajā mājaslapā.