Nav sagaidāms, ka straujais Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, kas patlaban vērojams Ķīnā, "būtiski ietekmēs" situāciju Eiropā, preses konferencē otrdien sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge.
Ķīnas hipotētiskais iebrukums Taivānā, visticamāk, cietīs neveiksmi, ja ASV palīdzēs aizstāvēt salu, tomēr arī Savienoto Valstu bruņoto spēku zaudējumu būs smagi, prognozē ASV domnīcas "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS) eksperti.
Pekina otrdien apturējusi vīzu izsniegšanu dienvidkorejiešiem, kas grasās doties uz Ķīnu kā tūristi vai biznesa dēļ, pēc visa spriežot, šādi atbildot uz Seulas prasību ceļotājiem no Ķīnas veikt Covid-19 testus.
Ķīnas armija sarīkojusi vērienīgas kaujas trieciena mācības, nosūtot Taivānas virzienā kara aviācijas lidmašīnas un karakuģus, pavēstīja Ķīnas un Taivānas aizsardzības ministrijas.
Vācija sestdien aicināja cilvēkus atturēties no nebūtiskiem braucieniem uz Ķīnu, kas cīnās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu pēc stingro ierobežojumu atvieglošanas.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens uzskata, ka Eiropa ir pārāk naiva attiecībā uz Ķīnas un Taivānas situāciju un tai jādara vairāk, lai novērstu Ķīnas iebrukumu Taivānā.
Eiropas Savienības (ES) pirms vairākiem mēnešiem Ķīnai izteiktais piedāvājums par Covid-19 vakcīnu nosūtīšanu joprojām ir spēkā, otrdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāve sakariem ar presi Dana Spinanta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien Ķīnas prezidentam Sji Dziņpinam sacīja, ka vēlas palielināt militāro sadarbību, kā arī cildināja abu valstu centienus pretoties Rietumu ietekmei.
Patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, kā arī drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams, secināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologu veiktajā pētījumā.
Mēnešiem ilgi ārvalstu mediji veltījuši kritiku Ķīnas varasiestāžu piekoptajai Covid-19 nulles politikai, kas paredzēja, ka stingra mājsēde un citi ierobežojumi tiek noteikti pat tad, ja pilsētā, kurā nosacīti ir pieci miljoni iedzīvotāju, reģistrēti vien pāris inficēšanās gadījumi. Šonedēļ Pekina paziņojusi, ka sākot ar nākamā gada 8. janvāri atcels prasību valstī iebraukušajiem cilvēkiem kādu laiku pavadīt karantīnā un atļaus saviem pilsoņiem brīvi izceļot no Ķīnas. Taču gaidāmais ķīniešu tūristu pieplūdums radījis bažas citās pasaules valstīs, jo pēc ierobežojumu atcelšanas jaunu inficēšanās gadījumu skaits Ķīnā jau pieaug lavīnveidīgi.
Ķīnas distancēšanās no Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšanas ir vēl viens satraucošs signāls, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ķīna vairs nepublicēs statistiku par valstī diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaitu, kā arī par to, cik cilvēku diennaktī miruši ar šo slimību, svētdien pavēstīja Nacionālā veselības komisija.
Būtiski ir apturēt Krieviju tās karā pret Ukrainu un panākt, lai Krievija uzņemas atbildību par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, šodien, parlamentā tiekoties ar Ķīnas vēstnieku Latvijā Lianu Dzjaņcjuaņu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Jau pavisam drīz vairāk nekā 340 kilometru augstumā virs Zemes sāks pilnvērtīgi darboties Ķīnas orbitālā kosmosa stacija Tiangong jeb Debesu pils, kuras būvniecība tuvojas noslēgumam. Beidzamajos 20 gados Ķīna sevi pieteikusi kā kosmosa lielvalsti, un ņemot vērā to, ka Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) mūžu diez vai izdosies pagarināt ilgāk par šā gadu desmita beigām, tieši Pekinai drīz būs monopols uz astronautu uzturēšanos zemā orbītā ap planētu. Ar to gan Ķīnas ambīcijas nav izsmeltas.
Uz Zemes svētdien atgriezušies trīs Ķīnas astronauti, kuri sešus mēnešus strādāja pie kosmosa stacijas "Tiangong" ("Debesu pils") būvniecības, ziņoja Ķīnas valsts televīzija.
„The Insider”, atsaucoties uz „Blumbergs”, ziņo, ka dēļ nemieriem Ķīnas rūpnīcā „Apple” iPhone Pro telefonus saražos par 6 miljoniem mazāk nekā plānots.
Ķīnas policija izmantojusi piparu gāzi un aizturējusi desmitiem demonstrantu, kuri valsts lielākajās pilsētās protestējuši pret Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, turklāt atsevišķos gadījumos pauduši atklātu neapmierinātību ar prezidenta Sji Dzjiņpina politiku, mudinot viņu atkāpties. Tikmēr cenzoriem Ķīnā ir darba pilnas rokas, lai no interneta sociālajiem tīkliem izdzēstu jebkādu informāciju par protesta akcijām - ar šo uzdevumu viņi gan galā netiek.