Emigrācija

Lietuvā pagājušajā gadā reģistrēti zemākie emigrācijas rādītāji kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā, piektdien paziņoja Ārlietu ministrija, atsaucoties uz provizoriskiem Valsts datu aģentūras datiem.

Gada laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri labprāt emigrētu uz kādu no rietumvalstīm, ja būtu tāda iespēja, vēsta pētījuma centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Naudas pelnīšanai ārpus Latvijas par arvien populārāku galamērķi kļuvusi Nīderlande. Par to liecina Nodarbinātības valsts aģentūrā sniegto konsultāciju skaits, specializēto rekrutēšanas biroju izveide Rīgā tieši nosūtīšanai darbā uz Nīderlandi un plašais piedāvājums pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem uz Nīderlandi, - vēsta televīzijas kanāla 360TV raidījums “ZIŅneši”.

Par labāko valsti, uz kuru pārcelties uz dzīvi, tika atzīta Meksika, bet par sliktāko - Kuveita, raksta unian.net.

Turpinot reemigrācijas tēmu, "Neatkarīgā" mēģināja noskaidrot, cik pavisam cilvēku šogad no emigrācijas ir atgriezušies Latvijā. To, kas izmantojuši reemigrācijas koordinatoru palīdzību, ir nedaudz vairāk nekā 500, bet patiesais skaits varētu būt zināms tikai nākamgad. Vidzemei atgriezušos skaita ziņā izdevies apsteigt Rīgu, toties Rīga citām pilsētām ir priekšā ar pilotprojektu, kur katrs atgriezies īstens rīdzinieks, kurš atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs saņemt gandrīz 2000 eiro.

Karš Ukrainā devis Latvijai bēgļus, ar kuriem kaut uz laiku nomaskēt aizvien straujāko iedzīvotāju izmiršanu. Pāris pēdējos gados nāve kļuvusi par būtiskāku faktoru iedzīvotāju skaita sarukšanā nekā iepriekš daudz piesauktā emigrācija.

Latvijā emigrācijas un remigrācijas rādītāji patlaban ir ļoti līdzīgi - no valsts emigrē apmēram tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums "Medialeaks".

Ārlietu ministrija centīsies izmantot Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (Centrs) padomus, kā palielināt vismaz virtuāli Latvijai pieskaitāmu tautiešu daudzumu ārzemēs.

Ja Covid-19 izraisītās krīzes dēļ bezdarbs augs visā Eiropā, nav paredzams, ka Latviju varētu skart vēl viens emigrācijas vilnis, prognozē auditorkompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

Aptuveni trešdaļa Krievijas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem vēlētos emigrēt, liecina valsts kontrolētās sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "VTsIOM" pirmdien publiskotie aptaujas dati.

Emigrācijas rezultātā kopš 1990.gada būtiski sarucis Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāju skaits, teikts piektdien izplatītajā Austrijas demogrāfu pētījumā.

Ilze ar ģimeni vēl pagaidām dzīvo Anglijā, Bostonā, taču jūlijā plāno atgriezties Latvijā, un daļa mantu jau ir pārvests uz Latviju, vēstīja "LNT Ziņas", veidojot speciālreportāžu ciklu par tautiešiem Lielbritānijā.

Lai apturētu emigrāciju, Latvijas ekonomikas pieauguma tempam ir jābūt straujākam nekā Eiropā vidēji, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pārceļas dzīvot uz citām valstīm, ir zems atalgojums un nespēja atrast darbu, pavēstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā.

Krievijas pilsonis Aleksandrs Bondarevs dalījies ar iespaidiem par pārcelšanos uz dzīvi Rīgā.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju būtu gatava doties dzīvot uz kādu no Rietumvalstīm, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

«Lai draugi paliktu Latvijā» – šis ir viens no Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam jeb NAP 2020 lozungiem tā galvenajā tīmekļa vietnē. NAP 2020 ir valstī galvenais vidēja termiņa attīstības dokuments, un viens no tajā iekļautajiem kopumā 12 rīcības virzieniem ar konkrētiem mērķiem paredz veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos valstī. 6K atklāj, ka emigrantu nesamaksāto nodokļu dēļ vien valsts budžets ik gadu zaudē aptuveni 550 miljonus eiro.

Pēdējās Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka sarucis no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits, lai gan no valsts pērn izbraukuši par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā ieceļojuši, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Latvijas valstij lielāks akcents jāliek ne tik daudz uz reemigrāciju, cik uz atbalstu diasporai, lai tā nezaudētu saikni ar dzimteni, uzskata ārzemēs dzīvojošie tautieši. Līdz šim darbā traucējis tas, ka par minēto jomu atbild dažādas institūcijas, tāpēc svarīgi būtu to deleģēt vienai.