Lietuvas Seims nobalsoja par grozījumu konstitūcijā, kas atceltu aizliegumu valsts teritorijā izvietot masu iznīcināšanas ieročus, tostarp kodolieročus, vēsta medijs "Nexta".
Pašreizējā ASV politika pret Krieviju nav viegli raksturojama, jo Krievija reizē tiek uztverta kā drauds, taču Vašingtonā vienlaikus pastāv arī vēlme atjaunot ar Maskavu attiecības, intervijā aģentūrai LETA sprieda ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Prezidents Tramps pirmdien publiski aicināja izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu pēc tam, kad virkne Kijivas uzbrukumu Maskavas enerģētikas holdingiem izraisīja vēl vienu dīzeļdegvielas cenu kāpumu, ziņo "The New York Post".
Francija pilnīgas slepenības režīmā sākusi militāras operācijas pret Krieviju, vēsta ukraiņu medijs "Dialog.ua", atsaucoties uz franču izdevumu "Le Monde".
Krievijas vēlme sarīkot augstākā līmeņa tikšanos ar ASV un Ķīnu raisa nepatīkamas vēsturiskas paralēles ar Jaltas konferenci un pasaules sadalīšanu ietekmes zonās, TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” pauda Saeimas deputāts, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņš brīdināja, ka šādā lielvaru spēlē Eiropas Savienība arvien vairāk tiek atstumta malā.
Kremlis ir nolēmis pārcelt vienu no galvenajiem starptautiskajiem forumiem, kurā piedalās Vladimirs Putins, no Sočiem uz Maskavu, vēsta "Financial Times".
Baltijas valstu militārā drošība ir ievērojami uzlabojusies un pašlaik nav nepieciešams reģionā izvietot vēl vairāk starptautisko spēku, intervijā aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
Krievijas gaisa uzbrukumā pilnībā izdegusi Olenas Zelenskas fonda noliktava, kurā glabājās Ukrainas bērniem, ģimenēm un dažādām iestādēm paredzētā humānā palīdzība. Liesmās iznīcināti arī par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem iegādātie klēpjdatori skolēniem, vēsta Latvijas Televīzija.
Krievijas varas iestādes gatavojas Valsts domes vēlēšanām, taču pat kontrolēts iznākums varētu radīt jaunas problēmas Kremlim. Apstākļos ar noplicinātu ekonomiku, zaudējumiem frontē un pieaugošu pieprasījumu pēc sarunām Vladimirs Putins varētu saskarties ar paša uzsāktā kara sekām, raksta laikraksta “The Times” korespondents, politologs un starptautiskās politikas eksperts Rodžers Bojess.
Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi Ukrainas teritorijai ir radījuši nopietnas bažas kaimiņvalstī Polijā. Sakarā ar Krievijas reaktīvo bezpilota lidaparātu aktivitāti netālu no Volīnijas robežas posma Polijas militārā vadība ir nolēmusi nekavējoties veikt pasākumus savas gaisa telpas aizsardzībai, vēsta "Prozoro".
Krievija turpinās karu pret Ukrainu, kamēr Rietumi nepiekāpsies Maskavai – tā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, raksta “The Moscow Times”.
Krievijas diktatora Vladimira Putina vienīgā izeja pašlaik ir sākt nopietnu situācijas eskalāciju gan Ukrainā, gan Eiropā, un izskatās, ka viņš meklē vājākos upurus, savā komentārā sociālajā tīklā "Facebook" norāda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "Newt21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Krievijas dienesti jau ceturto dienu nespēj nodzēst ugunsgrēku Taganrogas Centrālajā militārajā lidlaukā, kuru uzbruka Ukrainas bezpilota lidaparāti, vēsta dialog.ua.
Krievijas karš pret Ukrainu varētu turpināties arī 2027. gadā, Kremlim gatavojoties šajā ziemā pastiprināt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers apgalvo, ka Krievija varētu atgūt spēju uzbrukt NATO aptuveni trīs gadu laikā, pat ja karš Ukrainā turpināsies. Viņš arī norāda, ka Kremlim varētu būt motīvs pārbaudīt alianses spēku ar ierobežotu uzbrukumu.