Krāpnieki

Viena no krāpnieku iecienītākajām metodēm, kā “aptīrīt” Latvijas iedzīvotājus, ir krāpniecisku saišu sūtīšana un ievilināšana blēdīgās interneta vietnēs. Lai piesaistītu uzmanību, krāpnieki nelietīgi vazā arī sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus un atpazīstamību. Par ēsmu tiek izmantots arī Markus Riva, vēsta "Bez Tabu".

Krāpnieki turpina zvanīt iedzīvotājiem un stāstīt, ka zvana saņēmēja tuvinieks iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā. Tiek pieprasīta naudas summa, lai it kā izvairītos no kriminālprocesa uzsākšanas. Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas saņēma informāciju par vairākiem šādiem krāpniecības gadījumiem.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos četros mēnešos izkrāpti kopumā 3,314 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Ja līdz šim krāpnieki visbiežāk izmantoja telefonkrāpniecību, tad tagad viņi kļuvuši vēl pārdrošāki un ierodas pie vecajiem cilvēkiem mājās.

Neraugoties uz regulāru sabiedrības informēšanu par naudas izkrāpšanas riskiem un arvien jaunām shēmām, krāpniecību mēģinājumu skaits turpina pieaugt un iedzīvotāji joprojām kļūst par viltvāržu upuriem. Bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Ingrīda Āva norāda uz četriem būtiskiem signāliem, kā atšķirt krāpniecības mēģinājumu no saziņas ar reālu bankas darbinieku.

Valsts svētku dienās notikušajā mēģinājumā iegūt lietotāju datus krāpnieki mēģinājuši izmantot "eParaksts mobile", lai pieslēgtos interneta veikalam "veikals.banknote.lv", aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas cents" (LVRTC) pārstāvji.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Vairākos portālos notikuši krāpnieku mēģinājumi iegūt "eParaksta" lietotāju datus, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) brīdina par krāpniekiem, kas portāla "eParaksts" un Uzturlīdzekļu garantijas fonda vārdā izsūta krāpnieciskas īsziņas, informē LVRTC.

Kopš gada sākuma Latvijā krāpnieki dažādos veidos izkrāpuši no cilvēkiem vairāk nekā miljonu eiro. Paņēmieni dažādi. Bez Tabu Sūdzību dēlī Laura brīdina par kādu dīvainu zvanu.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par krāpnieku mēģinājumiem nelikumīgā ceļā piekļūt iedzīvotāju finanšu līdzekļiem, izsūtot viltus e-pasta ziņas. Pikšķerēšana (phishing) jeb e-pasta krāpniecība ir plaši izmantots krāpniecības veids privātpersonu vidū, taču tas apdraud arī uzņēmumus. Tieši uz uzņēmumu darbiniekiem krāpnieki mērķē, cenšoties iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, paroles, kredītkartes datus, finanšu informāciju vai piekļuvi uzņēmuma sistēmām - kā liecina Luminor dati, pērn 31% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu saskārušies ar viltus e-pastiem. Kā atpazīt viltus e-pastus un pasargāt savu uzņēmumu, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde kopā ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm šā gada 27. martā pārtrauca starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas īstenotu krāpniecisku shēmu, no kā cietuši Latvijas valstspiederīgie, vēsta Valsts policija.

“Maxima Latvija” informē, ka ir konstatēti vairāki gadījumi, kad sociālajā tīklā “Tik Tok” lietotājiem tiek rādīti maldinoši aicinājumi iepazīties ar tā dēvētajiem “Maxima noslēpumiem”, kā arī aizpildīt it kā “Maxima” veidotu aptauju, kurā var iegūt bezmaksas pārtiku ar mērķi iegūt personas un finanšu datus. “Maxima Latvija” nekādā gadījumā nav saistīta ar šo viltus aptauju, kā arī video redzamā informācija nav patiesa. Aicinām nekādā gadījumā nesniegt savu personīgo informāciju, jo īpaši saistītu ar finanšu datiem.

Uzdodoties par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbiniekiem, telefonkrāpnieki īsziņās sūta paziņojumus, kuros ir iekļautas nedrošas saites, aģentūra LETA uzzināja VSAA.

Jaunietis pēc uzticēšanās krāpniekiem un visu iekrājumu pazaudēšanas atņēmis sev dzīvību, raksta "The Sun".

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem radīti kopēji zaudējumi vairāk nekā 3,9 miljonu eiro apmērā.

Krāpnieki nedēļas nogalē izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem krāpnieciskus e-pastus, aicinot atjaunot personas datus. Swedbank aicina klientus neuzķerties un nekādā gadījumā neatbildēt šiem krāpnieku aicinājumiem. Banka nesūta klientiem e-pastus ar personas datu atjaunošanas prasībām!

Valsts policijā 29. martā un 31. martā saņemti kopumā trīs iesniegumi no liepājniekiem, kuri kļuvušu par krāpnieku upuriem, uzspiežot uz viltus, krāpnieku izveidotas hipersaites, kas it kā ved uz Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu. Valsts policijā par notikušo uzsākti kriminālprocesi.

Ikviens no mums lielākoties ikdienā izmanto dažādas meklētājprogrammas un vietnes. Taču, lai sev nepieciešamās informācijas meklējumi neradītu nevēlamas sekas, svarīgi atcerēties to, ka arī meklētājprogrammās pieejamā informācija vienmēr rūpīgi jāpārbauda. Kā norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, krāpnieki nereti meklētājprogrammās izplata viltus lapas, lai iegūtu cilvēku datus vai panāktu, ka tiek lejupielādēta ļaunprātīga programmatūra.

Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas amatpersonas saņēma informāciju par krāpšanas gadījumu. Likumsargi veica operatīvos pasākumu kā rezultātā noskaidroja sievietes identitāti, kura bija ieradusies pie cietušās personas, lai paņemtu naudas līdzekļus. Sieviete ir aizturēta un izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka viņa ir saistīta ar vēl diviem krāpšanas gadījumiem.