Kad mēs izaugam, dinamika attiecībās ar mūsu vecākiem fundamentāli mainās. Ideālā gadījumā dabiskā bērnības atkarība attīstās līdz līdzvērtīgām attiecībām starp pieaugušajiem. Taču šī pāreja reti norit gludi – jo, tiecoties pēc neatkarības un sava dzīves ceļa, mūsu vārdi un rīcība var ietekmēt vecākus dziļāk, nekā apzināmies.