Karš Ukrainā

Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderi kopīgā paziņojumā piektdien apliecināja gatavību izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai militāri atbalstītu Ukrainu.

Vīrietim, kurš agrāk strādāja Varšavas pilsētas domē dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā, izvirzītas apsūdzības spiegošanā par viltotu identitāšu nodrošināšanu Krievijai, ko varēja izmantot tās spiegi, ceturtdien paziņoja Polijas varas iestādes, vēsta “Associated Press”.

Krievu okupācijas spēki naktī uz piektdienu uzbruka Ukrainai ar "Shahed" tipa trieciendroniem un ballistiskajām raķetēm, nogalinot zēnu Zaporižjā un ievainojot vismaz deviņus cilvēkus Kijivā.

Kremļa galvenā propagandista Vladimira Solovjova sarunu šovā tika izteikta ideja, ko trīsarpus gadus ilgā pilna mēroga kara laikā Krievijas televīzijā bija grūti iedomāties, vēsta Prozoro.

Nule notikušo Čehijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Andrejs Babišs ceturtdien paziņoja, ka viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un tās gaitā viņš paudis cerību uz drīzām kara beigām Ukrainā.

Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Vatlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Ukraina šonedēļ informējusi sabiedrotos, ka, Krievijai 3. oktobrī veicot masveida triecienus Harkivas un Poltavas apgabaliem, Ukrainas gāzes ieguves apjomi sarukuši par 60%, ziņu aģentūrai "Bloomberg" pauduši avoti, kas ir pazīstami ar situāciju.

Kazahstānas tiesa bijušajam Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekam Timuram Praļijevam lietā par piedalīšanos bruņotos konfliktos ārzemēs piespriedusi piecus gadus cietumā, vēsta kazahu tīmekļa izdevums "Orda".

Vairāki Saeimas deputāti ir iesnieguši parlamentā lēmumprojektu, lai nosodītu Krievijas un Baltkrievijas dalības atjaunošanu paralimpiskajā kustībā.

Krievijas karatiesa piespriedusi 18 gadu cietumsodu kodolfiziķim Ruslanam Šadijevam par naudas pārskaitīšanu krievu brīvprātīgo vienībām, kas Krievijas uzsāktajā karā cīnās Ukrainas pusē, un projektam, kas palīdz krieviem izvairīties no iesaukšanas armijā.

Ukrainas parlaments trešdien apstiprinājis rezolūciju, ar kuru mēru, pilsētu un pašvaldību padomju locekļu un reģionālo parlamentu deputātu mandāti pagarināti līdz brīdim, kad beigsies karastāvoklis.

Bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Arestovičs jau otro reizi ir iekļauts starptautiskajā meklēšanas sarakstā Krievijā, vēsta dialog.ua.

Pekina un Vašingtona rīko sarunas, kas varētu mainīt globālo spēku līdzsvaru, norāda Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko, raksta “dialog.ua”.

Rīgas domes amatpersonas paziņojušas, ka aptuveni puse no šobrīd nomarķētajām patvertnēm galvaspilsētas teritorijā neatbilst valdības noteiktajām prasībām un nav pilnvērtīgi izmantojamas krīzes apstākļos. Lai gan Rīgā ir atzīmētas 83 patvertnes ar zaļajām zīmītēm, gandrīz visām telpām nepieciešami būtiski uzlabojumi, vēsta 360TV Ziņas.

“Viss, ko Putins dara, ir blefs. Gribu vērsties pie amerikāņiem, eiropiešiem un pateikt, ka krievi vairāku gadsimtu garumā saprot tikai spēka valodu,” šādi TV24 raidījumā “Kārtības rullis” skatītājus uzrunāja pazīstamais Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons. Viņam Krievija asociējas ar koka sauso tualeti, kurā uz sarūsējušas naglas karājas avīzes strēmeles, bet, prognozējot notikumu attīstību Krievijā, viņš domā, ka situācija pasliktināsies, iedzīvotāju neapmierinātība pieaugs un “tas šos vergus var novest līdz tam, ka viņi sacelsies”.

Pēc Angelas Merkeles sniegtās intervijas, kurā viņa Krievijas iebrukumā Ukrainā vaino Baltijas valstis un Poliju, sacēlusies vētra poltiskajā vidē un arī sociālajos tīklos.

Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu izsaukuši asu reakciju Varšavā un Baltijas valstīs.

Vācijas ilggadējās kancleres Angelas Merkeles atklāsmes, kuras viņa pauda Ungārijas interneta (“Youtube”) kanālam “Partizan”, ir nozīmīgas ar to, ka viņa iezīmē to Rietumeiropas politiskās domāšanas diskursu, kurš turienes politiskajā šķirā valdīja līdz kara sākumam un tagad atkal atgūst popularitāti.

Oktobra sākumā Latvija sākusi darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē kā novērotāja, piedaloties visās tās sanāksmēs, tostarp slēgtajās, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir absurdi un zemiski, aģentūrai LETA pauda bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).