Diskusiju raidījumā TV24 kanālā komentāru par kara darbību Ukrainā sniedza Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņu universitātes profesors Māris Andžāns, izsakot pesimistiskas prognozes par Ukrainas ģeopolitisko likteni.
Krievijas diktators Vladimirs Putins nevēlas naidoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un apzinās, ka palaiž garām iespēju uzlabot attiecības ar Vašingtonu un Rietumiem kopumā, taču viņam svarīgāki ir militārie mērķi, atsaucoties uz Kremlim tuvu stāvošiem avotiem, vēsta aģentūra "Reuters".
Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību, tiekoties ar Izraēlas prezidentu Īzaku Hercogu, šādi militārās sadursmes Tuvo austrumu reģionā novērtējusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) droni okupētajā Krimā trāpījuši pieciem Krievijas kara aviācijas iznīcinātājiem, un viena lidmašīna iznīcināta pilnībā, pirmdien pavēstīja SBU.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien parakstījis likumu, kas ļauj Ukrainas armijā uz līguma pamata dienēt cilvēkiem, kas pārsnieguši 60 gadu slieksni.
Jau 2027. gads varētu būt kritisks starptautiskās drošības kontekstā - Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piekrita NATO spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Aleksa Grinkeviča viedoklim, kurš uzskata, ka tuvākā pusotra līdz divu gadu laikā ir iespējams militārs konflikts starp Maskavu un Pekinu, par to ministrs rakstīja savā lapā sociālajā tīklā “X”.
Krievijas neatkarīgais medijs "Mediazona" un britu raidsabiedrības BBC krievu redakcija kopā ar brīvprātīgo komandu identificējuši 118 139 krievu karavīrus, kas krituši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Ukraina ir gatava iegādāties vai īrēt pretgaisa aizsardzības līdzekļus, kas ir kritiski nepieciešami, ņemot vērā agresorvalsts Krievijas arvien intensīvākos gaisa triecienus, trešdien apliecināja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupa bija iekļuvusi Dņipropetrovskas apgabala Sineļnikoves rajona Novopavļivkas kopienas Dačnes ciemā, taču informācija, ka krievi kontrolētu šo ciemu, neatbilst patiesībai, trešdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Karu un konfliktu skaits, kuros vismaz viena no pusēm bija valsts, 2024. gadā bijis lielākais kopš Otrā pasaules kara beigām - tika reģistrēts 61 konflikts 36 valstīs, teikts Oslo Miera pētniecības institūta (PRIO) publicētā pētījumā.
Izraēla piektdien brīdināja, ka tā turpinās veikt triecienu Libānā, līdz kaujinieku grupējums "Hizbollah" būs atbruņots, brīdinājumu paužot dažas stundas pēc tam, kad tā bija veikusi triecienu Beirūtas dienvidiem, ko Libānas līderi jau nodēvējuši par novembrī noslēgtā pamiera nopietnu pārkāpumu.
Daudzi amerikāņi un eiropieši uzskata, ka trešais pasaules karš varētu izcelties 5 līdz 10 gadu laikā, un saspīlējums Krievijā ir tā visticamākais iemesls, raksta “The Guardian”.
Nedēļā, kurā pieminējām Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienu, sajūta par nekontrolējamu tuvošanos trešā pasaules kara virzienā kļūst arvien tuvāka - Pax Americana sabrukums, konfliktu savstarpējā saistība. No Kašmiras līdz Hanjunisai, Hodeidai, Portsudānai un Kurskai vienīgā skaņa ir sprādzieni, raksta Patriks Vintūrs izdevuma “The Guardian”.
Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.
Apbedīšanas biedrības Zviedrijā vēlas iegūt pietiekami daudz zemes kaut kam, kas, viņuprāt, nekad nebūs jādara: kara gadījumā apglabāt tūkstošiem cilvēku, vēsta “Associated Press”.
80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā. Vāciešus uz to brīdi bija paralizējis gan Padomijas uzbrukuma spēks, gan pašu vāciešu savstarpējo rēķinu kārtošana pēc 20. jūlija puča izgāšanās.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu pašvaldību sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kurā kara gadījumā cita starpā pašvaldības aicinātas palīdzēt ielu plāksnīšu aizkrāsošanā, barikāžu veidošanā un iedzīvotāju apbedīšanā.
Vairāk nekā 800 dienas Ukraina cīnās par savu Tēvzemi. Tas ir atstājis sekas Latvijā, arī uz bērniem. 2022.gada 24. februāris šokēja visus. Bailes ir tās, kas neļauj gulēt mierīgi, jo neviens nezina, kas sekos.