Konflikts Ukrainā

Krievijas raķešu triecienā Harkivā piektdien nogalināts viens cilvēks un gandrīz 100 ievainoti, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Krieviete Olga Bikovskaja mudināja savu vīru Romānu, kurš karo Krievijas armijā, izvarot ukraiņu sievietes, ziņo "Daily Star".

Bijušais Ukrainas prezidenta padomnieks Igors Novikovs nosauc, viņaprāt, vienīgo veidu, kā apturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un panākt mieru pasaulē, vēsta medijs "The Sun".

Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā ceturtdien Krievijas drons nometis sprāgstvielas uz ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu, un sprādzienā ievainoti divi vīrieši, kas atradās automašīnā, paziņoja Hersonas apgabala kara administrācija.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas Dņipro pilsētai trešdienas vakarā nogalināti vismaz divi cilvēki un ievainoti 28, paziņoja vietējās varas iestādes.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Gan agresors, gan savas valsts aizstāvji izsmēluši spēkus un resursus, taču pamiers nedodas rokā — katru reizi, kad starpnieki tādu sākuši piedāvāt, Krievijai arvien kaut kas “nav bijis pieņemami”. Skaidrojam, kāpēc tā.

Krievijas tiesa Sahalīnas iedzīvotāju Romānu Ivaņišinu, kas bija iesaukts armijā un nosūtīts karot uz Ukrainu, atzinusi par vainīgu apsūdzībās par brīvprātīgu padošanos gūstā Ukrainas armijai un piespriedusi viņam 15 gadus cietumā, otrdien, atsaucoties uz kādu avotu, vēsta laikraksts "Kommersant".

Ukrainas armija devusi triecienu Krievijas 488.raķešu brigādes pastāvīgās dislokācijas vietai, paziņojis Ukrainas atmijas ģenerālštābs.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kas nule atgriezies no sarunām Sanktpēterburgā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pirmdien intervijā telekanālam "Fox News" pauda optimismu, norādot, ka saredz miera līguma veidošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apgalvoja, ka viņa priekšgājējs prezidenta amatā Džo Baidens un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atbildīgi par karu Ukrainā.

ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”

Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Saistībā ar Krievijas raķešu triecienu Ukrainas pilsētā Sumos, kurā tika nogalināti 34 cilvēki, uz Lietuvas Ārlietu ministriju svētdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis.

Krievi raķešu triecienā Sumu centram svētdien noslepkavojuši vismaz 32 civilpersonas, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien izteica līdzjūtību par iznīcinātāja F-16 pilota kapteiņa Pavlo Ivanova bojāeju kaujas uzdevuma izpildes laikā un solīja stingru un mērķētu atbildi.

Donalda Trampa solījums izbeigt karu 24 stundu laikā daudziem ukraiņiem bija kā svaiga gaisa malks. Ikviens vēlas mierīgas debesis virs galvas un gaida, kad karš beigsies, bet tas joprojām turpinās. Taroloģe, politoloģe un dzīves stratēģijas eksperte Natalis Domini komentārā UNIAN pastāstīja, vai Amerikas prezidents spēs panākt mieru.

Lielbritānija plāno izvietot Ukrainā militāro kontingentu uz pieciem gadiem, lai novērstu jaunu Krievijas iebrukumu, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts "Daily Telegraph".

Lielbritānija un Norvēģija piektdien paziņojušas par jaunu kopīgu militārās palīdzības paketi Ukrainai 450 miljonu sterliņu mārciņu (525 miljoni eiro) vērtībā.

Kaujas laukā Ukrainā Krievijai joprojām pieder iniciatīva, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.