Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
Krievijas bruņoto spēku veterāns ar uzvārdu Lunins turpina ierakstīt video vēstules Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, izsakot ultimātīvus draudus. Viņš brīdina, ka, ja prezidents nereaģēs, frontes karavīri pametīs pozīcijas, izraisot valstī haosu, kāda vēl nekad nav bijis, ziņo ukraiņu izdevums Dialog.UA.
28. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidentu neformālajā samitā Polijā, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Ukraina naktī uz sestdienu devusi raķešu triecienu bruņojuma rūpnīcai Krievijas pilsētā Volgogradā, ziņo ukraiņu "Telegram" kanāli "Exilenova+" un "Supernova+".
Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinājusi pārtraukt piešķirt bēgļu statusu Ukrainas pilsoņiem militārā dienesta vecumā, vienlaikus pagarinot citiem šīs valsts pilsoņiem tiesības palikt Eiropas Savienībā (ES) pēc 2027. gada.
Pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiktu apturēta un Vladimira Putina vara saglabātos, Krieviju sagaida nopietni satricinājumi. Tā TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" norādīja Krievijas opozīcijas politiķis un ekonomists Vladimirs Milovs.
Krievijas armija ir pilnībā iestrēgusi Ukrainā, un Vladimirs Putins ir sācis pieprasīt, lai Aleksandrs Lukašenko palīdzētu viņam eskalēt konfliktu, vēsta "The Moscow Times".
Pēc Zelenska ultimāta Lukašenko Krievijas droni pārtrauca lidot gar Baltkrievijas un Ukrainas robežu un tagad lido, nepieskaroties pierobežas zonai, raksta "Dialog.ua".
Pēc Ukrainas dronu trieciena Krievijas okupētās Krimas enerģētikas infrastruktūrai trešdien pārtraukta elektroapgāde Sevastopolē, paziņojušas okupācijas iestādes.
"The Insider" atklājis, ka taktiskais apģērbs ar 5.11 zīmolu, kas piegādāts Krievijas karaspēkam, tiek importēts caur Latvijas, Honkongas un Polijas uzņēmumiem.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteicies no Polijas Baltā Ērgļa ordeņa, šādi reaģējot uz Polijas prezidenta Karola Navrocka lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim valsts augstāko apbalvojumu saistībā ar Zelenska lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
Uzskats, ka Krievija tuvojas punktam, kad tā vēlēsies sākt sarunas par miera noslēgšanu ar Ukrainu, drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis reāla iespēja, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc G7 samita Francijā mainījis savu viedokli par karu Ukrainā, intervijā televīzijas kanālam "France 2" paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.