Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis intervijā norādījis, ka Krievijas karaspēks no Krievijas Brjanskas apgabala varētu sākt jaunu uzbrukumu Ukrainas Čerņihivas apgabalā, mēģinot virzīties uz Kijivu.
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paziņojis, ka Polija nenodos Ukrainai iznīcinātājus MiG-29, jo Kijiva atteicās dalīties ar bezpilota lidaparātu ražošanas tehnoloģijām.
Polijas Iekšējās drošības aģentūra paziņojusi par deviņu Ukrainas pilsoņu un divu Baltkrievijas pilsoņu aizturēšanu un deportāciju saistībā ar aizdomām par Krievijas finansētu protesta akciju organizēšanu.
Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
Krievijas bruņoto spēku veterāns ar uzvārdu Lunins turpina ierakstīt video vēstules Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, izsakot ultimātīvus draudus. Viņš brīdina, ka, ja prezidents nereaģēs, frontes karavīri pametīs pozīcijas, izraisot valstī haosu, kāda vēl nekad nav bijis, ziņo ukraiņu izdevums Dialog.UA.
28. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidentu neformālajā samitā Polijā, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Ukraina naktī uz sestdienu devusi raķešu triecienu bruņojuma rūpnīcai Krievijas pilsētā Volgogradā, ziņo ukraiņu "Telegram" kanāli "Exilenova+" un "Supernova+".
Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinājusi pārtraukt piešķirt bēgļu statusu Ukrainas pilsoņiem militārā dienesta vecumā, vienlaikus pagarinot citiem šīs valsts pilsoņiem tiesības palikt Eiropas Savienībā (ES) pēc 2027. gada.
Pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiktu apturēta un Vladimira Putina vara saglabātos, Krieviju sagaida nopietni satricinājumi. Tā TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" norādīja Krievijas opozīcijas politiķis un ekonomists Vladimirs Milovs.
Krievijas armija ir pilnībā iestrēgusi Ukrainā, un Vladimirs Putins ir sācis pieprasīt, lai Aleksandrs Lukašenko palīdzētu viņam eskalēt konfliktu, vēsta "The Moscow Times".